Park and drive – Rīgas realitāte

Park and drive (noliec mašīnu un brauc tālāk) ideja nav jauna. Tā paredz auto novietot pilsētas nomalēs speciāli izveidotās autostāvvietās, uz konkrēto mērķi dodoties ar sabiedrisko transportu.

 Ar dažādām niansēm tā darbojas vairākās pasaules valstīs, īpaši lielajās pilsētās, kur satiksme ir ļoti intensīva un problēmas rada auto novietošana. Par iespējām arī Rīgā ieviest šādu sistēmu stāsta SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

– Pirms dažiem gadiem jau tika runāts par park un drive sistēmas izveidošanu arī Rīgā...

– Par šo ideju Rīgas domē domā, runā un taisa projektus jau vairākus gadus. Īpaši aktuāli tas bija ekonomiskā buma laikā, kad automašīnu skaits Latvijā bija ļoti liels – cilvēki bija paņēmuši automašīnas uz līzinga un nerēķināja degvielas izmaksas. Līdz ar to Rīgā bija ievērojami vairāk sastrēgumu nekā šobrīd.

Kā viens no risinājumiem tika saskatīts park un drive sistēmas attīstīšana, kuras ietvaros cilvēki, kuri no perifērijas ierodas Rīgā, speciāli izveidotās apsargātās autostāvvietās atstāj savu auto un tālāk dodas ar sabiedrisko transportu. Jau toreiz tika paredzēts, ka gadījumā, ja auto vadītājs izmanto pilsētas sabiedrisko transportu, tad par auto atstāšanu stāvvietā nav jāmaksā. Bija jau sagatavoti vairāki priekšlikumi, veikta izpēte un pat izstrādāts dažs labs projekts. Kopumā bija izstrādāts vairāk nekā desmit priekšlikumu, tostarp lielo automaģistrāļu un piepilsētas dzelzceļa staciju tuvumā.

Lai šo sistēmu ieviestu, bija vairāki priekšnosacījumi – jābūvē stāvlaukumi, jāizveido atbilstoša sabiedriskā transporta infrastruktūra un jāievieš elektroniskā norēķinu sistēma, ko šodien pazīstam kā e–talonu. Līdz ar Rīgas satiksmes ieviesto e–talonu viens no galvenajiem priekšnosacījumiem park un drive sistēmai bija paveikts.

– Kāpēc ideja netika virzīta tālāk?

– Sākās ekonomiskā krīze – automašīnu kļuva mazāk, cilvēki sāka taupīt degvielu, un sastrēgumi Rīgā būtiski samazinājās. Tajā pašā laikā radās daudz citu aktuālu jautājumu, kurus vajadzēja risināt pašvaldībai.

– Kāpēc šis jautājums ir aktualizēts tieši tagad?

– Savulaik, kad Rīgas pilsētbūvnieks īstenoja pašvaldības dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Ulbrokas ielā, atbilstoši tā laika būvnormatīviem vajadzēja izbūvēt atbilstošu autostāvvietu skaitu. Tā kā dzīvojamo māju būvniecībai paredzētā teritorija bija ierobežota, tika pieņemts lēmums būvēt apsargājamu daudzstāvu autostāvvietu ar 676 vietām.

Kad dzīvokļi bija aizpildīti, izrādījās, ka māju iedzīvotājiem automašīnu ir daudz mazāk, nekā plānots. Respektīvi – esošā autostāvieta ir noslogota tikai par vienu trešo daļu – no 676 stāvvietām izmantotas tiek apmēram 200. Tas nozīmē, ka mēs neefektīvi izmantojam esošos resursus – stāvvietas stāv tukšas, bet tāpat ir jāveic apsardze, jāuzkopj un jāveic visi citi ar apsaimniekošanu saistītie pasākumi.

Atgādināšu, ka Rīgas pilsētbūvnieks veic arī namu apsaimniekošanu, tāpēc mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu pārziņā esošie īpašumi tiktu efektīvi izmantoti. Ņemot vērā visu iepriekš teikto, uz šīs autostāvietas bāzes esam nolēmuši izveidot Rīgā pirmo park un drive autostāvietu.

– Cik tālu esat ar projekta realizāciju?

– Kopā ar SIA Rīgas satiksme un Rīgas karte speciālistiem ir izveidota darba grupa, kas sagatavo priekšlikumus tehniskajam risinājumam. Tāpat ir jāsakārto juridiskās nianses. Līdz ko būsim gatavi piedāvāt jauno pakalpojumu, sniegsim papildu informāciju visiem interesentiem.

– Vai līdz ar šo projektu necietīs vietējie iedzīvotāji?

– Nē, jo iedzīvotāji šo autostāvvietu pamatā izmanto vakaros, naktīs un brīvdienās, bet mūsu park un drive projekta klientiem autostāvvieta nepieciešama tieši darba laikā. Tas nozīmē, ka park un drive sistēmas ietvaros varēsim uzņemt vairāk automašīnu, nekā šobrīd autostāvvietā ir neiznomāto vietu.

