Uzbrukumam Sīrijai pasaulē mazs atbalsts
Krievijai un ASV G20 sanāksmē Sanktpēterburgā nav izdevies mazināt savas domstarpības par iespējamajiem militārajiem triecieniem Sīrijai.
Lai gan vairums ietekmīgāko valstu piekrīt, ka situācija Sīrijā prasa rīcību, militāru uzbrukumu atbalstīt ir gatavas tikai dažas. Taču ASV vispirms ir jāsagaida Kongresa balsojums, kurā vismaz pašlaik pārliecinoša atbalsta prezidenta Baraka Obamas plāniem nav.
Nevēlas iesaistīties
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav mainījis savu iepriekšējo pozīciju un uzsvēris, ka uzbrukums Sīrijai nav pieļaujams, jo tas destabilizēs reģionu. Pagājušajā nedēļā G20 sanāksmes laikā viņam bija sarunas ar ASV prezidentu Baraku Obamu, kuru laikā tika apspriesta arī Sīrija. Sīrijas jautājums tika apspriests arī visu sabraukušo pārstāvju pusdienās, taču arī tas B. Obamas pozīcijas nekādi neuzlaboja. Vairums klātesošo bija skeptiski par ASV iecerēto ierobežoto militāro triecienu, kas būtu kā atbilde uz zarīna gāzes lietošanu Sīrijā.
ASV kopā ar desmit citu valstu – Austrālijas, Kanādas, Francijas, Itālijas, Japānas, Dienvidkorejas, Saūda Arābijas, Spānijas, Turcijas un Lielbritānijas – pārstāvjiem ir izplatījušas paziņojumu, kurā uzsvērta nepieciešamība pēc stingras starptautiskas reakcijas uz ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā. Dokumentā norādīts uz Sīrijas valdību kā vaininiekiem, taču tas uzrakstīts tā, lai skaidri neminētu ASV militāros plānus. Arī Eiropas Savienība ir aicinājusi sniegt «skaidru un stingru atbildi» uz aizliegtā bruņojuma izmantošanu – taču šī bloka valstu vidū nav vienprātības par to, ko īsti vajadzētu darīt. No valstīm, kas piedalījās G20 sanāksmē, ASV pusē nostājās tikai Francija, Turcija un Lielbritānija, kuras premjera Deivida Kamerona viedoklim šajā jautājumā parlaments gan ir uzlicis veto. Valdošais noskaņojums starp pārstāvētajām valstīm bija tāds, ka ķīmisko ieroču lietošana ir nosodāma, taču iespējamo uzbrukumu Sīrijai vairums G20 valstu uzskata par ASV jautājumu un pašas tajā iesaistīties nevēlas, vēsta Der Spiegel.
Krievija un Ķīna ANO Drošības padomē nav atbalstījušas rezolūciju par rīcību saistībā ar notikumiem Sīrijā. Šīs valstis uzsver, ka militārs trieciens bez Drošības padomes akcepta būtu nelikumīgs. «Tā būtu vēl viena nagla starptautiskajos likumos un starptautiskajās attiecībās,» pagājušajā nedēļā sacīja V. Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Turpretim ASV atgādina, ka zarīna gāzes lietošana ir ANO Ķīmisko ieroču konvencijas pārkāpums un tas nevar palikt nesodīts. Tāpēc ir nepieciešama īslaicīga militāra operācija, un Vašingtona ir gatava to īstenot arī bez ANO atbalsta.
Retorikas slazds
B. Obamas retorika ir viņu pašu novedusi slazdā un padarījusi teju vai neiespējamu atteikšanos no domas par iesaistīšanos Sīrijas karā – uz spēles ir likta prezidenta reputācija, norāda izdevums Time. Pirms diviem gadiem viņš paziņoja, ka Sīrijas prezidentam Bašāram el Asadam ir jāatkāpjas no amata. Pirms gada – ka ķīmisko ieroču lietošana ir robeža, kuru pārkāpjot Sīrijai jārēķinās ar sekām. Tagad šie ieroči, visticamāk, ir lietoti, un no B. Obamas tiek gaidīti nākamie soļi.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs gan ir uzsvēris, ka starptautiskais atbalsts ASV viedoklim pieaugot un ka atbalstošo valstu skaits jau esot sasniedzis divciparu skaitli. «Šo valstu skaits ir lielāks, nekā ir iespējams izmantot tādā operācijā, kāda tiek plānota,» sacīja Dž. Kerijs, kurš mēģina piesaistīt arī vairāk arābu valstu. Atbalstošo valstu saraksts gan netiek publiskots.
Turpretim B. Obamas izredzes sagaidīt jel kādu pretimnākšanu pret sevi Krievijā izgaisināja tas, ka pēc G20 sanāksmes viņš vēlējās tikties ar Krievijas opozīcijas pārstāvjiem un seksuālo minoritāšu aktīvistiem. Kremlis to uztvēra kā provokāciju. Laikraksts Izvestija rakstīja, ka B. Obama «pēdējos mēnešos par mums ir runājis vien tīras muļķības un rādījis uz mums kā uz Tuvo Austrumu režīmu, kuru vada despots». Avīze norādīja, ka B. Obama tā vietā, lai runātu par Sīriju, ir izvēlējies tikties ar gejiem. Tanī pašā laikā var teikt arī, ka Vašingtona jau sen vairs nelolo cerības ar Krieviju atrast kopēju valodu Sīrijas jautājumā. ASV apsūdz Krieviju ikvienas ANO Drošības padomes rezolūcijas sabotēšanā. Šovasar bija plānota Sīrijas miera konference, taču tā tika atcelta, jo Krievija tā arī nebija pierunājama atteikties no atbalsta Sīrijas prezidenta B. el Asada režīmam.
