Neatkarīgā sarunājas ar Rīgas domes vicemēru un Rīgas brīvostas pārvades valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku.
– Jūs ieņemat divus nozīmīgus amatus. Vai tiem ir kopsaucējs?
– Pavisam noteikti – Rīgas brīvosta atrodas Rīgā, tāpēc jebkuras aktivitātes, kas saistītas ar ostas darbību, atsaucas uz Rīgu
– Ja runājam par ostas darbības ietekmi uz sociālajiem procesiem Rīgā, cik liela nozīme ir šim veidojumam?
– Ostas uzņēmumos nodarbināto skaits pārsniedz 20 tūkstošus. Tas ir pamats tam, lai mēs Rīgas brīvostu sauktu par lielāko darba devēju ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Statistikas dati pierāda, ka ostas uzņēmumos strādājošo vidējais atalgojums ir par 25% augstāks nekā vidēji Rīgā. Atzīmēšu, ka Rīgas vidējā darba alga ir lielāka nekā vidējā valstī.
Tādējādi Rīgas brīvostas uzņēmumi ir vieni no lielākajiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātājiem.
Cik svarīgi Rīgai un arī ostai ir pasažieru pārvadājumi?
– Regulārā prāmju līnija strādā ļoti labi, taču vislielākais gandarījums ir par pieaugošo kruīza pasažieru skaitu. Pagājušajā nedēļā Rīgā sveicām 1000. kruīza laineri, kurš kopš 2000. gada ienācis Rīgas ostā. Uz tā klāja bija gandrīz 1000 pasažieru, lielākoties amerikāņi, un vairāk nekā 500 apkalpes locekļu. Kopējais šogad apkalpotais pasažieru skaits Rīgas ostā tuvojas pusmiljonam, kuru sagaidīsim jau augustā, bet no tiem ar kruīza kuģiem Rīgu šogad apciemojuši gandrīz 51 tūkstotis cilvēku. Plašāks kļūst arī tūristu ģeogrāfiskais diapazons – ierodas ne tikai skandināvi un briti, bet liels skaits amerikāņu, spāņu un citu valstu pilsoņi. Kopumā šogad ieplānoti turpat 100 kruīzu kuģu ienācieni, bet nākamajā gadā to būs vēl vairāk.
– Visi grib dzirdēt skaitļus, kas liecina par finansiālajiem ieguvumiem. Ko jūsu nosauktie fakti reāli dod Latvijas un Rīgas ekonomikai?
– Nevar apgalvot, ka tūrisma nozares ietekme uz Rīgas ekonomiku ir noteicošā, bet sava loma tai ir, un tā turpina pieaugt. Piemēram, pagājušajā gadā pie Ziemassvētku eglītes mēs sagaidījām 1300 tūkstošo 2011. gada Rīgas viesi, bet šogad šajā laikā plānojam sveikt 1 500 000 tūristu. Vidēji tūrists Rīgā atstāj ap 100 eiro dienā. Ja arī tas Rīgā uzturas tikai vienu dienu. Tādējādi pienesums Rīgas ekonomikā gada griezumā ir ap 150 miljoniem eiro.
Tūrisma nozare ir mazā biznesa niša, kas dod iespēju veiksmīgi strādāt arī ģimenes uzņēmumiem un amatniekiem. Mēs ļoti nopietni strādājam ar tūrisma asociācijām un citām institūcijām, lai nodrošinātu visplašāko informācijas pieejamību gan par pasažieru plūsmām pakalpojumu sniedzējiem, gan par piedāvājumu Rīgas viesiem.
– Nākamgad Rīgā notiks lielā jahtu regate. Vai notiek gatavošanās tās uzņemšanai?
Jā. The Tall Ships Races ir lielākā burinieku un jahtu regate pasaulē. Tajā ik gadu piedalās ap 80 –100 burinieku un jahtu no visas pasaules. Plānojam, ka tās ietvaros 2013. gadā Rīgas ostā varētu ienākt ap 100 buru kuģu, atvedot sev līdzi apmēram 5000 jūrnieku, pieredzējušu un jaunu burātāju no visas pasaules.
