Pagājušajā nedēļā Čehijā notikušajās ārkārtas vēlēšanās vislabākos panākumus ir guvuši sociāldemokrāti, taču jaunais parlaments ir sadrumstalots un koalīciju izveidot būs sarežģīti. Vēlēšanu rezultāts parāda sabiedrības uzticēšanās trūkumu līdzšinējām lielajām partijām.
Protesta balsojums
Par sociāldemokrātiem ir nobalsojuši 20,5 procenti vēlētāju, un šis rezultāts partijai parlamenta apakšpalātā nodrošinās 50 deputāta vietu no 200. Lai gan sociāldemokrāti ir uzvarējuši, šī ir sarežģīta uzvara, jo valdības koalīciju izveidot nebūs viegli. «Rezultāts nav tāds, uz kādu mēs cerējām,» pēc rezultātu izziņošanas sacīja partijas priekšsēdētājs Bohuslavs Sobotka. Līdz šim opozīcijā bijušie sociāldemokrāti savā kampaņā solīja ierobežot pašreizējo taupības politiku.
Sagaidāms, ka sociāldemokrātiem nāksies uz koalīcijas sarunām aicināt miljardieri Andreju Babišu. Viņa partija ANO 2011, solot tikt galā ar korupciju Čehijas politikā, ieguva otro labāko rezultātu – 18,7 procentus balsu. ANO 2011 A. Babišs nodibināja pirms diviem gadiem. Partijas vārds čehu valodā nozīmē jā, taču tas ir pilnā partijas nosaukuma – Neapmierināto pilsoņu rīcība – saīsinājums. Kā norāda Der Spiegel, partijas panākumi tomēr ir zināms pārsteigums, ņemot vērā, cik maz A. Babišam ir ko teikt pašam par sevi un savām politiskajām nostādnēm. Viņš savā kampaņā gan solīja pārvaldīt valsti kā uzņēmumu, kā arī uzsvēra, ka Čehijā nevajadzētu laist pie varas nevienu politiķi, kurš savā dzīvē nav darījis īstu darbu. Tanī pašā laikā uz konkrētiem jautājumiem viņa atbildes ir bijušas izvairīgas. Skepsi par A. Babiša nodomiem raisīja kaut vai tas, ka viņam piederošais holdinga uzņēmums Agrofert nopirka vienu no Čehijas lielākajām un ietekmīgākajām izdevniecībām MAFRA – tā izdod arī Čehijas lielāko laikrakstu Mlada fronta Dnes. A. Babišs savu bagātību sapelnīja lauksaimniecības nozarē, ieguldot naudu graudkopībā, piena nozarē un lauksaimniecības ķīmijas uzņēmumos. Agrofert ietilpst vairāk nekā 230 uzņēmumu, kas darbojas Čehijā, Slovākijā un Vācijā. Agrofert ir ceturtā lielākā kompānija Čehijā, un A. Babišs ir tās vadītājs un vienīgais īpašnieks.
Taču A. Babišs savā labā ir spējis izmantot sabiedrības vilšanos ar līdz šim lielākajām partijām. «Šajās vēlēšanās vislielākās uzvarētājas ir protesta partijas,» saka politisko jautājumu žurnāla Tyden redaktora vietnieks Jaroslavs Plesls. «To panākumi parāda, cik ļoti čehiem ir apnikusi līdzšinējā politika un sliktā ekonomiskā situācija.»
Komunistu panākumi
Vēl cita ievērojama figūra vēlēšanās bija Karels Švarcenbergs – aristokrāts ar deviņiem vārdiem, kurš runā ar vieglu vācu akcentu, un bijušais ārlietu ministrs. Viņš vada fiskāli konservatīvo partiju TOP 09, kam izdevās iegūt 12 procentus balsu. Padomju laikos viņam nācās dzīvot trimdā. Savukārt arī komunisti nekur nav pazuduši. Viņu partijas logo Čehijā vairs nav attēlots sirpis un āmurs – tagad viņu simbols ir ķirši. Taču tās, šķiet, ir lielākās izmaiņas, kas šinī partijā notikušas kopš demokrātijas atjaunošanas. Kā raksta Der Spiegel, Čehijas Komunistiskā partija tiek uzskatīta par vienīgo Komunistisko partiju Eiropā, kas joprojām stingri turas pie dzelzs priekškara laikmeta idejām. Tas gan nenovēršami nozīmē arī, ka šai partijai nav lielu izredžu iekļūt valdībā, jo neviena cita partija neuzdrošināsies sadarboties ar kādreizējo apspiedēju partiju. Vienlaikus šāda politiskā izolētība čehu komunistus ir pasargājusi no saistības ar skandāliem un afērām, kuru pēdējā laikā Čehijā nav trūcis. Ne velti Komunistiskā partija ar 14,9 procentiem balsu ieguva trešo labāko rezultātu.
Kopumā šie rezultāti nozīmē, ka arī jaunais parlaments Čehijā būs sadrumstalots, un uz politisko stabilitāti ir maz cerību. Izskan pieļāvumi, ka pašreizējā situācijā vislielākie ieguvēji būs tieši komunisti, kuri apmaiņā pret atbalstu sociāldemokrātu vadītajai koalīcijai pirmo reizi kopš 1989. gada varētu iegūt kādu teikšanu valdībā. Kā norāda Financial Times, šie rezultāti savukārt nozīmē vēl lielāku Čehijas prezidenta Miloša Zemana varu. Neskatoties uz to, ka prezidentam Čehijā ir ierobežotas pilnvaras, viņš valsts politisko krīzi ir mācējis izmantot ietekmes nostiprināšanai.
