Kultūras un atpūtas parka Mežaparks detālā plānojuma apstiprinājuma iegūšana un pakāpeniska tā ieviešana dzīvē, jaunu krāšņu puķu dobju ierīkošana zālāju vietās Rīgas dārzos un parkos, mežsaimnieciskās darbības attīstīšana – šīs ir būtiskākās SIA Rīgas meži nākamā gada plānotās aktivitātes.
Rīgas meži ir Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošs uzņēmums un no aģentūras par SIA pārtapa 2008. gadā. «Uzsākot savu darbību un to ievirzot jaunās sliedēs, galveno akcentu vēršot uz saimniecisko darbību, bija grūts un ilgstošs process, taču, izvērtējot paveikto, varu teikt – šogad Rīgas meži sāk sajust sava darba augļus. Tas ļauj iegūtos līdzekļus ieguldīt rīdzinieku un pilsētas viesu labsajūtas radīšanai, sakopjot un labiekārtojot galvaspilsētas dārzus un parkus, attīstot kultūras un atpūtas parku Mežaparks,» stāsta Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.
Trīs galvenie uzdevumi
Šobrīd uzņēmuma vērtība sasniedz gandrīz 100 miljonus latu, ko veido Rīgas mežiem piederošie īpašumi ārpus Rīgas administratīvās teritorijas. «Tie ir 70 tūkstoši hektāru meža, kas skaistā lokā izvietoti visapkārt Rīgai – sākot no Vecāķiem un Piejūras dabas parka un beidzot ar Babīti otrpus Daugavai,» norāda A. Tauriņš. Uzņēmumam ir pakļautas sešas mežniecības, kokaudzētava Norupes – tajā izaug stādiņi, kas paredzēti gan Rīgas mežu apsaimniekojamo mežu atjaunošanai (viena koka vietā tiek iestādīti 10 jaunu), gan arī pārdošanai, tostarp arī ārpus valsts robežām. Kopš 2009. gada Rīgas meži apsaimnieko arī kultūras un atpūtas parku Mežaparks, bet šogad tas pārņēmis likvidētās Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki funkcijas.
Līdz ar to uzņēmums šobrīd pilda trīs svarīgus uzdevumus – rūpējas par tīrību un kārtību, kā arī organizē pasākumus kultūras un atpūtas parkā Mežaparks, veic mežsaimniecības darbus, lai Rīgas pilsētai piederošie meži būtu ilgtspējīgi, – tos kopjot, sargājot no zagļiem un ugunsnelaimēm, veic meža atjaunošanas darbus, kā arī gādā par sakoptību un krāšņumu galvaspilsētas parkos.
Investē 600 tūkstošus latu
«Meži, kas atrodas ārpus pilsētas administratīvās teritorijas, ir tie, kas ļauj mums nopelnīt līdzekļus, lai mēs varētu pienācīgi pildīt visus iepriekš nosauktos uzdevumus,» uzsver A. Tauriņš, piebilstot – visa uzņēmuma peļņa atgriežas pilsētā.
Piemēram, šogad aptuveni 600 tūkstoši latu tika investēti kultūras un atpūtas parkā Mežaparks. «Izdevumi saistīti gan ar kopšanas darbiem, gan organizētajiem pasākumiem, tādējādi nodrošinot parka apmeklētājiem iespēju pilnvērtīgi baudīt brīvdienas,» teic Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs.
Viņš ir gandarīts, ka triju gadu laikā (kopš Rīgas meži apsaimnieko Mežaparku) to izdevies izveidot par atbilstošu tā nosaukumam – kultūras un atpūtas parks. Šobrīd tur var baudīt ne tikai nesteidzīgu pastaigu, bet arī aktīvi pavadīt laiku. Turklāt Mežaparkā atrodas Ķīšezers, kas paver lieliskas atpūtas iespējas ūdenī un pie tā. Visbeidzot Rīgas meži gādā par virkni bezmaksas pasākumu organizēšanu, piemēram, šogad norisinājās Dzintara volga, Veselīga dzīvesveida diena, Meža diena. Tāpat Mežaparka estrāde ik pa brīdim pulcē klausītāju tūkstošus tur organizētajos koncertos. Atdzimis arī Zaļais teātris – tur šogad organizētas brīvdabas izrādes. Turklāt ir padomāts par rīdzinieku un pilsētas viesu brīvā laika pavadīšanas iespējām ne tikai gada siltajos mēnešos.
