Tuvākajās dienās Ziepniekkalna iedzīvotāji siltumu sāks saņemt no modernizētās siltumcentrāles, kura izmanto biokurināmo – koksnes šķeldu.
Notiek pēdējie darbi pie Rīgas siltumapgādes uzņēmuma A/S Rīgas Siltums veiktās siltumcentrāles Ziepniekkalns modernizācijas – vienas no Latvijā lielākās biokurināmās katlumājas būvniecības. Ziepniekkalna biokurināmā katlumājā tiks izmantota visefektīvākā koģenerācijas tehnoloģija - vienlaicīga siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, kas ļauj būtiski samazināt kurināmā un arī siltumenerģijas ražošanas izmaksas.
Biokurināmā katlumājas siltuma jauda (22 MW) ir pietiekama, lai pilnībā nodrošinātu siltumenerģijas pieprasījumu vasaras laikā, pieslēdzot dabasgāzes katlus tikai apkures sezonas periodā pie zemas āra gaisa temperatūras. Biokurināmā katlumāja var iedzīvotājiem ražot siltumu visu cauru gadu, taču tas nav ekonomiski pamatoti. Šādu katlu izbūvei nepieciešamas 2 - 4 reizes lielākas investīcijas nekā dabasgāzes katliem, tādēļ investīcijas atmaksājas tikai, ja iekārtas darbojas iespējami lielāku stundu skaitu gadā – atbilstoši savai jaudai. Pazeminoties āra gaisa temperatūrai tiek iedarbināti dabasgāzes katli. Papildus biokurināmā katliem ir ekonomiski pamatoti uzstādīt dabasgāzes katlus, kas darbosies tikai 3 - 4 aukstākos ziemas mēnešus,” nra.lv skaidroja A/S Rīgas Siltums Informācijas daļas vadītāja Jana Roze.
Tvaika turbīnas darbībai tiek izmantota koksnes šķelda, tā nodrošinās katlumājas elektroenerģijas pašpatēriņu, bet pārpalikums tiks nodots A/S Latvenergo saskaņā ar obligāta elektrības iepirkuma līgumu.
Šobrīd katlumājas izbūve ir pabeigta - uzstādītas un pieslēgtas visas iekārtas un sistēmas, tajā skaitā tvaika katls sešu stāvu augstumā, kurināmā uzglabāšanas un padeves sistēma, kas salīdzināma ar futbola laukuma izmēriem. Ir piegādāta koksnes šķelda un tiek kurināts katls, kas ražo tvaiku un darbina tvaika turbīnu, kā arī rūpīgi tiek pārbaudītas visas vadības automātikas sistēmas. Pēc iekārtu ieregulēšanas darbu pabeigšanas, katlumājai būs jāstrādā praktiski bez personāla iejaukšanās.
Patlaban Rīgas pilsētas kreisā krasta siltumapgādes sistēmas modernizācijas ietvaros tiek būvētas divas biokurināmā katlumājas siltumcentrāles, Ziepniekkalns un Zasulauks teritorijās. Abi projekti tiek realizēti piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu. ”Siltumcentrāles Ziepniekkalns kopējās izmaksas ir nedaudz virs 10 miljoniem latu no tiem 3,5 miljonus latu līdzfinansē Eiropas Savienības KF. Savukārt siltumcentrāles Zasulauks kopējās izmaksas ir nedaudz virs 8 miljoniem latu, no tiem 3,4 miljonus latu līdzfinansē Eiropas savienības KF,” informē J. Roze.
Īstenojot šos projektus, plānotais atjaunojamo energoresursu īpatsvars uzņēmuma kurināmā bilancē sasniegs vairāk kā 20%, kas nākotnē ļaus samazināt siltumenerģijas tarifu vidēji par 3%, ņemot vērā pašreizējās kurināmā izmaksas. ”Veicot ražošanas kurināmā izmaksu aprēķinus siltumcentrālei Vecmīlgrāvis, kurā jau ir uzstādīti gan modernie dabasgāzes katli, gan biokurināmā katli, tika aprēķināts, ka siltumenerģijas ražošanas izmaksas šķeldas katliem, pie esošās dabasgāzes cenas, ir par aptuveni 7% mazākas, nekā dabasgāzes katliem. Tajā pašā laikā kurināmā izmaksas biokurināmā katliem ir par 41% zemākas nekā dabasgāzes katliem, kas liecina par augstākām biokurināmā katla ekspluatācijas izmaksām, taču katrā siltumavotā šie rādītāji būs atšķirīgi,” situāciju komentē J. Roze.
Nākotnē šādu modernizāciju plānots veikt Daugavgrīvas siltumcentrālē, kurā tiks uzstādīts biokurināmā ūdenssildāmais katls ar jaudu 5 MW. Citu šādu katlumāju būvniecība pagaidām netiek paredzēta.