Rietumvalstis ir kritizējušas protestētāju vardarbīgo izdzenāšanu Ēģiptē. Taču arī Ēģiptes ārvalstu partneriem nav sekmējies ar tur valdošo ģenerāļu lēmumu ietekmēšanu.
Divas puses
Trešdien notikusī gāztā prezidenta Mohammeda Mursī atbalstītāju nometņu un barikāžu sagraušana bija asiņaina – pēc Ēģiptes Veselības ministrijas sniegtajiem oficiālajiem datiem, dzīvību zaudēja 525 cilvēki, bet 3717 guvuši ievainojumus. Domājams, ka patiesais bojāgājušo skaits ir vēl lielāks. Vairākums upuru ir cietuši sadursmēs galvaspilsētā, taču vardarbība ir bijusi arī citās pilsētās.
Lai gan situācija Kairā vakar bija relatīvi mierīga, Musulmaņu brālība bija izziņojusi protesta gājienu otrajā lielākajā pilsētā Aleksandrijā. Savukārt valstī ir izsludināts mēnesi ilgs ārkārtējs stāvoklis. Pagaidu premjerministrs Hazens Beblavī uzrunā televīzijā protestētāju izklīdināšanu mēģināja skaidrot – viņš uzsvēra, ka varasiestāžu uzdevums ir bijis atjaunot kārtību. Premjers izteica nožēlu, ka šī operācija prasījusi upurus, kā arī solīja: ārkārtējais stāvoklis tiks atcelts, cik drīzi vien iespējams.
Aizvien reālāks šķiet scenārijs, ka valsts ieslīgs ilgā iekšējā konfliktā. Pašreizējos notikumos vairs nesaskatīt to vispārējo prieku, kāds valdīja pēc iepriekšējā prezidenta Hosnī Mubāraka gāšanas. Tagad cīņa notiek starp diviem ietekmīgiem spēkiem – armiju un sekulārajiem spēkiem, no vienas puses, un islāmisko organizāciju Musulmaņu brālība, no otras. Kā atzīmē BBC, vispārējais noskaņojums ir tāds, ka «uzvarētājs iegūs visu», tāpēc abas puses ir apņēmības pilnas no savām iecerēm neatkāpties.
Iemesls, kāpēc armija nolēma gāzt M. Mursī, bija tas, ka viņš bija savu atbalstītāju, nevis visu ēģiptiešu prezidents. Musulmaņu brālība jau kopš savas izveidošanas 1928. gadā ir mēģinājusi tikt pie varas. Kad tas izdevās, viņi nevis mēģināja pārstāvēt visu sabiedrību, bet sāka rīkoties, lai pārveidotu valsti pēc saviem ieskatiem. Savukārt tagad armijas virspavēlnieks, aizsardzības ministrs un premjerministra vietnieks Abdelfatāhs el Sīsī kopā ar saviem sabiedrotajiem dara tieši to pašu, norāda BBC. Vardarbībā protestētāju nometņu un barikāžu nojaukšana neizskatās pēc soļiem demokrātijas virzienā – reālistiskāks šādas rīcības skaidrojums ir vēlme iznīcināt savus politiskos konkurentus.
Nespēj ietekmēt
ASV un citas rietumvalstis pēdējo dienu notikumus Ēģiptē ir vērojušas ar bažām. ASV un Eiropas Savienības amatpersonas vēl pirms šīsnedēļas asiņainajām sadursmēm Kairā aicināja Ēģiptes valdību uz savaldību un politisko izlīgumu ar oponentiem no islāmiskās organizācijas Musulmaņu brālība. Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija un citas Eiropas valstis ir nosodījušas spēka lietošanu Ēģiptē. Turcijas prezidents sadursmes ar protestētājiem ir nodēvējis par «slaktiņu» un pieprasījis ANO Drošības padomei un Arābu līgai iesaistīties, lai situāciju stabilizētu. Savukārt ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns, nosodot vardarbību un aicinot uz mieru, vairījās tieši kritizēt kādu no konfliktā iesaistītajām pusēm. «Absolūtais vairākums ēģiptiešu, kuru dzīvi ietekmē demonstrācijas un pretdemonstrācijas, vēlas, lai viņu valsts attīstītos miermīlīgi un lai paši ēģiptieši vadītu procesu uz turību un demokrātiju,» viņš sacīja.