Rīgas domē jau pirms vairākiem mēnešiem esam izveidojuši darba grupu, kuras sastāvā esmu arī es. Regate notiks nākamā gada jūlijā – laika vairs nav daudz, jo notikumam ir labi jāsagatavojas visiem – ostai, Rīgas pakalpojumu sniedzējiem un arī iedzīvotājiem.
– Vai tiek virzīts jautājums par papildu piestātni kruīzu kuģiem?
– Tā ir mūsu šodienas aktualitāte, jo tuvu Rīgas centram vienlaikus varam pietauvot tikai divus kruīza kuģus. Pastāv iespēja tos novietot tālākos termināļos, bet tūristi diezin vai par to būs iepriecināti. Tāpēc jautājums par jaunas kruīzu kuģu piestātnes izbūvi pie Vanšu tilta, vietā, kur pašlaik ir lielā smilšu čupa, tiek virzīts un ir iesniegts izskatīšanai visās atbildīgajās institūcijās. Pēc projekta noslēguma mums būs vēl divas tauvošanas vietas un varēsim uzņemt četrus kruīzu kuģus vienlaikus.
– Vai ir tāda nepieciešamība?
– Esošā situācija neapmierina, jo pieprasījums jau tagad pārsniedz mūsu iespējas. Turklāt nākamajos gados plānots vēl lielāks kruīzu kuģu skaits. Šo projektu Rīgas brīvosta plāno realizēt par saviem līdzekļiem, to pabeidzot nākamā gada augustā. Es vēlreiz uzsveru, tas nav politiskas dabas, bet gan tīri saimniecisks jautājums.
– Vai pieaugošo tūristu skaitu Rīga ir spējīga uzņemt?
– Kapacitāte ir pietiekama, un tā nepārtraukti palielinās. Šovasar viesnīcu noslogojums ir tuvu ideālajam – 70% līdz 80%, bet lielāko pasākumu laikā – Jaunā viļņa Jūrmalā, Rīgas svētkos un citu vērienīgu notikumu laikā viesnīcas ir noslogotas gandrīz par visiem 100%. Viesnīcu noslogojums lielā mērā ir atkarīgs arī no viesnīcnieku cenu politikas. Taču tirgus visu noregulē pats – ja būs pieprasījums, būs arī piedāvājums.
Es gan to nevaru ietekmēt, bet, manuprāt, ir pilnīgi greizi uzlikt ārprātīgas cenas precēm un pakalpojumiem. Ja Līvu laukumā alus kauss maksā 3 latus, tad tas atstāj iespaidu uz ilgtermiņa tūrisma nozares attīstību Rīgā.
– Vai Rīgas brīvostas teritorijā attīstās arī rūpnieciskā ražošana, jo brīvās ekonomiskās nosacījumi ir spēkā ne tikai attiecībā uz tiešo ostas pakalpojumu sniegšanu, bet arī citiem uzņēmējdarbības veidiem minētajā teritorijā?
– Pārāk maz! Daži uzņēmumi darbojas, bet potenciāls netiek pilnībā izmantots. Nākotnē, kad būs uzlabota teritoriju pieejamības infrastruktūra, tai skaitā dzelzceļš, mēs varam runāt par loģistikas, noliktavu, preču sadales un apstrādes biznesa attīstību brīvostas teritorijā. Tajā labi iederas arī saldētavu bizness, kas Rīgas ostā nav pietiekami attīstīts.
– Rīgā ir viszemākais bezdarba līmenis valstī – no vienas puses, tas ir loģiski, bet jājautā: vai arī Rīgas dome savu iespēju robežās ir veicinājusi nodarbinātību?
