Rīgas siltumam joprojām ir cerība uz spēcīgu partneri

Uzņēmums Dalkia Latvia ir starptautiskā Francijas koncerna meitas uzņēmums, kas kopš 2005. gada mērķtiecīgi palielina savu tirgus daļu Latvijas siltuma ražošanas un piegādes tirgū.

Patlaban Dalkia Latvia nodrošina siltuma ražošanu un piegādi Valmierā un Cēsīs, 10% akciju tam pieder uzņēmumā Liepājas enerģija un 2% a/s Rīgas siltums. Par mērķiem un starptautiskā koncerna iespējām arī Rīgas siltuma apgādes sistēmā un ne tikai to uz sarunu Neatkarīgā aicina Dalkia Grupas pārstāvi Latvijā Guntaru Kokoreviču.

– Zināms, ka Dalkia Latvia savulaik izteica vēlmi iegādāties valstij piederošās Rīgas siltuma akcijas, bet tika saņemts atteikums. Vai ir vēl kādi mēģinājumi iegādāties akcijas un aktīvi iesaistīties Rīgas siltuma darbībā?

– Pagaidām esam atteikušies no ieceres atkārtoti iniciēt sarunas ar valdību par Rīgas siltuma akciju iegādi, jo pirms četriem gadiem, kas sakrita ar pirmsvēlēšanu laiku, izteiktais priekšlikums tika izmantots politiķu savstarpējo rēķinu kārtošanā. Dalkia ir nopietns, ilgtermiņa stratēģiskais investors, mēs nevēlamies neko uzspiest un pieprasīt, kā arī tikt ierauti procesos, kas nav mūsu profesionālās darbības lauks. Mēs strādājam gandrīz 40 valstīs, 80% mūsu klientu ir tieši pašvaldības, tātad mums ir pieredze, kompetence un iespējas efektivizēt un uzlabot siltuma apgādes sistēmu arī Rīgā.

Mēs vēlējāmies pirkt tieši valsts, nevis pašvaldības akcijas, tāpēc ka siltuma ražošanā kā sociāli ļoti nozīmīgā un jutīgā sfērā daļai atbildības ir jāpaliek pašvaldības pārziņā. Formas sadarbībai var būt dažādas, pašvaldībai obligāti pat nav jābūt īpašniekam, bet iespējai ietekmēt procesus tai ir jāsaglabā, tieši tāpēc meklējam ceļus, kā ciešāk sadarboties ar pašvaldību kopīgā siltuma pārvaldē.

– Vai tas nozīmē, ka Rīgai nebūs pieejamas jūsu iepriekš solītās investīcijas, kā arī iespēja izmantot jūsu pārstāvētās kompānijas starptautisko ekspertu zināšanas un pieredzi, ko tagad dāsni sniedzat, piemēram, Liepājas enerģijas darba efektivitātes uzlabošanai?

– Tā gluži nav, jo praktiski nupat Rīgas domes vadība ir uzrunājusi mūsu uzņēmumu un ir notikušas sarunas par iespējamās sadarbības veidiem. Priecājamies, ka domes vadība ir labi informēta par mūsu uzņēmumu un mums nav jāpārliecina par Dalkia iespējām, bet sarunas notiek konstruktīvi un tiek meklēti iespējamie sadarbības veidi. Soli pa solim virzāmies uz rezultātu. Atbalstām Rīgas domes centienus vairāk ietekmēt procesus Rīgas siltumā, jo pašreiz Rīgas domes rīcībā esošie 49% akciju nenodrošina ietekmēšanas spēju pat padomes līmenī. Kopā ar mums piederošajiem 2% akciju veidojas zināma sinerģija, kas var tikt vairāk novirzīta uzņēmuma interesēs.

– Kāds ir Dalkia vērtējums, kā strādā uzņēmums Rīgas siltums?