ASV ik gadu Ēģiptei sniedz militāro palīdzību 1,3 miljardu dolāru apmērā, kā arī ekonomisko palīdzību 250 miljonu dolāru apmērā. Šī sadarbība starp abām valstīm ir saglabājusies, neskatoties uz režīma maiņām un politisko nestabilitāti, kas Ēģiptē ir bijusi pēdējos divarpus gadus. Armijas īstenoto prezidenta Mohammeda Mursī gāšanu Vašingtona vairījās dēvēt par apvērsumu – ASV likumi paredz, ka valstīs, kurās noticis apvērsums, ASV atbalsts ir jāaptur. Vašingtonas piešķirtā palīdzība, kā arī iespējas ietekmēt starptautiskās sabiedrības nostāju ir daži no rīkiem, ko tā varētu likt lietā, lai novērstu situācijas tālāku pasliktināšanos Ēģiptē. Taču Vašingtona vairās iziet ārpus vārdiskiem paziņojumiem.
Situācijai pēc M. Mursī gāšanas pasliktinoties, Pentagons ir izlēmis atlikt četru iznīcinātāju F16 nosūtīšanu Ēģiptei. Šie iznīcinātāji ir daļa no ASV sniegtās militārās palīdzības. Līdz nākamā gada janvārim bija plānots Ēģiptei piešķirt vēl astoņas šādas lidmašīnas, taču nav zināms, vai arī to nosūtīšanas plāni netiks mainīti. Kā ziņo Bloomberg, prezidenta Baraka Obamas administrācija pieļauj iespēju, ka noraidošā attieksme pret notikumiem Ēģiptē tiks izrādīta arī, atceļot nākamajā mēnesī plānotās kopējās militārās mācības ar Ēģiptes armiju. Šīs ikgadējās mācības ir nozīmīgākais šāda veida pasākums starp abām valstīm un notiek kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem. 2011. gadā Ēģipti pārņēmušās politiskās nestabilitātes dēļ mācības gan tika atceltas.
Taču, neskatoties uz Ēģiptes un ASV ciešajām attiecībām, pēdējo dienu notikumi Kairā parāda, ka Vašingtonai ir vien ierobežota ietekme uz Ēģiptes valdības lēmumiem. ASV un to sabiedroto valstu diplomātiskie pūliņi, aicinot Ēģiptes varasiestādes pret protestētājiem izturēties ar savaldību, nav devuši rezultātu. ASV un Eiropas Savienības pārstāvji Kairā velti bija dienām ilgi pūlējušies vietējo varu pārliecināt, ka protesta akciju apspiešana situāciju tikai pasliktinās, norāda Los Angeles Times.
ASV vērtē riskus
«Sadursmes Kairā parādīja, ka ASV ir zaudējušas lielāko daļu savas ietekmes, kāda tai reiz bija pār Ēģiptes militāro un politisko eliti,» saka politikas pētniecības organizācijas Rand Corp. Tuvo Austrumu jautājumu analītiķis Džefrijs Martini. Viņš to skaidro gan ar to, ka ASV sniegtās palīdzības daļa pret Ēģiptes iekšzemes kopproduktu pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājusies desmitkārtīgi, gan ar Persijas līča reģiona valstu diplomātiskās ietekmes pieaugumu, gan arī ar to, ka Ēģiptes valdība labi apzinās: Vašingtona neriskēs spert radikālus soļus, kas var negatīvi ietekmēt tās intereses – militāro piekļuvi reģionam un šā reģiona stabilitāti. B. Obamas administrācija līdz šim ir centusies nezaudēt kontaktu ar Ēģiptes militārajiem līderiem, no kuriem daudzi, tajā skaitā bruņoto spēku komandieris Abdelfatāhs el Sīsī, ir apmācīti ASV. Taču, ja upuru skaits turpinās pieaugt un ja turpināsies M. Mursī atbalstītāju aresti, Vašingtona var būt spiesta pārskatīt savu nostāju, uzskata Dž. Martini. Jau tagad Ēģiptes valdības lēmumi vienlaikus aizvien vairāk sarežģī B. Obamas administrācijas centienus attaisnot pašreizējos militārās palīdzības tēriņus Ēģiptē. «Baidos, ka ASV Kongresam nāksies uzmanīgi apsvērt palīdzības izbeigšanu,» šonedēļ izteicās senators Džons Makkeins.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs protestētāju izdzenāšanu nodēvējis par «nožēlojamu», kā arī brīdinājis, ka šādas sadursmes nevar būt ceļš, kā būvēt Ēģiptes nākotni: «Vardarbība tikai aizkavē pārējas procesus un civilas valdības izveidi.» Viņš arī uzsvēra, ka ASV iebilst pret valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, un aicināja gan militārās, gan civilās struktūras šajā situācijā būt savaldīgām. Taču, kā norāda New York Times, ārpus šiem paziņojumiem nav pazīmju, ka ASV patiesi grasītos ieviest sankcijas pret Ēģiptes valdību.