Ziemassvētki ir ar senām tradīcijām bagāti svētki, un daudzās valstīs tiem ir dažādas specifiskas izpausmes. Taču reliģisko un vēsturisko atsauču dēļ ne vienmēr izdodas panākt, ka šīs tradīcijas saistās tikai ar priecīgām nokrāsām.
Pēteris un koloniālisms
Nīderlandē un Beļģijā katru gadu no jauna uzliesmo diskusijas par to, ko darīt ar Melnā Pētera tēlu. Melnie Pēteri ir melnādaini jaunieši, kuri veido vietējā Ziemassvētku vecīša jeb Sinterklāsa svītu. Beļģijā un Nīderlandē Ziemassvētku vecītis pie bērniem ar dāvanām dodas jau decembra sākumā, un viņa melnādaino pavadoņu uzdevums ir bērnus izklaidēt. Viņi arī ir sastopami svētku parādēs. Taču šo Ziemassvētku vecīša palīgu izskats mūsdienās izraisa aizvien vairāk iebilžu. Pilsonisko tiesību aktīvisti ne reizi vien ir norādījuši, ka Melnā Pētera tēls ir parodija par melnādainajiem cilvēkiem. Viņi ir tiek attēloti stereotipiski – ar krāsu noziežot cilvēkam seju, liekot galvā čirkainas parūkas un uzzīmējot biezas lūpas. Nīderlandes sabiedrība parasti tiek uzskatīta par ļoti tolerantu, un šā iemesla dēļ Melnā Pētera popularitāte gan dažiem sabiedrības pārstāvjiem, gan ārvalstniekiem izraisa vēl lielāku neizpratni.
Tajā pašā laikā šā tēla rašanos un pastāvēšanu der aplūkot Nīderlandes vēstures kontekstā. Šī reiz bija koloniāla lielvalsts, kas kontrolēja prāvas teritorijas gan ziemeļu, gan dienvidu puslodē. Šajā laikā tika pastrādāts ne mazums netaisnību pret kolonizēto zemju iedzīvotājiem, no kuriem ievērojama daļa bija melnādainie. Melnā Pētera veidošanās Nīderlandes kultūrā un šim puisēnam piešķirtā loma tādējādi ir cieši saistīti ar to, kāds statuss bija pakļauto koloniju iedzīvotājiem. Par Melnā Pētera tēla veidošanos un tā simboliku daudz ko stāsta arī tas, kā šis tēls ienāca nīderlandiešu kultūrā. Zīmējums ar Ziemassvētku vecīti un viņa melno palīgu pirmo reizi publicēts skolotāja un mākslinieka Jana Šenkmana sarakstītā grāmatā 1850. gadā – pie zīmējuma paskaidrots, ka tajā ir redzams «Sinterklāss un viņa kalps».
Šā gada sākumā ANO Augstā cilvēktiesību komisija nosūtīja vēstuli Nīderlandes valdībai, kurā norādīja, ka Melnais Pēteris uztur spēkā priekšstatu par afrikāņu izcelsmes cilvēkiem kā otrās šķiras pilsoņiem un ka tā ir «dzīva verdzības laikmeta liecība». Nīderlandes valdība uz šo vēstuli atbildēja, sakot, ka Sinterklāsa tradīciju uzskata par daļu no bērniem paredzētiem svētkiem, taču apzinās atšķirīgos viedokļus saistībā ar Melno Pēteri un ir apņēmības pilna cīnīties ar diskrimināciju jebkādās tās izpausmēs. Dažviet Nīderlandē ir redzēti mēģinājumi mainīt Melnā Pētera tēlu, atsakoties no melnās krāsas un citiem elementiem, taču pašlaik atjauninātais tēls nav īpaši populārs.
Pārraide izraisa sašutumu
Reliģiski etnisks skandāls Ziemassvētku noskaņās šomēnes izcēlās Rumānijā. Tur valstij piederošā televīzijas kanālā TVR3 tika pārraidīta kāda kora dziedāta Ziemassvētku dziesma ar antisemītisku tekstu. Dziesmā, kas sacerēta pirms apmēram simts gadiem, ebreju apzīmēšanai ir izmantots jidovi, kuram ir negatīva nokrāsa, un tās tekstā ir šāda rinda: «Ebrejs ir derīgs tikai, lai nonāktu skurstenī dūmos.» Nav grūti saprast, ka runa ir par ebreju dedzināšanu krāsnīs.
Rumānijas ārlietu ministrs Titus Korlaceans asi nosodīja pārraidi un aicināja prokuratūru un parlamentu rīkoties, lai sauktu pie atbildības tos, kas ko tādu ir pieļāvuši. Telekanāls izplatīja paziņojumu, kurā skaidroja, ka ir tikai nodrošinājis tiešraidi no Klužas reģionā rīkotā pasākuma, kas veltīts tradicionālajai kultūrai. Savukārt parlamenta izmeklēšanas komisija atzina, ka TVR3 vadība savā darbā ir pieļāvusi nopietnas kļūdas, tāpēc atbrīvojama no amata, vēsta Der Spiegel. Raidsabiedrības padome telekanālam piespriedusi naudas sodu aptuveni 12 000 eiro apmērā.