Ārkārtas vēlēšanas
Pagājušās nedēļas ārkārtas vēlēšanas tika rīkotas pēc tam, kad no amata nācās atkāpties premjeram Petram Nečasam. Izskanēja apsūdzības, ka viņa biroja vadītāja un tagadējā sieva ir kukuļojusi parlamentāriešus un drošības dienestiem uzdots izspiegot premjera nu jau šķirto sievu. Kukuļošanas un spiegošanas skandālā bija iesaistītas arī vēl citas augstas amatpersonas un politiķi. Policija veica kratīšanu arī premjera birojā, un izmeklēšanas laikā tika atrasti seifos noslēpti miljoni dolāru un iespaidīgi zelta krājumi. Domājams, ka šīs bagātības tika izmantotas plašās ietekmes veidošanas shēmās.
P. Nečasu neglāba viņa sākotnējie mēģinājumi skaidrot, ka viņam ar savu sabiedroto nelikumīgajām darbībām nav nekā kopēja. Čehijas prezidents Milošs Zemans pēc P. Nečasa valdības krišanas izveidoja tehnokrātu valdību, taču pret to iebilda visas lielākās parlamentā pārstāvētās partijas, un jaunā valdība jau augustā atkāpās. Augustā Čehijas parlaments nobalsoja par savu demisiju.
Skandāla dēļ P. Nečasa konservatīvajai partijai Pilsoniskie demokrāti izdevās iegūt vien 7,7 procentus balsu, kas nodrošinās 16 no 200 parlamenta deputātu vietām – par 65 mazāk, nekā tā ieguva iepriekšējās vēlēšanās. Jāpiebilst, ka arī TOP 09 darbojās iepriekšējā valdībā. Lai gan tās iegūtās 26 deputāta vietas nav tik smags zaudējums kā koalīcijas partneriem, tomēr iepriekšējā parlamentā TOP 09 bija 41 deputāta vieta.
Pirksts prezidentam
Jānorāda arī, ka dažādi savdabīgi izgājieni un izteicieni čehu politikā nav nekas neparasts arī ārpus vēlēšanu kampaņām, vēsta Der Spiegel. Prezidents M. Zemans stāsta, ka dienā izdzer sešas glāzes vīna un vēl divas glāzes plūmju brendija. Dienā viņš izsmēķē aptuveni divas paciņas cigarešu, savukārt nesen pavēstīja, ka smēķēšana veselībai nav kaitīga, ja vien šis paradums netiek sākts pirms 27 gadu vecuma sasniegšanas. M. Zemans neizceļas ar īpašu smalkjūtību attiecībās ar citu uzskatu paudējiem. Politiskos oponentus viņš ir dēvējis par «hiēnām».
Starptautisku uzmanību parlamenta vēlēšanām palīdzēja piesaistīt mākslinieks Dāvids Černijs. Viņš bija uzmeistarojis statuju, kurā atainota milzīga roka ar izstieptu vidējo pirkstu, un šo plostveidīgo 25 metrus augsto veidojumu nogādājis uz Vltavas upi. Žests acīm redzami bija veltīts prezidentam M. Zemanam, kura rezidence atrodas Vltavas krastā. Mākslinieks šā darba izvietošanu pat bija pamanījies saskaņot ar varasiestādēm, kas atbild par ūdens satiksmi. D. Černijs skaidroja, ka plastmasas skulptūra ir viņa protests pret korupciju, politiķu darbību un it īpaši pret M. Zemanu, kura rīcībā mākslinieks saskata varas skurbumu. «Mani šausmina doma, ka pēc 23 gadiem komunisti var atgriezties pie varas un ka Zemans viņiem palīdz to darīt,» laikrakstam New York Times sacīja D. Černijs. M. Zemans pirksta palaišanas laikā gan bija devies vizītē uz Ukrainu.
D. Černijs jau iepriekš ir ņirgājies par Čehiju un tās politiķiem, taču savos darbos viņš nav vairījies arī no citu valstu aizskaršanas. Vienā no tiem viņš Vācijā ir izkārtojis autoceļus tā, ka tie atgādina svastiku. 1991. gadā viņš Prāgas pieminekli padomju tankistiem nokrāsoja rozā krāsā. 2009. gadā viņam Čehija uzticēja radīt instalāciju par godu Čehijas prezidentūrai Eiropas Padomē. Sākotnēji šis darbs tika pieteikts kā visu tolaik 27 Eiropas Savienības valstu kopdarbs, taču vēlāk izrādījās, ka mākslinieks atkal ir izjokojis: skulptūru viņš bija radījis kopā ar trīs palīgiem, kopā ar viņiem arī sacerot iedomāto sadarbības partneru biogrāfijas. Darbā Entropa tajā Eiropas valstis tika atveidotas stereotipiski vai gluži vienkārši neglaimojoši. Bulgārija toreiz izsauca Čehijas vēstnieku, lai izteiktu neapmierinātību ar to, ka Bulgārija darbā ilustrēta ar tualetēm.