Papildu priekšrocības būs arī mūsu esošajiem nomniekiem – līdz ar elektronisko norēķinu sistēmas ieviešanu, viņiem vairs nevajadzēs slēgt līgumus un apmaksāt Pilsētbūvnieka piesūtīto rēķinu. To varēs izdarīt arī no lietošanā esošā e–talona, kurā ieskaitīta atbilstoša naudas summa, ko var izdarīt jebkurā Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centrā. Arī Rīgas pilsētbūvniekam vairs nevajadzēs sagatavot rēķinus un izsūtīt visiem klientiem. Jāatzīst, ka starp nomniekiem ir arī viens otrs parādnieks un patlaban mēs to nevaram izkontrolēt. Elektroniskie norēķini vienkāršos birokrātiju – ja esi samaksājis par stāvvietu, tad, pie iebraukšanas validējot savu e–talonu, brīvi varēs iebraukt stāvvietā, ja samaksāts nebūs, iebraukšana būs liegta. Esam paredzējuši iespēju mašīnu novietot arī uz vienu vai vairākām naktīm – sistēma tā pati kā ar mēneša abonentiem, samaksājot stāvvietas nakts tarifu, automašīnu var novietot apsargātā vietā un neuztraukties par tās drošību.

– Vai tagad nav iespējas novietot auto uz vienu nakti vai dienu?

– Nē, autostāvvietā tiek ielaisti tikai pastāvīgie klienti, kam ir līgums ar Rīgas pilsētbūvnieku par autostāvvietas izmantošanu, kas mēnesī maksā 20 latu. Apsardzes darbiniekam nav tiesību pieņemt maksājumus un kādu ielaist vai neielaist stāvvietā, ja tam nav līguma ar apsaimniekotāju.

– Kas ir jāizdara, lai projekts tiešām sāktu funkcionēt?

– Jāpieņem galīgais lēmums, kā tiks reģistrēta konkrētā automašīna un izmantotais sabiedriskais transports. Visticamāk, ka šīs funkcijas tiks paredzētas personificētajā e–talonā. Plānots, ka par sabiedrisko transportu būs jāmaksā, bet par autostāvvietu ne. Ja parēķinām, cik dienas garumā izmaksā autostāvvieta pilsētas centrā, – var apgalvot, ka sistēmas lietotājam būs nozīmīga finansiāla ekonomija.

Savukārt, no uzņēmuma viedokļa raugoties, – ļoti pozitīvi ir tas, ka nav jāveic kapitālieguldījumi, vienīgi jāizveido sistēma, kā iebraukt un izbraukt no autostāvvietas, jo autostāvvieta ir gatava, apsardze tiek nodrošināta pilnā apmērā, ir uzstādītas arī videokameras, ko uzrauga operators, kā arī uzkopšana un apgaismojums ir nodrošināti neatkarīgi no izmatošanas intensitātes.

– Viss jau būtu labi, taču vieta nav īpaši izdevīga – tā neatrodas uz galvenās maģistrāles, kas ieved Rīgā, un nav arī tramvaja līnijas...

– Jā, mēs atzīstam, ka tie ir šā projekta mīnusi. Taču, ja cilvēki tiešām gribēs izmantot šo iespēju, tad iebraukt Rīgā var ne tikai caur Juglu, bet arī pa apvedceļu caur Ulbroku. Izvēloties citu maršrutu, netiks zaudēts nedz laiks, nedz arī palielināsies nobraukto kilometru skaits.

Tramvajs tiešām ir tas, ko vajadzētu, bet to mēs solīt nevaram. Vienīgi sadarbībā ar Rīgas satiksmi varam ieplānot papildu reisus un uzlabot aktuālāko maršrutu tīklu.

– Nav noslēpums, ka lielveikalu autostāvvietas tiek izmantotas kā sava veida park and drive sistēmas sastāvdaļa...

– Tā tiešām ir – piemēram, pie tirdzniecības centra Alfa daudzi atstāj savas automašīnas un ar tramvaju dodas uz centru. Vakarā viņi pa ceļam iepērkas un dodas mājup. Ļoti labi to var redzēt pēc automašīnu skaita stāvvietā laikā, kad veikals vēl nav atvērts. Līdzīga situācija ir arī pie Spices. Tas pierāda, ka park and drive sistēmai Rīgā ir labas perspektīvas.

– Vai arī citās potenciālajās park and drive vietās tiek plānotas reālas aktivitātes?

– Es par to nevaru spriest, jo tās nepieder Rīgas pilsētbūvniekam un nav mūs apsaimniekošanā. Tās pieder vai nu privātajiem īpašniekiem, SIA Rīgas meži vai citiem īpašniekiem.

Domāju, ka pēc mūsu projekta ieviešanas arī citi sekos mūsu piemēram, jo sistēma būs jau atstrādāta un nākamajiem vairs nevajadzēs izdomāt visu no A līdz Z.