Detālplānojums – jauna lapa parka attīstībā
Rīgas mežu daļas Mežaparks vadītāja Elga Zēģele teic – līdzko zemi klās sniegs, interesentiem tiks piedāvātas uzņēmuma Žagarkalns sarūpētās atpūtas iespējas. «Ir iecere izveidot slaloma slēpošanas skolu gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī kafejnīcu, kur atvilkt elpu pēc spraigas ziemas prieku baudīšanas. Būs arī slidotava, distanču slēpošanas trases, piecas trases šļūkšanai ar kamerām,» stāsta E. Zēģele. Viņa norāda, ka šobrīd dienaskārtībā ir kultūras un atpūtas parka Mežaparks detālā plānojuma publiskā apspriešana un pēc tam arī apstiprināšana, kas pavērs jaunu lapu šā parka attīstībā. «Atbilstoši izstrādātajam plānam parks tiks sadalīts sektoros, jo šobrīd vienviet viens skrien, otrs brauc ar velosipēdu, vēl kāds pastaigājas un rodas liela drūzma, tāpēc centīsimies radīt apstākļus, lai cilvēki viens otru netraucētu,» akcentē E. Zēģele.
Sagatavotais detālais plānojums paredz attīstīt celiņu tīklu, ierīkot autostāvvietas. Parka centrālajā daļā iecerēts koncentrēt izklaides un kultūras aktivitāšu iespējas. Savukārt teritorijas daļā pie Ķīšezera plānots noteikt mierīgās atpūtas zonu. Ķīšezera krastā iecerēts izveidot promenādi, kā arī labiekārtot peldvietu. Bet parka rietumu daļa paredzēta aktīvajai atpūtai. «Detālajā plānojumā šobrīd nav iekļauta atrakciju parka izveide. Par šo jautājumu ir dzirdēti kardināli pretēji iedzīvotāju viedokļi: vieni uzskata, ka Rīgā vajag karuseļus, citi (galvenokārt Mežaparka iedzīvotāji) iebilst pret šo ideju, jo grib Mežaparkā mieru un klusumu. Taču jāatceras, ka Mežaparks nav tipisks privātmāju rajons, tas izsens pilda citas funkcijas. Tomēr šobrīd aktīvāki ir iedzīvotāji, kas atrakciju parku nevēlas. Ja aktīvāki kļūs šīs idejas aizstāvji, detālajā plānojumā iespējamas korekcijas. Pašlaik Rīgas mežu pārziņā atrodas 384 hektārus liela Mežaparka kultūras un atpūtas zona, līdz ar to vieta, kur ierīkot karuseļus, mums ir,» skaidro E. Zēģele.
Zaļo oāžu teritorijas paplašinās
Ne mazums rūpju un finansiālu ieguldījumu prasa arī citu galvaspilsētas parku un dārzu uzturēšana kārtībā. «Lai arī daļu finansējuma piešķir Rīgas pašvaldība, tomēr arī Rīgas meži šogad ieguldījuši būtiskas naudas summas, turklāt, domājot par ilgtermiņa prioritātēm, saprotam, ka nepieciešamo investīciju apjoms tikai pieaugs. Līdz februārim esam apņēmušies sev izvirzīt jaunus stratēģiskus uzdevumus, lai būtu vīzija, kā mēs turpmāk apsaimniekosim aptuveni 260 hektāru lielās dārzu un parku platības. Uzskatu, ka nauda ir jāiegulda intensīvāka un kvalitatīvāka darba organizēšanai un veikšanai, piesaistot speciālistus ar atbilstošu pieredzi, nevis darba izpildi uzticot simtlatnieku programmas dalībniekiem. Tāpat finansējums ir vajadzīgs jaunas tehnikas iegādei,» teic A. Tauriņš. Viņš sola, ka jau nākamgad Rīga kļūs daudzām krāšņām puķu dobēm bagātāka. «Iepriekšējos gadus daudzas dobes tika nolīdzinātas un to vietā iekopti zālieni. Līdz ar to ziedu ziņā mēs, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, esam ļoti pieticīgi. Tāpat mūsu mērķis ir saglabāt Rīgas labo slavu kā parkiem un mežiem ļoti bagātu pilsētu. Principā nevienai citai Eiropas pilsētai nav tik daudz mežu kā mums. Tāpēc mēs lepni sakām, ka Rīga ir Eiropas mežu galvaspilsēta. Drīzumā kopējā zaļās zonas platība Rīgā palielināsies par vēl septiņiem hektāriem, proti, Lucavsalā nelegālas izgāztuves vietā palēnām top jauns parks,» stāsta A. Tauriņš.