Rīga – Eiropas mežu galvaspilsēta!

Intervija ar SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu.

– Kas ir jūsu vadītais uzņēmums?

– Tā nu ir vēsturiski izveidojies, ka mūsu zemē meži pieder ne tikai valstij un privātpersonām, bet arī Rīgas pilsētai. Iespējams, ne katrs to zina, taču Rīga ir otra lielākā mežu īpašniece Latvijā uzreiz aiz valsts un lielākā pašvaldības mežu īpašniece Eiropā. Ja pilsētai ir meža īpašumi, tad tos pieklājas pienācīgi apsaimniekot, un tieši ar to nodarbojas mūsu uzņēmums.

Rīgas pilsētai meži pieder kopš 1225. gada, tas ir, gandrīz līdz ar pašas pilsētas dibināšanu. Vēstures gaitā pilsēta vienmēr centusies paplašināt savus meža īpašumus, tos pērkot un iemainot pret lauksaimniecības zemēm. 1995. gadā Rīga sāka atjaunot īpašuma tiesības uz meža zemēm, kas tika nacionalizētas padomju laikā. No 2003. gada Rīgai piederošos mežus apsaimniekoja Rīgas Meža aģentūra. 2008. gadā tā tika pārveidota par pašvaldības SIA Rīgas meži, kas simtprocentīgi pieder Rīgas domei. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību tika dibināta vairāku iemeslu dēļ, tajā skaitā tāpēc, lai nepieļautu Rīgas mežu privatizāciju, uzlabotu saimniecisko darbību un sakārtotu to atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Cik daudz mežu pieder Rīgas pilsētai? Kur tie atrodas?

– SIA Rīgas meži apsaimnieko vairāk nekā 60 000 hektāru lielas meža platības, kas atrodas Rīgas, Ogres un Limbažu rajonos. Šie meži pārsvarā atrodas Rīgas tuvumā – izņēmums ir meži Limbažu pusē, kurus Rīgai savulaik piešķīra Zviedrijas karalis kā kompensāciju par pilsētai nodarītajiem zaudējumiem zviedru poļu kara laikā. SIA Rīgas meži pārziņā atrodas arī meži Rīgas pilsētas teritorijā, piemēram, Šmerļa, Biķernieku un Anniņmuižas meži. Šogad savā pārziņā esam pārņēmuši arī Mežaparku. Tā nu mēs ar savām septiņām mežniecībām tagad atbildam par itin visām Rīgai piederošajām meža platībām – gan pašā pilsētā, gan ārpus tās administratīvajām robežām.

Kādi ir SIA Rīgas meži darbības virzieni un prioritātes?

– Mūsu galvenais mērķis un uzdevums ir apsaimniekot Rīgas mežus tā, lai to kvalitāte nemazinātos un nākotnē pat vēl pieaugtu. Apsaimniekot mežu – tas nozīmē stādīšanu, rūpīgu kopšanu un aizsardzību, lai nākotnē iegūstamā koksnes raža būtu pēc iespējas lielāka un kvalitatīvāka. Galu galā, ja pilsētai pieder meža īpašumi, tad tiem jānes peļņa, jo meži tomēr nav parki un Latvijā ir senas un stabilas mežsaimniecības tradīcijas. Meža apsaimniekošana nozīmē skatīšanos uz priekšu daudzu gadu desmitu garumā. Pašlaik mēs ievācam to lietaskoku, ko esam saņēmuši mantojumā no vectēviem, bet ieguldām lielu darbu un līdzekļus, lai tādu pašu mežu nodotu saviem mazbērniem, kaut arī paši to vairs nepiedzīvosim.

Mežs ne tikai jāstāda un jākopj, bet arī jāsargā, lai neapzinīgi pilsoņi nelikumīgi to necirstu un nepiesārņotu, nenodarbotos ar malumedībām, nerīkotu ļaunprātīgu dedzināšanu un vandalismu. Vēl viena svarīga prioritāte ir vides aizsardzība, kā arī biotopu, retu augu un dzīvnieku sugu apzināšana un aizsardzība. Rīgas mežu teritorijā atrodas daudzas īpaši aizsargājamas teritorijas. Piemēram, Piejūras dabas parks dibināts, lai pasargātu vecos priežu mežus un jūrmalas kāpu biotopus, kuros mitinās daudzas retu augu un kukaiņu sugas – piemēram, meža silpurene (Pulsatilla pratens) un degumu krāšņvabole (Melanophila acuminata). Dabas liegums Garkalnes meži ir īpaši nozīmīgs zaļajām vārnām, zaļajām dzilnām un citām retām putnu sugām. Limbažu rajonā atrodas Dziļezera un Riebezera dabas liegums, kurā arī ir daudz retu augu un kukaiņu. Melnā ezera purvā netālu no Olaines ligzdo ūpji, dumpji un ziemeļu gulbji, bet caurceļojot atpūšas zosis. Un šo sarakstu es varētu vēl turpināt un turpināt. Visas šīs teritorijas mēs apsaimniekojam atbilstoši to individuālajiem aizsardzības plāniem, kas neatļauj tajās veikt saimniecisko darbību. Vienkāršāk izsakoties, šajās teritorijās līdzekļi tiek tikai ieguldīti, taču naudas izteiksmē atpakaļ saņemti nekad netiks.

SIA Rīgas meži darbības virzieni vienmēr ir bijuši un būs saistīti ar mežsaimniecību un citām jomām, kuras Rīgas iedzīvotāji varbūt redz mazāk, piemēram, meža infrastruktūras un meliorācijas sistēmu veidošanu, medību saimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi un ezeru apsaimniekošanu. Mēs veicam virkni saimniecisku darbību, ar ko pelnām, lai pēc tam šos līdzekļus investētu mežā un iedzīvotāju atpūtas organizēšanā.

