Mūsdienu ieroči – bezpilota lidmašīnas

Lai uzbruktu kaujinieku grupējumiem un iznīcinātu to līderus, ASV plaši izmanto bezpilota lidmašīnas.

Taču, neskatoties uz ASV oficiālajiem izteikumiem, gaisa triecieni ne vienmēr ir precīzi, un tajos cieš arī civiliedzīvotāji. Par šīm kara tehnoloģijām aizvien lielāku interesi izrāda arī citas valstis, līdz ar to parādās nepieciešamība arī pēc starptautiskiem noteikumiem to izmantošanā.

Novērošana un uzbrukumi

Bezpilota lidmašīnas ASV spēki mūsdienās izmanto gan kaujas, gan informācijas vākšanas uzdevumiem. Šajās lidmašīnās ir iestrādātas vienas no attīstītākajām militārajām tehnoloģijām. Piemēram, spiegošanas lidmašīna Global Hawk, vienu reizi uzpildot degvielu, spēj aplidot pusi pasaules; tā no 18 tūkstošu metru augstuma spēj sekot līdzi konkrētam cilvēkam uz zemes, vēsta BBC. Turklāt šādu lidmašīnu lietojums nav tikai militārs: 2010. gadā Global Hawk tika izmantotas, lai iegūtu informāciju par postošās zemestrīces nodarītajiem zaudējumiem Haiti, vēlāk tās tika nosūtītas vākt datus par katastrofu Fukušimas atomelektrostacijā.

Savukārt uzbrukumiem paredzētas bezpilota lidmašīnas Reaper un Predator, kas ir apgādātas ar raķetēm vai citiem ieročiem. Reaper ir pašlaik modernākās bezpilota iznīcinātājlidmašīnas. To maksimālais ātrums ir 480 kilometri stundā, un tās var vest vairāk nekā divas tonnas kravas. Tas savukārt nozīmē krietni plašāku bruņojuma iespēju – ne tikai raķetes, bet arī bumbas un citus ieročus. Bezpilota lidmašīnas pa radiosakariem vada operatori, kuri atrodas tūkstošiem kilometru attālumā.

Šādas lidmašīnas kaujas operācijās regulāri tiek izmantotas Pakistānā, Afganistānā, Somālijā, Jemenā un citās valstīs un to teritorijās. Tādējādi jautājums par šo lidmašīnu izmantošanu karadarbībā ir arī jautājums par valstu suverenitāti. Pakistānas valdībai pēdējā laikā ir bijis jānopūlas, laipojot starp publiski izteikto nepatiku, ka tās gaisa telpa tiek pārkāpta, un slēpto sadarbību ar ASV šādu triecienu sankcionēšanā.

Mērķi un upuri

Šonedēļ Pakistānas valdība oficiāli paziņoja, ka tikai trīs procenti no pēdējo piecu gadu laikā notikušajos 317 bezpilota lidmašīnu uzbrukumos nogalinātajiem ir civiliedzīvotāji. Citiem vārdiem – no 2227 bojāgājušajiem kļūdas dēļ miruši ir 67 cilvēki. Turklāt saskaņā ar šiem datiem pēdējais kļūdainais trieciens noticis 2011. gadā. Šis skaitlis izraisīja daudzu komentētāju un cilvēktiesību organizāciju pārsteigumu – saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm nevainīgo upuru šādos uzbrukumos ir daudz vairāk. ANO eksperts Bens Emmersons, kurš izmeklē bezpiltota lidmašīnu uzbrukumus, šomēnes, atsaucoties uz Pakistānas Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, paziņoja: kopš 2004. gada, kad bezpilota lidmašīnu triecieni Pakistānā sākti, bojā gājuši vismaz 400 civiliedzīvotāji. Londonas Pētnieciskās žurnālistikas birojs savukārt ir aplēsis, ka kopš 2008. gada bezpilota lidmašīnu uzbrukumos bojā gājuši vismaz 300 civiliedzīvotāji, savukārt Vašingtonā bāzētā bezpeļņas organizācija New America ir saskaitījusi 185 nogalinātus civiliedzīvotājus. Turklāt saskaņā ar New America rīcībā esošo informāciju kopējais bezpilota lidmašīnu uzbrukumos Pakistānā bojāgājušo skaits arī ir lielāks, nekā atzīst Pakistānas valdība, – 2651. Savukārt aģentūra AP 2012. gada sākumā bija izpētījusi, ka pēdējo 18 mēnešu laikā Pakistānas Ziemeļvaziristānas teritorijā nogalināti vismaz 194 cilvēki, no kuriem aptuveni 70 procenti ir bijuši kaujinieki. Savukārt šajos uzbrukumos 56 bojāgājušie ir bijuši vai nu civiliedzīvotāji, vai policisti.