– Līdzīgi kā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pasaules ekonomiskās krīzes laikā Latvijā tika būvēti ceļi, ieguldot visu valstī pieejamo finansējumu ceļu būvniecībā, radot darba vietas, cilvēkiem iespēju nopelnīt un daļu naudas saņemt atpakaļ nodokļu veidā, vienlaikus radot vērtību, kas nepieciešama valsts ilgtermiņa attīstībai, tā patlaban Rīgas dome aktīvi būvē un remontē izglītības iestādes. Kopumā pēdējos trīs gados, ieskaitot šo, izglītības iestāžu uzlabošanā būs ieguldīti 74 miljoni latu pašvaldības līdzekļu. Uzsveru – tie nav līdzekļi, kas piesaistīti no ES fondiem siltināšanas programmu ietvaros, bet gan mūsu nodokļu maksātāju nauda. Ar šo projektu īstenošanu mēs iegūstam trīs ļoti nozīmīgas lietas: padarām skolu un bērnudārzu infrastruktūru atbilstošu 21. gadsimtam, kas ir nozīmīgi, lai vecāki gribētu savus bērnus laist Latvijas skolās un varbūt kādai ģimenei liks pārdomāt vai aizbraukt no šīs valsts; projektu īstenošanā ir iesaistīti vietējie cilvēki, kā arī daļa ieguldītā finansējuma atgriežas pašvaldības budžetā līdz ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.
– Ļoti liels Rīgā strādājošo skaits nav deklarēti Rīgā, bet gan citās Latvijas pilsētās. Tas nozīmē, ka šo cilvēku iedzīvotāju ienākumu nodoklis nonāk viņu deklarētās dzīvesvietas pašvaldības budžetā un iet garām Rīgai...
– Rīgā strādā ap 470 tūkstošiem cilvēku, no tiem ap 200 tūkstošiem nav deklarēti Rīgā, bet gan citās Latvijas pilsētās. Varam teikt, ka Rīga ir lielākais darba devējs Latvijā. Augusta sākumā Rīgā bezdarba līmenis nokritis līdz 7,7%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo gadu laikā.
Mēs esam par to domājuši un droši vien varētu rast risinājumu, lai Rīgā nodarbināto iedzīvotāju ienākumu nodoklis pēc iespējas vairāk paliktu Rīgas budžetā. Taču, ņemot vērā esošo situāciju valstī, mēs negribam dzīt strupceļā pašvaldības, kuru ieņēmumi jau tā nav lieli. Komfortablai dzīves videi ir jābūt arī citviet, ne tikai Rīgā.
– Vai tikai tuvāko pilsētu cilvēki strādā Rīgā?
– Nē, daudz ir no Ventspils – ap 5 tūkstošiem cilvēku, no Liepājas, no Krāslavas 1500, no Daugavpils 14 500. Skaitļi, ko mums sniedz Valsts ieņēmumu dienests, ir ievērojami, un ievērojamas ir summas, kas nonāk citu pašvaldību budžetos. Saprotams, ka šie cilvēki nebraukā katru dienu – viņi Rīgas dzīves vidi izmanto lielāko daļu sava darba un brīvā laika. Es gribu teikt – Rīga ir tā, kas šobrīd silda visas Latvijas ekonomiku, un politisku ambīciju dēļ nevajag to graut un nīcināt. Valdība lielās ar IKP pieaugumu, bet tieši Rīga nodrošina 54% no IKP pieauguma visā valstī kopumā.
– Vai valdība atbalsta Rīgas domes centienus?
– Uzskatu, ka valdībai objektīvāk jāskatās uz Rīgas pašvaldības aktivitātēm un iespēju robežās tās jāatbalsta, jo daudz no tā, ko dara Rīgas dome, ir nozīmīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mums tika atteikts ES finansējums Ziemeļblāzmas kultūras nama rekonstrukcijai. Mēs pat neprasījām valsts finansējumu, tikai iespēju piesaistīt ES naudu. Vēl joprojām aktuāls ir jautājums – vai Nacionālā mākslas muzeja ēka ir Rīgas vai valsts nozīmes objekts? Rīgas pašvaldībai, kura veic šīs ēkas rekonstrukciju, tika atteikta iespēja saņemt ES līdzfinansējumu. Tas pats attiecas uz Nacionālo teātri, Nacionālo operu, nacionālo zoodārzu, Krievu teātri... Vienīgais mūsu lūgums: lai politiskās ambīcijas nestāvētu pāri saimnieciskajai domāšanai. Šobrīd rodas sajūta – nedodot iespēju piesaistīt ES fondus, Rīga tiek sodīta. Bet sodīti taču tiek visas Latvijas cilvēki, nevis domes atbildīgie darbinieki vai kāds politiskais spēks.