– Pirms četriem gadiem, kad mums bija iespēja iepazīties ar šo uzņēmumu, mūsu eksperti atzina, ka Rīgas siltums ir labi pārvaldīts uzņēmums menedžmenta līmenī un samērā vāji atbalstīts no akcionāru puses. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc ar pārliecību piedāvājām iegādāties valstij piederošās akcijas. Dalkia iespējamais pienesums Rīgai ir meklējams citos aspektos – straujākas un garantētas investīcijas infrastruktūrā, īpaši tagad, kad šīs investīcijas ir iespējams kombinēt ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, mūsu pieredze un zināšanas enerģijas taupīšanas jomās, dzīvokļu enerģijas uzskaites individualizācijā un, protams, atjaunojamie un alternatīvie energoresursi. Bez šiem tīri praktiskajiem aspektiem eksistē arī tāds faktors kā stabila, uz ilgtermiņa darbību orientēta un nepolitizēta akcionāru struktūra, kas var un prot nodrošināt atbalstu uzņēmumam arī grūtākos brīžos, kādi neapšaubāmi diemžēl ir pienākuši.

– Tieši kurā jomā Dalkia saskata vislabākās iespējas investīcijām?

– Jomu ir daudz, šodienas apstākļos jāizvēlas tās, kur ir samērojama investīciju atdeve un ietekme uz tarifu. Prioritāri, protams, biomasas koģenerācijas stacija Ziepniekkalnā, biomasas katli. Jebkurā gadījumā Rīgā pastāv zināma specifika siltuma ražošanā, jo visu labo krastu ar siltumu apgādā Latvenergo. Tāpēc iejaukšanās šajā krastā ar biomasu var atstāt ietekmi uz elektrības tarifu valstī. Tas nozīmē, ka potenciāli biomasa labajā krastā ir iespējama tikai gadījumā, ja ievērojami pieaugtu siltuma patēriņš. Ir, protams, arī citas investīciju jomas – enerģijas ražošana uz atkritumu bāzes, investīcijas siltumtīklos un starpsavienojumos, dzīvokļu individualizācija un citas.

Atjaunojamo resursu izmantošanā siltuma ražošanā Eiropā nav cita tik pieredzējuša uzņēmuma kā Dalkia. Piemēram, Dalkia Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir ieplānojusi līdz 2015. gadam realizēt virkni projektu, kas dos iespēju 70–75% pilsētas apkurināt ar biomasu. Tā ir unikāla iespēja samazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes, ietaupīt uz emisiju kvotām un atbalstīt vietējo ekonomiku. Kad pirms astoņiem gadiem sākām investēt Lietuvas pilsētu siltumapgādes sistēmā, pārejot uz atjaunojamajiem resursiem, par mums daudzi smējās. Tagad attieksme ir gluži pretēja – pilsētās, kur strādājam un ir veiktas minētās investīcijas, apkures tarifs ir stipri zemāks nekā citur.

Tikko Tallinā mūsu pārziņā ir pārņemta lielākā Baltijā biomasas koģenerācijas stacija ar 67 megavatu siltuma jaudu un 25 mW elektrisko jaudu, Viļņā darbojas līdzvērtīga. Tādu jaudu atjaunojamo un vietējo resursu koģenerācijas stacijas Latvijā nav un pat netiek plānotas.

– Jūs pieminējāt individualizācijas programmu. Ko īsti tas nozīmē?

– Katrā dzīvoklī, pie katra radiatora var pielikt siltuma regulētāju un skaitītāju, turklāt nav pat jāmaina radiatori – iekārtu var pievienot pat vecajiem padomju laika čuguna radiatoriem. Iedzīvotājam ir reāla iespēja ar ļoti nelielām investīcijām samazināt savu rēķinu par 10–20%, samazinot temperatūru istabās, kurās neuzturas, izejot no mājas un tamlīdzīgi. Tas ir pirmais solis, kad sākam domāt par siltuma taupīšanu – efekts ir skaidri redzams jau pēc pirmā saņemtā rēķina. Protams, šāda sistēma iespējama, tikai sadarbojoties mājas iedzīvotājiem, apsaimniekotājam un siltuma operatoram.