Ārzemniekiem ir sarežģīti piekļūt reģioniem, kuros uzbrukumi notiek, un šāda viesošanās ir bīstama. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ārvalstu organizāciju iegūtie dati atšķiras. Savukārt ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde, kuras pārraudzībā ir bezpilota lidmašīnu programma, izplata ļoti maz informācijas par to, jo šī programma ir slepena. Amerikāņu amatpersonas parasti uzsver, ka šo lidmašīnu uzbrukumi ir precīzi un ka civiliedzīvotāju upuru ir ļoti maz. To gan liek apšaubīt pēdējā laikā izskanējušie stāsti par sievieti, ka gaisa triecienos pērn nogalināta laikā, kad strādāja uz lauka, vai arī par raķetēm, kas raidītas uz civiliedzīvotāju grupu, kura pulcējusies teltī, taču viņiem nav bijis nekādas saistības ar kaujinieku grupējumiem. Cilvēktiesību organizācija Amnesty International, kas savos ziņojumos ir norādījusi uz virkni kļūdainu uzbrukumu, uzsver, ka Pakistānas valdības dati konfliktē ar informāciju, ko organizācija ieguvusi pati savos pētījumos. Tāpat arī daudzi cilvēki tiek ievainoti, savukārt Vašingtona ne atzīst šādu incidentu norisi, ne arī palīdz segt ārstēšanās izdevumus. Amnesty International uzskata, ka oficiālie dati demonstrē tikai Pakistānas valdības nespēju pienācīgi izmeklēt bezpilota lidmašīnu uzbrukumus.

Gaisa triecienu bieds

Amnesty International savā plašajā ziņojumā par bezpilota lidmašīnu uzbrukumiem Vai es būšu nākamais? uzsver, ka pilnu ainu gūt būs iespējams tikai tad, kad ASV amatpersonas būs gatavas atklāt datus par katra uzbrukuma norisi un iznākumu. Vašingtona pastāv uz to, ka citiem ir jātic tās apgalvojumiem par bezpilotu lidmašīnu efektivitāti, jo fakti, kas pētniekiem to ļautu izvērtēt, netiek publiskoti. Tas raisa tālākus jautājumus par šādas karadarbības juridisko pamatojumu.

Cilvēktiesību organizācija norāda, ka civiliedzīvotāji, kuri dzīvo pierobežas teritorijās ar Afganistānu, tagad ir pakļauti draudiem no visām pusēm. Šīs teritorijas ir mazāk attīstītas nekā pārējā Pakistāna, centrālās varas teikšana tur ir vājāka un to iedzīvotājiem arī mazāka juridiskā aizsardzība. No vienas puses, šajās teritorijās kaujinieki un teroristiskās organizācijas patiešām ir aktīvas un mēdz realizēt savas intereses uz vietējo iedzīvotāju rēķina. No otras puses, Pakistānas bruņotie spēki, kas arī cīnās pret naidīgajiem grupējumiem, to dara, īpaši neizvēloties līdzekļus. Ir bijuši gadījumi, kad armija ar smago artilēriju apšauda kaujinieku pozīcijas, neskatoties uz to, ka pa vidu ir civiliedzīvotāju mājas.

Papildus tam šo teritoriju iedzīvotājiem ir jādzīvo pastāvīgās bailēs no bezpilota lidmašīnu triecieniem. «Kā lai mēs zinām, ka raķetes netrāpīs mūsu mājai? Mēs to nevaram zināt,» cilvēktiesību aktīvistiem sacījis kāds vietējais iedzīvotājs. Tāpēc daži pretterorisma speciālisti uzskata, ka, veidojot šādu atmosfēru reģionos, kurās ASV cīnās pret terorismu, Vašingtona patiesībā tikai palielina naidīgo noskaņojumu pret sevi un tādējādi stiprina teroristisko organizāciju pozīcijas.

Nepieciešamība pēc noteikumiem

ASV nevēlas atteikties no bezpilota lidmašīnām vai slepenības, kas ar to lietošanu ir saistīta. Taču augstākās amatpersonas atzīst, ka problēma pastāv. Maijā prezidents B. Obama izziņoja jaunu pieeju spēka lietošanā pret teroristiem – par šīs pieejas pamata principiem viņš izvirzīja vadlīniju skaidrību, stingru pārraudzību un atbildīgumu. «Amerika neveic triecienus, kad mums ir iespēja atsevišķus teroristus notvert,» sacīja B. Obama. «Mēs dodam priekšroku aizdomās turēto personu sagūstīšanai, nopratināšanai un tiesāšanai. Bet, ja tas nav iespējams, pirms trieciena mums ir jābūt pārliecinātiem, ka civiliedzīvotāji uzbrukumā netiks nogalināti vai ievainoti.» Vienlaikus B. Obama uzsvēra, ka bezpilota lidmašīnu programma turpināsies.

Bezpilota lidmašīnu lietošanā joprojām ir daudz juridisku un ētisku caurumu. Pašlaik šādi lidaparāti ir tieši ASV bruņoto spēku lepnums, taču ir sagaidāms, ka pārskatāmā nākotnē līdzīgas tehnoloģijas iegūs arī citas lielvalstis – tajā skaitā Krievija un Ķīna, norāda The Economist. Taču pašlaik pasaulē nav izstrādāti starptautiski saistoši bezpilota lidmašīnu lietošanas standarti. Ņemot vērā to trūkumu un arī ASV morāli pretrunīgo rīcību šajā jomā, Vašingtona nevarēs ietekmēt citu valstu raidītos triecienus.