Neizlēmušais Kongress
9. septembrī pēc vasaras brīvdienām sanāks ASV Kongress, kuram jābalso par militāra spēka lietošanu Sīrijā. Savukārt Sīrijā paraugus ievākušo ANO ieroču ekspertu ziņojums par ķīmiskajiem ieročiem ir gaidāms ne agrāk par 15. septembri, vēsta BBC. Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš iepriekš ir izteicis stingru atbalstu iebrukumam Sīrijā, ir solījis gala lēmumu pieņemt pēc iepazīšanās ar ieroču inspektoru ziņojumu. Viņš paziņojis, ka Francija atbalstīs iebrukumu vien tad, ja triecieni tiks raidīti tikai pret militāriem objektiem un ja tam tiks dota vai nu ANO Drošības padomes sankcija, vai arī pastāvēs plaša starptautiska koalīcija, kura šos triecienus atbalstīs, vēsta BBC.
Savukārt B. Obama arī tagad ir pārliecināts, ka ķīmiskie ieroči Sīrijā ir izmantoti un ka notikušajā, visticamāk, vainojams ir Sīrijas režīms. Lielbritānijas premjers D. Kamerons ir paziņojis, ka Lielbritānijas rīcībā ir drēbju un augsnes paraugi no Sīrijas un tie nepārprotami norāda uz ķīmisko ieroču lietošanu. V. Putins turpretim uzskata, ka ķīmisko ieroču lietošana ir nemiernieku spēku pastrādāta provokācija ar mērķi panākt ārvalstu militāru iejaukšanos, kas savukārt palīdzētu viņiem uzlabot savas pozīcijas karā ar valdības spēkiem. V. Putins vairākkārt ir sacījis, ka Sīrijas valdošajam režīmam nebūtu loģiski lietot ķīmiskos ieročus, jo to pašreizējā situācija nav tāda, ka pēc šāda galēja soļa būtu nepieciešamība.
ASV Senāta Ārpolitisko attiecību komiteja trešdien atbalstīja militāro triecienu, un arī lielākā daļa ietekmīgāko politiķu gan no republikāņu, gan demokrātu rindām domā līdzīgi. Taču saskaņā ar BBC un ABC News pasūtītās kongresmeņu aptaujas rezultātiem, viena trešā daļa no viņiem vēl nav izlēmusi, turpretim vairākums no savu viedokli noformulējušajiem ir nolēmuši balsot pret B. Obamas priekšlikumu. Prezidents gan nav paskaidrojis, kā rīkosies gadījumā, ja Kongress priekšlikumu par uzbrukumu Sīrijai tomēr noraidīs. Taču pašreizējā situācija nozīmē, ka balsojums Kongresā nesāksies, pirms B. Obamam nebūs vismaz kaut kāda pārliecība, ka viņa priekšlikums tiks atbalstīts.
Kāds ir mērķis?
Kongresam lemjot par triecienu Sīrijai, joprojām ir daudz neskaidrību par to, kāds šis trieciens būs. B. Obama ir uzsvēris, ka tas būs tikai ierobežota apjoma uzbrukums ar mērķi sodīt Sīrijas režīmu. Tam vajadzētu iedrošināt ASV partnerus, ka Vašingtona negrasās iesaistīties Irākas vai Afganistānas karam līdzīgos ilgtermiņa projektos. Taču, kamēr nav redzami pirmo triecienu rezultāti, ir grūti runāt par kopējās militārās kampaņas apmēru. Ja pēc ASV trieciena ķīmisko ieroču lietošana nemitēsies, ir iespējams, ka arī ASV uzbrukumam ir jāturpinās. Tanī pašā laikā nav teikts, ka mērķis ir tikai ķīmisko ieroču lietošanas novēršana. Vašingtonai būs visai grūti pasludināt, ka «misija ir izpildīta», ja pilsoņu karš Sīrijā pēc tam turpināsies tāpat kā līdz šim, vēsta Time. Ar ierobežotajiem triecieniem šo karu izbeigt, protams, nav iespējams.
Pagājušajā nedēļā ANO vērsās pie pasaules valstu līderiem ar lūgumu ziedot, lai organizācija varētu sniegt palīdzību Sīrijas iedzīvotājiem. Pēc jaunākajām aplēsēm, Sīrijas pilsoņu kara dēļ bēgļu gaitās ir devušies aptuveni divi miljoni sīriešu, bet nogalināti – 100 tūkstoši. Kā norāda BBC, lielas problēmas palīdzības izplatīšanā ir arī tad, kad sūtījumi jau ir nonākuši Sīrijas teritorijā. Humānās palīdzības organizāciju darbiniekiem ir nepieciešams vienoties ar daudzajiem nemiernieku grupējumiem.