– Šķiet mazliet ironiski – siltuma operators runā par siltuma taupīšanu, kaut arī pēc būtības siltuma ražotājs ir ieinteresēts saražot un pārdot pēc iespējas vairāk siltuma...

– Laika gaitā ir izkristalizējies pilnīgi skaidrs redzējums – ja iedzīvotāju rēķins par siltumu būs augsts un klients būs neapmierināts, viegli neklāsies arī operatoram, tāpēc esam ieinteresēti, lai iedzīvotāji investē mājokļu siltināšanā, jo tas ļauj viņiem samazināt siltuma rēķinu un līdz ar to atslogo ģimenes budžetu. Mēs nevaram nodrošināt tūlītēju efektu siltuma tarifa samazināšanai, jo efekts, ko sniedz mūsu investīcijas, parasti parādās pēc kādiem trim gadiem, bet tās ir fundamentālas, uz ilgtermiņa attīstību un drošību vērstas, un mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka katrs lats, ko investējam, ir investēts prātīgi, pareizajā laikā un pilsētas iedzīvotāju interesēs. Saprātīgi veiktu investīciju ietekme uz tarifu parādās vidējā termiņā, bet ar tendenci uzlabot situāciju ilgtermiņā, tāpēc iedzīvotājiem pašiem ar operatora atbalstu un palīdzību ir jāmeklē veidi, kā samazināt siltuma patēriņu, gan ar individualizācijas palīdzību, gan ēku siltināšanu, kas gan ir krietni apjomīgāks projekts.

Krīzes laiks ir īstais brīdis, lai realizētu uz nākotni vērstas programmas un lai no šā laika perioda izietu kā ieguvēji, iemācījušies dzīvot nepārmaksājot.

Protams, mēs atbalstām arī ēku siltināšanas programmas, taču tāpat saprotam arī iedzīvotāju bailes investēt ilgtermiņa projektos – visi baidās par nākotni un baidās uzņemties atbildību. Individualizācija ir īstermiņa alternatīva. Ar Rīgas domi esam runājuši par sadarbību šajās jomās. Ir redzams, ka iedzīvotāju siltuma rēķinu samazināšana ir viena no domes prioritātēm.

– No kā tagad ir atkarīgs, lai Dalkia varētu piedalīties siltumapgādes sistēmas pilnveidošanā Rīgā?

– Pirmās sarunas ar Rīgas domi ir bijušas ļoti konstruktīvas. Tas dod cerību atrast uz ekonomiku vērstu efektīvas sadarbības modeli, kurā gan Rīgas dome, gan Dalkia saskatītu vienādas intereses, respektīvi, lai cilvēki iemācās taupīt un izmantot savus līdzekļus racionāli, maksājot adekvātu cenu par kvalitatīvu un drošu pakalpojumu. Lai arī piesardzīgi raugos uz turpmākajām sarunām, jo atkal jau tuvojas vēlēšanas un tad loģika vairs nedarbojas, pagaidām esmu gandarīts, ka atkal sēžam pie galda un runājam par to, ko no mūsu kopīgās sadarbības iegūs gan uzņēmums, gan iedzīvotāji. Jebkuras sadarbības ietvaros ir jāskatās, kā respektēt abu lielāko Rīgas siltuma akcionāru intereses. Uzsākot sadarbību ar Rīgas domi, nevar aizmirst par valsti un otrādi. Jebkurā gadījumā mēs uzturam dialogu gan ar domi, gan Ekonomikas ministriju un, kad kāds no šiem lielajiem akcionāriem saskatīs iespējas un sinerģiju no mūsu sadarbības, būsim gatavi nodrošināt gan investīcijas, gan zināšanas un uzkrāto pieredzi.