Ukrainas atteikums parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES) iezīmēja Viļņā pagājušajā nedēļā notikušās ES Austrumu partnerības sanāksmes noskaņu.
Briseles gaiteņos valda atskārsme, ka līdzšinējā stratēģija Austrumeiropas valstu ciešākai piesaistīšanai nav bijusi efektīva. Savukārt Kijevā ilgāk nekā nedēļu notiek opozīcijas protesta akcijas pret valdību.
Janukoviča prasības
Viļņas sanāksmes laikā ES asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums tika noslēgts ar Gruziju un Moldovu. Līgums paredz savstarpēju robežu atvēršanu preču tirdzniecībai, ceļošanas atvieglojumus un vēl citus pasākumus. Neskatoties uz sākotnēji izteikto interesi, Ukraina neizpildīja vienu no galvenajām Eiropas prasībām līguma parakstīšanai – atļaut ieslodzījumā esošajai bijušai premjerministrei Jūlijai Timošenko ārstēšanās nolūkos izceļot uz ārzemēm. Tanī pašā laikā Krievija lika saprast, ka Ukrainas izvēle par labu Eiropai draud ar ekonomiskajām sankcijām.
Eiropas politiķi arī tagad nav atmetuši cerības kādreiz izveidot ciešākas attiecības ar Ukrainu. «Mēs esam apņēmības pilni panākt, ka ES un Ukrainas attiecības tiktu nodibinātas jaunā līmenī,» sacīja ES paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Štefans Fīle. «Durvis ir vaļā,» pagājušajā nedēļā pēc sarunas ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt prezidents V. Janukovičs, apzinoties, cik liela ir rietumvalstu interese par Ukrainu, mēģina panākt sev maksimāli izdevīgus nosacījumus no potenciālajiem partneriem. V. Janukovičs ir uzsvēris, ka sarunas par asociācijas līguma noslēgšanu turpināsies, taču, lai panāktu rezultatīvu iznākumu, ir nepieciešams izpildīt virkni priekšnoteikumu. «Sākumā mēs vēlamies priekšplānā izvirzīt jautājumu par finanšu un ekonomiskās palīdzības piešķiršanu Ukrainai,» aģentūrai Interfax-Ukraina sacīja V. Janukovičs. Līdzīgi motīvi izskanēja arī sarunas laikā ar A. Merkeli – viņš bija žēlojies, ka Starptautiskais valūtas fonds apmaiņā pret aizdevumu izvirza noteikumus.
Jāmeklē pieeja
Ukrainas atteikšanās no asociācijas līguma tiek vērtēta kā Krievijas panākums. «Ja paskatāmies, kāds bija Maskavas piedāvājums, – Ukraina ieguva īstermiņa palīdzību tādā veidā, kādu Eiropa nevēlas un nespēj tai sniegt,» sacīja Eiropas Parlamenta prezidents Mārtins Šulcs. Savukārt ES padomes prezidents Hermanis van Rompejs atzina, ka tikai mazliet ir pietrūcis, lai līgums ar Ukrainu tiktu parakstīts. «Mums ir jāpieveic spiediens, kas nāk no ārpuses,» viņš piebilda. Tas savukārt aktualizē jautājumu par nepieciešamām izmaiņām ES politikā pret Krieviju.
Pēdējos gadu desmitos Maskavai ir bijis jānoskatās, kā daudzas no iepriekš tās kontrolē bijušajām valstīm veido rietumniecisku politiku. Savukārt Rietumu ietekmes zonu vēl tālāku virzīšanos Krievijas virzienā Vladimirs Putins nevēlas pieļaut. Ko Brisele varētu darīt, lai ierobežotu šo ģeopolitisko cīņu, – pašlaik konkrētu priekšlikumu ir maz. Kā norāda Der Spiegel, Viļņas sanāksmē izskanējušie viedokļi vienoti ir tikai tajā jautājumā, ka būs vajadzīgi vairāki gadi, lai izstrādātu pieeju, kas ierobežotu Krievijas iespējas ietekmēt Briseles attiecības ar bijušajām padomju republikām. «Mēs nevaram pieņemt, ka divpusēju vienošanos var izjaukt trešās puses veto,» sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Opozīcija sola streiku
Pēc V. Janukoviča lēmuma asociācijas līgumu ar ES neparakstīt Ukrainas opozīcija sāka protesta akcijas. Tiesa līdz nākamā gada 7. janvārim ir aizliegusi rīkot pasākumus Neatkarības laukumā, kur notika arī lielākie Oranžās revolūcijas mītiņi, kā arī vairākās citās vietās pilsētas centrā. Taču vakar, neskatoties uz aizliegumu, Kijevas Neatkarības laukumā pulcējās simtiem tūkstošu cilvēku, vēsta Gazeta.ru. Sanākušie pārrāva nožogojumu, ar kuru kārtības sargi laukumu bija norobežojuši, un to ieņēma, kā arī plūkāja laukumā uzslieto egli. Protestētāji ielauzās arī Kijevas domes ēkā.
Opozīcija pieprasa, lai tiktu rīkotas ārkārtas vēlēšanas un lai no amata atstādinātu V. Janukoviču. Dienu iepriekš policija ar varu protestētājus bija izklīdinājusi – šajās sadursmēs ievainojumus guva vairāki desmiti cilvēku. Prezidents V. Janukovičs ir izteicis sašutumu par sadursmēm un solījis saukt pie atbildības vainīgos. «Notikumi Neatkarības laukumā mani ir dziļi aizskāruši. Es nosodu darbības, kas izraisīja citu cilvēku ciešanas.» No viņa izteikumiem gan nav noprotams, kurus – miliciju vai protestētājus – viņš uzskata par vaininiekiem.
J. Timošenko, kas ir notiesāta par pilnvaru pārsniegšanu un valsts naudas izsaimniekošanu, ir aicinājusi ukraiņus iesaistīties, lai «varasiestāžu darbi nepaliktu bez atbildes». J. Timošenko vēstījumu vakar publiski nolasīja viņas meita Jevhēnija Timošenko. «Lidojiet, brauciet, nāciet no visām Ukrainas malām, pulcējieties visi 1. decembrī,» teikts uzsaukumā. Politiķe cietumā ir sākusi badastreiku, tādējādi protestējot pret asociācijas līguma neparakstīšanu. Viņai pievienojās arī opozicionārs un bokseris Vitālijs Kļičko: «Mēs varam, un mums vajag gāzt šīs varasiestādes. Mums ir jāparāda, ka mēs neļausim sevi pazemot un ka mēs iestāsimies par savām tiesībām.» Opozīcija ir solījusi rīkot nacionāla mēroga streiku un koordinēt citus nepakļaušanās pasākumus, vēsta BBC.
Šie ir plašākie protesti Ukrainā kopš 2004. un 2005. gadā notikušās Oranžās revolūcijas. Toreiz protesta akcijas sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kuru beidzamajā kārtā sacentās opozīcijas līderis Viktors Juščenko ar iepriekšējā prezidenta Leonīda Kučmas izraudzīto pēcteci V. Janukoviču. Vēlēšanas plaši tika uzskatītas par krāpnieciskām, un pēc protestiem pie varas nāca opozīcija. Savukārt 2010. gada vēlēšanās V. Janukovičs prezidenta amatu tomēr ieguva, savukārt iekšējos konfliktos novājinātā opozīcija savu ietekmi bija zaudējusi.