Vairāki simti tūkstoši protestētāju vakar atkal pulcējās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, lai pieprasītu valdības atkāpšanos. Īpašu opozīcijas satraukumu izraisījusi iespēja, ka Ukraina varētu būt slepus noslēgusi vienošanos par attiecību stiprināšanu ar Krieviju.
Protesti Kijevā notiek jau trīs nedēļas. Opozīcija tos sāka rīkot pēc tam, kad valdība atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Savukārt piektdien Sočos notika Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. V. Putins ir izteicis vēlmi Ukrainu redzēt Muitas ūnijā, kurā pašlaik ir Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna. Pēc šīs tikšanās izskanēja baumas, ka V. Janukovičs piekritis ūnijā iestāties apmaiņā pret lētāku dabasgāzi, un tas izraisīja jaunu opozīcijas sašutuma vilni. Taču gan Kijevas, gan Maskavas oficiālie avoti ir noraidījuši, ka Sočos būtu runāts par Muitas ūniju. Arī par enerģētikas jautājumiem gala vienošanās neesot panākta. Ukraina ir atkarīga no Krievijas dabasgāzes importa, un pēdējā laikā Krievijas dabasgāzes uzņēmums Gazprom ir publiski atgādinājis, ka Ukrainai ir parāds par saņemtajiem energoresursiem.
Vakar Kijevas Neatkarības laukumā, kur notika arī plašākie 2004. gada Oranžās revolūcijas pasākumi, bija redzami Ukrainas un Eiropas Savienības karogi. Protestētāji pulcējās arī pie prezidenta un valdības biroja ēkām – dažkārt arī bloķējot darbinieku piekļuvi šiem birojiem. Iepriekš opozīcija neveiksmīgi bija mēģinājusi panākt valdības gāšanu neuzticības balsojumā.
«Mēs staigājam pa asmeni, un vienā pusē ir grimšana nežēlīgā diktatūrā, bet otrā – atgriešanās mājās Eiropas kopienā,» vakardienas pasākumā izskanēja bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko vēstījums. Apcietinājumā esošās politiķes vārdus nolasīja viņas meita Jevhēnija. «Paraksts uz līguma par jaunas Padomju Savienības veidošanu nozīmētu valsts sagraušanu,» paziņoja cits Ukrainas opozīcijas līderis Arsēnijs Jaceņuks. Opozīcija nedēļas nogalē piedraudēja, ka cilvēki bloķēs valdības kvartālu tikmēr, kamēr netiks izpildītas opozīcijas prasības – atlaista valdība un arestēts iekšlietu ministrs, kura pārraudzībā esošā milicija pret protestētājiem ir izturējusies brutāli. Tāpat opozīcija pieprasa līdz šim arestēto protestētāju atbrīvošanu. Ja šīs prasības netiks izpildītas, opozīcija ir izslēgusi iespēju iesaistīties sarunās ar prezidentu.