Rīga pakāpeniski atbrīvojas no atkritumu kaudzēm ielās

Mēs daudz runājam par videi draudzīgu dzīvesveidu, kura sastāvdaļa ir arī atkritumu šķirošana, bet bieži vien mūsu labie nodomi ar to arī beidzas... Cik vienkārši vai sarežģīti ir šķirot atkritumus, dzīvojot Rīgā, vaicājām lielākā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma L&T valdes priekšsēdētājam Reinim Ceplim.

– Rīga ir viena no tām pilsētām, kur atkritumu šķirošana izdarāma visērtāk. Ir vēl Latvijā dažas pašvaldības, kur šis process ir sācies ātri un aktīvi, bet tas ir saistāms ar pašvaldības iniciatīvu.

Rīgā ir vairāki dalīto atkritumu pieņemšanas laukumi, kur tos var atvest un atstāt bez maksas, piemēram, mūsu uzņēmuma teritorijā Vietalvas ielā 5, arī pie vairākiem lielveikaliem var atvest un nodot jebkādus šķirotos atkritumus, arī lielgabarīta nevajadzīgās lietas – vecos ledusskapjus, veļas mašīnas.

Ja runājam par iepakojuma šķirošanu, tad konteineru, kur izmest PET, plastmasu, stiklu vai kartonu, ir ļoti daudz. Visbiežāk šie konteineru laukumi ir izvietoti pie daudzdzīvokļu namiem. Ļoti svarīgi, lai dalīto atkritumu konteineros būtu tikai šķiroti atkritumi, jo viens maisiņš ar kartupeļu mizām vai sarūgusi kefīra paka var sabojāt visu konteinera saturu.

Cik atsaucīgi tagad ir otrreizējo izejvielu pārstrādātāji?

– Jautājums ir cits – cik viņiem tas ir izdevīgi? Ja mēs zinām, ka mazumtirdzniecības apjoms ir krities vidēji par 30% un līdz ar to arī nepieciešamība pēc iepakojums, ko var izgatavot no otrreizējām izejvielām, tad pārstrādātājiem vajag mazāk izejvielu. Taču mēs esam starptautiska kompānija un savāktajiem atkritumiem noietu varam atrast vienmēr, piemēram, kartonu varam eksportēt ārpus Eiropas Savienības robežām uz Ķīnu. Mēs palīdzam arī citiem kolēģiem, kuru rīcībā nav pietiekami liels otrreizējo izejvielu apjoms, lai varētu to piedāvāt starptautiskajā tirgū.

Kā jūs vērtējat faktu, ka pēc 1. janvāra par 1 tonnas atkritumu noglabāšanu poligonā būs jāmaksā par 3 latiem vairāk?

– Latvijā bija salīdzinoši zems atkritumu noglabāšanas tarifs, kas neveicināja atkritumu šķirošanu, jo iedzīvotājus motivēt var tikai ar finansiāliem instrumentiem. Tāpēc, no vienas puses, uzskatu, ka to vajadzēja darīt, bet, no otras puses – šis nav īstais laiks, lai palielinātu nodokļus. Turklāt valstij vajadzētu daļu no palielinātās summas novirzīt atkritumu šķirošanai, nevis tikai mākslīgi sadārdzināt noglabāšanu.

Vai pieļaujat, ka līdz ar jaunā nodokļa stāšanos spēkā, pieaugs nepieciešamība pēc dalīto atkritumu konteineriem?

– Komercklienti, kuri jau tagad ir ļoti aktīvi šķirotāji, noteikti redzēs ekonomisko izdevīgumu šķirošanu attīstīt. Iedzīvotāju sektorā šādiem savākšanas punktiem grūti atrast vietu – visi ar prieku šķiro, bet, vēlams, lai konteiners būtu kaimiņa zemes gabalā. Kā pozitīvu piemēru varu minēt sadarbību ar namu pārvaldi Pļavnieku nami, kuri mūsu kompānijai izvirzīja nosacījumu, ka uz katriem 500 iedzīvotājiem ir jābūt šķiroto atkritumu konteineriem. Tagad tur ir izvietoti paši jaunākie un modernākie konteineri Rīgā un šķiroto atkritumu īpatsvars strauji pieaug. Visgrūtāk ir organizēt dalīto atkritumu savākšanu privātmāju un vecās apbūves teritorijās. Rietumvalstu pieredze rāda, ka šādos rajonos tiek izveidots viens konteineru laukums, bet, ja klients vēlas, tad arī pie privātmājas, bet tad par šī konteinera apsaimniekošanu jāmaksā pašam klientam, taču pie mums šāda kultūra vēl nav izveidojusies.

L&T jau dažus gadus realizē programmu, kas ļautu atbrīvot Rīgas centru no atkritumu kaudzēm, kas gaida, kamēr pakaļ atbrauks mašīna. Cik tālu ir pavirzījies šis process?

– Viss norit sekmīgi – no vienpadsmit maršrutiem, kas bija izstrādāti atkritumu savākšanai Rīgas centrā, palikuši vairs tikai nepilni trīs. Drīzumā paliks tikai divi maršruti Vecrīgas teritorijā. Darbs ir smags un piepūles ziņā mēs visu laiku esam veikuši 90% no šī darba un par 10% ir palīdzējusi pašvaldība, tāpēc Vecrīgā mūsu spēku ir par maz. Gaidām no pašvaldības vismaz 50% atbalstu – ir nepieciešams politisks lēmums, lai atbrīvotu Vecrīgu no tiem, kas izmet atkritumus uz ielām. To mums vajag, lai atrastu vietas, kur izvietot konteinerus. Pirmkārt, tas ir veids, kā atbrīvot Rīgas centru no atkritumu kaudzēm, otrkārt – tikai ieviešot konteineru sistēmu kā tādu, mēs varam sākt domāt par dalīto atkritumu savākšanas sistēmu.

Kā jūs skatāties uz ieplānoto depozītu sistēmu pudeļu iepakojumiem. Vai tas atstās iespaidu uz jūsu darbību?

– Depozītu sistēma, iespējams, samazinās dabas piesārņojumu, bet tā nav bez trūkumiem. Ja tā tiks realizēta, strauji samazināsies PET pudeļu apjoms plastmasai paredzētajos konteineros. No valsts mēs gaidām skaidras atbildes – vai plastmasai paredzētie konteineri nezaudēs savu jēgu un kurš maksās par to uzturēšanu? Šobrīd mēs varam segt izdevumus no savākto otrreizējo izejvielu realizācijas, bet, ja pazudīs tā saturs, tad atkritumu apsaimniekotājiem vairs nebūs rentabli uzturēt šos konteinerus.