Piederīgo zaudēšana un apbedīšana atbilstoši mirušā vēlmēm un palicēju iespējām vienmēr ir bijis jūtīgs jautājums.
Piederīgie ir gatavi izdarīt visu pēc labākās sirdsapziņas, tāpēc paļaujas uz profesionāļiem – apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju godprātību un līdzjūtību.
Taču ne vienmēr viss iznāk tā, kā plānots. Ik palaikam informācijas telpā nonāk kāds fakts par apbedīšanas pakalpojumu kompānijām, kuras sola zemas izmaksas un ļoti labu servisu arī par pieticīgu samaksu, bet rezultātā pieprasa pavisam citu cenu, kas būtiski pārsniedz iepriekš teikto. Rezultātā aizgājēja piederīgajiem nav nedz gandarījuma par labi organizētām bērēm un izmaksas izrādās krietni lielākas.
Šoreiz par kremāciju, kas Latvijas iedzīvotāju vidū kļūst arvien populārāka. Vispirms to nosaka izmaksas – kremēšana ir lētāka nekā klasiskā apbedīšana – nav jāmaksā par kapa vietu, par tā izrakšanu, par nesēju pakalpojumiem un daudzām citām lietām. Rīgas kremācijas centra darbinieki novērojuši, ka ziemā, kad zeme ir sasalusi un kapu izrakt grūtāk, jārēķinās arī ar sniega tīrīšanas izmaksām līdz kapa vietai, kā arī pavadītājiem neapsildāmajās kapličās salst, tāpēc kremēšanu izvēlas biežāk. Ne mazāk svarīgs ir kapa vietu trūkums Rīgas kapos. Kremācija atrisina arī šo jautājumu, jo urnu ar pelniem var novietot vai nu savos dzimtas kapos, vai kādā citā vietā, kur tas šķiet pieņemami palicējiem un nav pretrunā ar aizgājēja pēdējo vēlēšanos.
Jautājums tiešām nav vienkāršs, jo sludinājumos piedāvājumu ir daudz, bet cenas ir ļoti atšķirīgas. Vispirms nevajadzētu uzticēties tām kompānijām, kuras kremēšanas pakalpojumus piedāvā par ļoti zemu cenu, jo Latvijā ir tikai viena krematorija – Rīgas kremēšanas centrs Krematorija. Tajā jau kopš 2009. gada mirušā kremēšanai ir viena cena – 175 lati – neatkarīgi, vai pakalpojums tiek sniegts privātpersonai, kura izvēlas saņemt visu pakalpojumu klāstu tieši no kremācijas centra darbiniekiem, vai apbedīšanas kompānijai, kas organizē bēres un kremēšanu. Kremācijas centra lietvede Ilze Verpakovska norāda: «Izvēloties pieticīgu atvadu veidu, ieskaitot vienkāršu zārku, līķa mazgāšanu un ģērbšanu, uzglabāšanu, iezārkošanu un sagatavošanu atvadu ceremonijai, kā arī kremēšanu un pelnu urnu ar iegravētiem aizgājēja datiem, piederīgajiem būs jāmaksā ap 250 līdz 280 latu. Tāpat kā citi apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji, mēs sadarbojamies ar valsts un pašvaldības iestādēm – nokārtojam dokumentāciju un palīdzam saņemt pašvaldības garantēto finansiālo atbalstu bēru rīkošanai.»
Iepazīstoties ar citu firmu piedāvājumiem, uzmanību piesaista sludinājums, kurā kremācija tiek piedāvāta par 99 latiem. Ieskatoties šā paša pakalpojumu sniedzēja mājaslapā, redzams, ka minimālā pakalpojuma pakete ar līķa kremēšanu piederīgajiem izmaksā 300 latu. Maldināšana par pakalpojuma cenu ir tikai viena puse, no otras puses, vajadzētu pārliecināties, kur tiks kremētas mirstīgās atliekas – ja pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar Rīgas kremācijas centru, tad uztraukumam nav pamata, jo kremēšana notiks pēc visiem labākajiem ētikas principiem un piederīgie saņems urnu ar pelniem, kas reģistrēta attiecīgajos dokumentos atbilstoši ES noteikumiem. Ja piederīgais tiek vests kremēt uz Igauniju, tad vajag pārliecināties, vai līķu pārvešana pār robežu un urnas nogādāšana Latvijā notiek atbilstoši likumdošanai. Nav noslēpums, ka dažkārt piederīgie pēc ilgāka laika meklē ierakstus un pelnu urnas Rīgas kremācijas centrā, kas ir vienīgā šāda tipa iestāde Latvijā, bet sakarā ar to, ka pakalpojums tur nav sniegts, nav arī attiecīgo ierakstu.
Ja kremācijas un ar to saistīto pakalpojumu cena ir zemāka par 250 latiem, vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem, jo arī tad, ja kremēšana notiek Igaunijā vai Lietuvā, kur atrodas tuvākās krematorijas, papildus kremēšanas izdevumiem jārēķinās ar transporta izmaksām, kas mūsdienās ir salīdzinoši dārgas. Nevaru apgalvot, bet iespējams, ka šādu uzņēmēju darbība ir pretrunā gan ar ētikas, gan likumdošanas normām.
Ilze Verpakovska asi kritizē arī Latvijā izveidojušos sistēmu, kurā slimnīcas morgs tiek izmantots kā apbedīšanas pakalpojumu firmas atbalsta punkts. Līdz ko mirušais ir nogādāts morgā, tā līķis tiek reģistrēts kā konkrētas firmas klients un piederīgajiem nav izvēles iespēju. Ja tomēr piederīgie vēlas apbedīt tuvinieku ar cita pakalpojuma sniedzēja palīdzību, ir dzirdēti šausmu stāsti, ka par līķa pārvešanu no viena morga uz citu nākas samaksāt pat 200 latu. Arī Latvijas slimnīcās, tāpat kā lielākajā daļā civilizēto valstu, nedrīkstētu pieļaut šādas uzņēmējdarbības praktizēšanu. Diemžēl esošā likumdošana nekalpo par labu cilvēkam, bet gan negodprātīgiem uzņēmējiem.
Ņemot vērā iepriekš teikto, nesarežģīsim vēl vairāk jau tā grūto laiku, kad zaudēts tuvinieks – izvēlēsimies pakalpojumu sniedzēju ar labu reputāciju.