Kur un kā tiek izlietota SIA Rīgas meži nopelnītā nauda?

– Saimniekot mežā, tas nozīmē – apjomīgu, regulāru un ilgtermiņa darbu veikšanu, ieguldot lielus un vienmēr nepietiekamus naudas līdzekļus. Septiņas mežniecības, 52 apgaitas, septiņu mežziņu, viņu vietnieku un mežsargu transports, sakaru līdzekļi, mežniecību ēkas un daudzas citas darbam nepieciešamas lietas izmaksā miljonus, nemaz nerunājot par meža kopšanu un apsardzību.

Meža apsaimniekošana nenozīmē vienus vienīgus ienākumus no meža ciršanas, bet arī nopietnus tēriņus un ieguldījumus. Piemēram, nocirstajās meža platībās sagatavojam augsni jauna meža stādīšanai. 2008. gadā tas tika veikts 307 hektāru platībā un prasīja 51 000 latu. Sagatavotās platības mēs pēc tam atkal apstādām, viena nocirstā koka vietā iestādot desmit jaunu. Stādīšanai pagājušajā gadā esam tērējuši 63 300 latu, bet stādāmā materiāla izaudzēšanai vēl 120 000 latu. Šim nolūkam SIA Rīgas meži ir sava kokaudzētava Norupe netālu no Ogres. Pēdējos gados kokaudzētavas modernizācijā ieguldītas prāvas investīcijas – uzbūvēti angāri un stādaudzēšanas siltumnīcas, iepirktas sēšanas līnijas, ietvarstādu audzēšanas un laistīšanas iekārtas, ierīkota elites priežu sēklu plantācija. Kokaudzētavā Norupe pašlaik iespējams izaudzēt gan priedi, gan egli, bērzu un melnalksni – kopumā vairāk nekā divus miljonus stādu gadā.

Daudz līdzekļu prasa iestādīto kociņu kultūru kopšana, tas ir, atbrīvošana no zāles un nevēlamo koku konkurences. 2008. gadā kultūras kopām 880 hektāru platībā, izlietojot 98 500 latu. Arī meža sastāva kopšana, ko tēlaini varētu nosaukt par tādu kā meža ravēšanu, ir darbietilpīgs process, kas prasa daudz laika un lielus līdzekļus. Pagājušajā gadā meža sastāva kopšana tika veikta 718 hektāru platībā, izlietojot 98 400 latu. Mežā pienākas veikt arī krājas kopšanu, ko varētu nosaukt par meža retināšanu, lai atlikušajiem kokiem būtu lielāka augšanas telpa.

Visi šie pasākumi ir līdzekļu investēšana Rīgas pilsētas un mūsu mazbērnu nākotnē. Dārgi izmaksā arī meža ugunsgrēku dzēšana (šogad vien notika 176 meža ugunsgrēki) un mežā izmētāto un izgāzto atkritumu savākšana, par kuras nepieciešamību diemžēl parūpējas paši iedzīvotāji. Ar atkritumiem piemēslots mežs izskatās briesmīgi! Tā nu SIA Rīgas meži papildus saviem pamatdarbiem jāstrādā arī par apkopēju, jāalgo atkritumu vācēji, jāuztur divas kravas mašīnas un jāmaksā par savākto atkritumu nodošanu izgāztuvēs. 2008. gadā uzņēmums no Rīgas mežiem izveda vairāk nekā 4500 m3 atkritumu – tas nozīmē vairāk nekā 750 smago automašīnu kravas. Tas uzņēmumam izmaksāja daudzus desmitus tūkstošu latu, kas tādējādi tika atņemti meža kopšanai, atjaunošanai un labiekārtošanai.

60 kilometru rādiusā ap Rīgu dzīvo gandrīz puse valsts iedzīvotāju. Tāpēc SIA Rīgas meži iegulda naudu arī atpūtas infrastruktūrā. Piemēram, Cenas tīrelī izbūvēta purva taka ar skatu torni, kas dod iespēju klātienē, nesaslapinot kājas, iepazīties ar purvu, tā ainavām, ekosistēmu, augiem un dzīvniekiem. Vietās, kur Pirmā pasaules kara laikā norisinājās Ziemassvētku kaujas, ir atjaunots kādreizējo latviešu strēlnieku pozīciju posms ar blindāžām un ierakumiem, kam līdzvērtīga nav visā Eiropā.

Bez tam Rīgas pilsētas teritorijā augošie meži ir galvenais mūsu uzņēmuma peļņas patērētājs, jo šajos mežos praktiski nenotiek saimnieciskā darbība. Galvenā šo mežu apsaimniekošanas prioritāte ir uzturēt pilsētas zaļās plaušas, kā arī vietas, kur atpūsties rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

Ko jūs vēlētos pateikt lasītājiem?

– Mēs lepojamies ar to, ka Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp visām Eiropas pilsētām, tālu aizmugurē atstājot Vīni, kurai pieder tikai 40 000 hektāru meža. Šīs vērtības nepieciešams nosargāt, un mežs jāapsaimnieko pārdomāti un ekonomiski pamatoti – tā, lai sabiedrība gūtu no tā pēc iespējas lielāku labumu. Mēs vēlētos, lai pēc iespējas mazāk vajadzētu dzēst ugunsgrēkus un vākt atkritumus. Taču tas nav atkarīgs no mums, bet gan no tiem cilvēkiem, kuri mežu apciemo.

Rīdzinieki, izturēsimies pret savu mežu saudzīgi, ar cieņu, jo mežs vienmēr mums atmaksā ar uzviju!