Kā norāda Reuters, tikai jaunā gadu tūkstoša sākumā Rumānijas amatpersonas atzina, ka 2. pasaules kara laikā Rumānijā, kas tolaik bija nacistu sabiedrotā, ir notikušas masu deportācijas, ebreji masveidā sūtīti uz koncentrācijas un nāves nometnēm un antisemītisma politika valstī pastāvēja vēl pirms kara izcelšanās.
Sargā reliģiskās atsauces
Ziemassvētki ASV Teksasas štatā šogad sākās jau jūnijā. Tajā mēnesī gubernators Riks Perijs parakstīja likumu, kas pasargā no valsts budžeta finansētās skolas no prasības, lai tajās neparādītos Ziemassvētku vai citu reliģisku pasākumu simbolika. Tā kā ne visi skolēni un viņu vecāki ir kristieši, ir iespējamas iebildes pret tādiem svētku elementiem, kuriem ir reliģiska nokrāsa. Tagad neviens skolām vairs nevar pārmest, ka tajās sastopami ar Ziemassvētkiem saistīti simboli. Likumprojekta iniciators, Teksasas likumdevējvaras pārstāvis Dveins Bohaks skaidroja, ka dokumentu izstrādājis pēc tam, kad uzzinājis – viņa dēla skolā Ziemassvētku egle tiek dēvēta tikai par svētku egli (burtiski tulkojot – svētku koku). Šādā veidā skola, baidoties par juridiskām sekām, mēģinājusi izvairīties no reliģiskiem mājieniem. Jaunais likums aizsargā tradicionālos Ziemassvētku simbolus un atļauj izrādīt, piemēram, Kristus piedzimšanas ainu, ja vien skolā ir atrodams vēl kādas reliģijas un sekulāri svētku simboli.
«Saprotu, ka ir tikai jūnijs, taču šis ir labs jūnijs, un svētki šogad ir sākušies agri,» likuma parakstīšanas pasākumā sacīja R. Perijs. «Ir apkaunojoši, ka likums, ko šodien parakstu, vispār ir vajadzīgs, taču lepojos, ka mēs šajā štatā aizstāvam reliģisko brīvību.» Gubernators uzsvēra, ka reliģijas brīvība nav tas pats, kas brīvība no reliģijas. Šādā veidā viņš akcentēja, ka cilvēkiem ir tiesības praktizēt savu reliģiju, taču nav tiesību vēlēties, lai viņiem šajos procesos būtu jānoskatās.
Līdzīgas problēmas ir arī citviet ASV. Piemēram, Robinsvilas pilsētiņā Ņūdžērsijas štatā mērs Deivids Fraids ir atģidies, kā laika gaitā no pašvaldības rīkotajiem svētku pasākumiem ir pazudušas reliģiskās atsauces. Kādreiz pilsēta rīkoja Ziemassvētku egles, kā arī ebreju svētku Hanukas simbola menoras (deviņžuburu svečtura) iedegšanu, bet vēlākos gados pasākums reklamēts vienkārši kā «Iedegšanas reremonija». D. Fraids šomēnes paziņoja, ka šogad tiks iedegta tieši Ziemassvētku egle, un atgādināja, ka pašvaldība ir atbalstījusi arī vairāku citu pilsētā dzīvojošo reliģisko kopienu pasākumus.
Pēc ASV Publiskā reliģijas pētniecības institūta šā gada aptaujas datiem, 49 procenti amerikāņu vēlas, lai viņus šajā laikā veikalos un uzņēmumos sagaidītu ar sveicienu «Priecīgus svētkus!», nevis «Priecīgus Ziemassvētkus!» 2010. gada aptaujā šādu cilvēku bija 44 procenti. Kā norāda Reuters, šī tendence tiek skaidrota ar pieaugošo vēlmi sveicināšanā nekoncentrēties uz vienas reliģijas svētkiem, jo sveiciena saņēmēji var būt citas ticības pārstāvji.
Egle uz 24 stundām
Savukārt kādam uzņēmumam Milānā ir izdevies izraisīt sašutuma vilni pavisam citā veidā. Vaininieks ir interneta veikals MySecretCase, kurā tiek tirgotas sievietēm paredzētas seksa rotaļlietas. Uzņēmuma pārstāvji kādā Milānas ielā izvietojuši Ziemassvētku egli, kurā sakarināti rozā vibratori un citi veikalā tirgoti piederumi. MySecretCase egli bija saskaņojis Milānas pašvaldībā. Taču pēc tam, kad egle tika izrotāta, izrādījās, ka amatpersonas nemaz nebija pamanījušas tās tematiku. Milānas pašvaldība pēc tam skaidroja, ka dokumentācijā nav bijis norādīts, kāda veida dekorācijas paredzētas piecus metrus augstajā eglē. 24 stundu laikā pēc uzsliešanas egle jau bija pazudusi.
Itālijā seksa veikaliem ir aizliegts reklamēt savus pakalpojumus publiskās vietās. Arī MySecretCase neslēpj, ka šī akcija ir bijusi reklāma vistiešākajā veidā – lai parādītu, kādas preces viņu veikalā var iegādāties. Pie egles arī dežurējuši veikala pārstāvji, kuri interesentiem skaidrojuši, kā katra kokā iekārtā ierīce darbojas.