Soču olimpiāde – ar vērienu un risku

Līdz Soču olimpiskajām spēlēm nākamā gada februārī ir palikuši daži mēneši. Mazāk nekā tūkstoš kilometru attālajā Volgogradā šonedēļ notikušais autobusa sprādziens ir atgādinājis par drošības riskiem reģionā.

Savukārt ēku un infrastruktūras būvēšana Sočos negatīvi ietekmē gan vidi, gan vietējo iedzīvotāju dzīvi.

Draud izjaukt spēles

Pirmdienas sprādzienu autobusā, kurā tika nogalināti seši cilvēki, izraisīja kāda 30 gadu veca sieviete no Dagestānas. Izmeklētāji notikušo saista ar nemiernieku kustībām, kas ir aktīvas Ziemeļkaukāzā. Pagājušajā gadā Ziemeļkaukāzā tika nogalināti 296 Krievijas karavīri un civiliedzīvotāji. (Salīdzinājumam: Afganistānā pērn krita 310 ASV militārpersonu.) Čečenu islāma kaujinieku grupējuma līderis Doku Umarovs, kura mērķis ir izveidot neatkarīgu islāmisku valsti Kaukāzā (iekļaujot arī Sočus) un kurš jau iepriekš ir uzņēmies atbildību par spridzināšanām Krievijā, ir aicinājis savus sekotājus panākt, ka Soču spēles tiek atceltas.

Ziemas olimpisko spēļu rīkošanas komitejas pārstāvis Dmitrijs Černišenko pērn gan uzsvēra, ka satraukumam nav pamata. «Parādiet man kādu nozīmīgu notikumu pasaulē, kur drošības jautājumi nav svarīgi. Šajā ziņā mēs ne ar ko neatšķiramies,» sacīja D. Černišenko. Viņš gan atzina, ka papildu riska faktors ir tas, ka Soči ir relatīvi tuvu nemierīgajām teritorijām. «Tāpēc rīkotājvalstij ir jābūt gatavai jebkuram scenārijam. Es zinu, ka tiks nodrošināts itin viss, lai olimpiskās spēles aizsargātu.»

Nemiernieku kustības nav vienīgās, kas iebilst pret olimpisko spēļu rīkošanu šajā vietā. Protestus ir izteikuši arī adigieši – Kaukāza ziemeļrietumu etniskā grupa. Dažas viņus pārstāvošās organizācijas ir uzsvērušas, ka spēlēm izvēlētas teritorijas, kurās līdz 1864. gadam dzīvoja viņu senčiem, no kuriem lielākā daļa tika iznīcināti Krievijas rīkotās etniskās tīrīšanas laikā, norāda Reuters. Tādējādi Soču olimpiskās spēles notiks zvērību 150. gadadienā. Savukārt seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji ir aicinājuši ārvalstis olimpiādi boikotēt, tādējādi protestējot pret Krievijas likumu, kas aizliedz «homoseksuālisma propagandu».

Pret iebraucējiem

Vietējās varasiestādes pēdējā laikā īpaši vēršas pret nelegālajiem imigrantiem. «Divu mēnešu laikā Sočos nevajadzētu būt nevienam nelegālajam iebraucējam,» septembrī paziņoja Krasnodaras apgabala gubernators Aleksandrs Tkačevs. Šīs kampaņas rezultāts ir tāds, ka nereti cilvēka aizturēšanas iemesls ir viņa izskats, neraugoties uz to, ka viņam ir atbilstoši dokumenti, vēsta AFP. Sočos ir izveidotas pretimigrācijas patruļas, kas dodas no dzīvokļa uz dzīvokli, lai noskaidrotu, vai tur neslēpjas nelegālie imigranti. Šīs vienības pieraksta cilvēku pasu numurus, datus par viņu darbavietām un pat mobilo telefonu IMEI numurus, ko var izmantot, lai noteiktu ierīces un līdz ar to lietotāja atrašanās vietu.

Sočos būvniecībā kopumā tiek izmantoti aptuveni 70 tūkstoši strādnieku. Daudzi no viņiem ir ieradušies gan no citiem Krievijas reģioniem, gan bijušajām padomju republikām, kas tiek nodarbināti olimpiskajām spēlēm nepieciešamās infrastruktūras būvēšanā. «Antiimigrācijas vienības pie būvlaukumiem gaida kā vanagi, tās strādniekus aiztur, kad tie dodas prom no darba,» aģentūrai AFP sacīja kāda uzņēmuma pārstāvis. «Vakarā objektu pamet divi simti strādnieku, nākamajā dienā atpakaļ ierodas 150. Kur palika pārējie? Neviens nezina.» Pēc dokumentu pārbaudes legālie iebraucēji tiek atbrīvoti, bet dažkārt viņiem ieslodzījumā ir jāpavada vairākas dienas.

Ar komunistu vērienu

Apjomīgie būvniecības darbi šajā vietā draud radīt pamatīgus vides postījumus, kas apkārtni negatīvi ietekmēs arī turpmāk. Būvniecība notiek arī Soču Nacionālā parka iekšienē. Šis parks ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rietumkaukāza – vienas no dažām atlikušajām neskartās dabas teritorijām Eiropā. Kaitējumu videi jau pirms trīs gadiem konstatēja arī ANO vides programmas eksperti.

Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch savukārt norādījusi, ka daļa no infrastruktūras, ēku un stadionu būvēšanai nepieciešamās teritorijas iegūta, no mājvietām izliekot aptuveni divus tūkstošus ģimeņu un šīs ēkas nojaucot. Organizācija uzsver, ka dažos gadījumos izmaksātā kompensācija neatbilst cilvēkiem atsavinātā īpašuma vērtībai.

Izdevums The Economist šā gada vasarā celtniecības darbus Sočos salīdzināja padomju laiku pieeju. Izmaksas, efektivitāte, daba, cilvēku dzīvības – nekas no tā nebija svarīgs, ja padomju valsts līderi gribēja pagriezt upju plūdumu pretējā virzienā, būvēt pilsētas mūžīgā sasaluma joslās un pārvērst stepes kukurūzas laukos. Turklāt iztērētās naudas ziņā padomju laika vēriens Soču priekšā nobāl. Soču spēļu rīkošana Krievijai izmaksās aptuveni 50 miljardus dolāru, tādējādi šīs būs visu laiku visdārgākās olimpiskās spēles.