Es nesaku, ka naudu vajag tikai un vienīgi Rīgai, taču tie 200 tūkstoši cilvēku no citām vietām, kas Rīgā strādā, tāpat izmanto tās infrastruktūru – brauc ar sabiedrisko transportu, iet uz teātri, atpūšas. Rīga ir vieta, kur cilvēki baudīt mākslu, kultūru un tamlīdzīgi brauc no visas Latvijas.
Šobrīd izskatīšanai iesniegti vairāki projekti, kas saistās ar dzīves vides kvalitātes uzlabošanu. Viens no sāpīgajiem jautājumiem ir veco Rīgas izgāztuvju rekultivācija. Patlaban tās ir aizaugušas teritorijas Rīgas pilsētas robežās. Bijusī nomale ar izgāztuvēm un kapiem nu ir aktīva pilsētas daļa. Kapus visi pamana, bet daudzi nemaz nezina, kāpēc kāda pilsētas teritorija ir nesakārtota – tās ir vecās izgāztuves. Viena no vietām ir Deglava ielā, kur pēckara gados tika izmesti arī armijas atkritumi. Eiropa šiem mērķiem naudu dod, vai Rīgas domei šo iespēju valdība liegs vai akceptēs – nezinu!
– Pēdējā laikā liela uzmanība tiek pievērsta atpūtas zonu veidošanai, viens no lielākajiem objektiem ir Lucavsalas parka un pludmales izveide. Vai cilvēki novērtē šos ieguldījumus?
– Esmu novērojis, ka sabiedrībā arvien populārāks kļūst veselīgs dzīvesveids – viņi grib braukt ar velosipēdiem, aktīvi atpūsties dabā un darīt citas lietas, kas uzlabo veselību. Vēl pirms pieciem gadiem mēs nevarējām iedomāties, ka velosipēdu novietnes pie skolām, veikaliem un citviet būs teju obligāta prasība.
Zaļo atpūtas zonu izveidošana un parku rekonstrukcija ir tie darbi, par ko dome saņem visvairāk iedzīvotāju pateicības vārdu. Lucavsalas atpūtas parks vēl nav pabeigts, bet jau tagad tajā ir redzams daudz atpūtnieku. Mežaparks ir pārpildīts – skrituļotāji, velosipēdisti, skrējēji, nūjotāji, soļotāji un ģimenes ar bērniem šo vietu ir piepildījuši līdz maksimumam. Arī Pārdaugavā – Uzvaras parkā un Arkādijā norit nemitīga dzīvība. Lielu atzinību izpelnījusies Pļavnieku bērzu birzs pārveide par parku netālu no 88. vidusskolas. Tieši tāpēc mēs maksimāli izmantojam šim mērķim pieejamo ES finansējumu – kopumā esam piesaistījuši ap 3 miljoniem latu, kas tiek ieguldīti esošo parku rekonstrukcijā un jaunu veidošanā.
Risinām jautājumu par jaunu veloceliņu būvi, jo esošie 44 km nenodrošina pilsētnieku vajadzības. Domāju, ka nākamajā gadā iegūsim vēl desmitiem kilometru, lai nodrošinātu iespēju ar velosipēdu aizbraukt līdz Vecāķu pludmalei un līdz Dārziņiem Ogres virzienā.
Rīdzinieku dzīvesveidā es redzu ļoti pozitīvas pārmaiņas un no savas puses gribu tās atbalstīt, veicināt, palīdzēt pārvarēt visdažādākos šķēršļus, lai Rīga kalpotu rīdzinieku vajadzībām visos iespējamos procesos un vajadzībās.