Ušakovs: Mums ir atskaite ar pavisam konkrētiem padarītajiem darbiem

Rītā pirms intervijas sastapu Rīgas mēru Nilu Ušakovu uz laukuma netālu no Okupācijas muzeja. Viņš gāja, iegrimis domās, viens pats, bez kādiem pavadītājiem, padomniekiem un apsardzes.

Taču, ieejot Rīgas domes ēkā, jūs uzreiz sagaidīs policists un liks iziet cauri metāla detektoram. Kāpēc tāda pārspīlēta drošības sistēma Rīgas domē? Vai tad ir no kā baidīties? Ar šo jautājumu tad sāku interviju ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs).

– Šāda apsardzes sistēma eksistē jau kopš 2011. gada, un tā ir Drošības policijas prasība. Mums nav nekāda caurlaižu režīma, tomēr tiek kontrolēts tas, vai netiek ēkā ienests kas neatļauts, neparasts, bīstams. Ja drošības iestādes saka, ka tā vajag darīt, tad mēs nevaram pretoties un teikt, ka nevajag. Viņi ir profesionāļi, tā ir viņu kompetence un atbildība. Tā esot visā Eiropā.

– Agrāk rīdzinieki zināja, ka Rīgas domē ir vieta, kur nākt ar saviem papīriem, problēmām, jautājumiem. Domes ēkā bija Vienas pieturas aģentūra, kur ļaudis tika uzklausīti un konsultēti. Tagad domes ēkā šīs aģentūras vairs nav.

– Ar to nav problēmu. Ja cilvēks ir atnācis uz domi un nevar atrast, kur vērsties, viņam uzreiz pasaka, ka jāiet pāri laukumam, un parāda, kur ir Apmeklētāju pieņemšanas centrs. Pusminūti jāiet ar kājām.

Drīz tiks atvērts arī iedzīvotāju pieņemšanas centrs Brīvības ielā, kur varēs saņemt pašvaldības pakalpojumus ļoti plašā spektrā – tur būs gan Apmeklētāju pieņemšanas centrs, gan Rīgas namu pārvaldnieka, Rīgas ūdens un Rīgas satiksmes klientu centri. Pašlaik tur notiek remontdarbi.

– Cilvēks, kas piebrauc netālu no domes ar auto, ja ir laimīgi atradis vietu, grib samaksāt par stāvēšanu. Taču viņam rodas problēmas. Ja viņš maksājamajā aparātā iemet vienu latu, šo naudu vai nu neņem pretī un tā tiek izmesta laukā, vai arī tā tiek norīta. Kāpēc nevar norēķināties ar lata monētām? Vai tad vienlatnieki nav Latvijas Republikas nauda?

– Tas ir slikti, piekrītu. Tā ir problēma, kas pagaidām nav atrisināta – ir citu valstu monētas, kuru nomināls ir daudz zemāks par latu un kuras šis automāts nespēj atšķirt no vienlatniekiem. Savulaik ļaudis šos aparātus piemeta burtiski pilnus ar šo ārzemju naudu. Tādā garā turpinot, Rīgas satiksme varētu sākt atvērt valūtas maiņas punktus, kur mainīt Islandes kronas un Krievijas rubļus. Pašlaik pagaidām nav atrasts cits risinājums, kā vienlatniekus neņemt, bet ņemt divlatniekus un santīmus.

– Nesen Rīgas domes opozīcija un Vienotības pārstāvji valdībā skarbi kritizēja Rīgas domi par pārmērīgu izšķērdību. Vai jums ir ko teikt pretī?

– Mums ir stingri definētas prioritātes par to, kas, mūsuprāt, ir nepieciešams rīdziniekiem. Atkarībā no šīm prioritātēm mēs pieņemam lēmumus, kā rīkoties ar naudu, – tās ir sociālās programmas, ieskaitot brīvbiļetes pensionāriem un skolēniem, izglītība – skolu un bērnudārzu infrastruktūra, drošība, tūrisms. Tūrisms piesaista ievērojamus līdzekļus ekonomikā. Tās ir tās galvenākās lietas.

Valstī bija krīze, bija samazinājumi visās iespējamajās jomās. Tikai no 2009. gada, mēs parēķinājām, valdībai mēs esam atdevuši 90 miljonus latu. Tas ir tāpēc, ka nemitīgi tiek pārdalīti līdzekļi no ieņēmumiem no pašvaldību budžetiem. Galvenais mūsu ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis, un valdība visu laiku ņem mums nost naudu. Arī visas dotācijas ir apgraizītas – kopējais samazinājums, piemēram, ceļiem ir apmēram 40 miljoni latu. Un ceļi un Rīgas ielas nav traktējami kā kas tāds, kas vajadzīgs tikai Rīgas iedzīvotājiem, jo šos ceļus izmanto visas valsts iedzīvotāji.

Mums tāpat kā visur Latvijā ir pieaudzis trūcīgu personu skaits, jo ir krīze. Tomēr, par spīti nelabvēlīgajiem apstākļiem, mums šā gada sākumā rezerve bija apmēram tikpat liela kā tajā laikā, kad mēs sākām darbu šajā sasaukumā.

Rīgas mēra Jāņa Birka laikos budžeta ieņēmumi bija vairāk nekā 600 miljoni latu. Tagad mums ir 450. Tāda krituma valstī kopumā nebija. Jo nauda tika atņemta pašvaldībām, konsolidācija notika uz pašvaldību rēķina!

Taču mēs izvēlējāmies konkrētas prioritātes, kurām tika novirzīti budžeta līdzekļi. Piemētam, skolu un bērnudārzu remontos pa šiem trīs gadiem būsim ieguldījuši 74 miljonus latu. Tāds finansējums skolām un bērnudārziem nebija agrāk nevienā brīdī, ne valsts līmenī, ne pašvaldību līmenī. Un tagad redzam, ka mums skolas ir lielā mērā sakārtotas. Nevar salīdzināt, kā tas bija pirms trim gadiem. Bet finansiāli mums ir tikpat liels spilvens, kāds bija agrāk.

Ko dara Vienotība? Viņa visu laiku manipulē ar cipariem. Es pieļauju, ka viena daļa šīs partijas politiķu vispār neko nesaprot no budžeta un tikai klaigā. Bet ir starp viņiem arī tādi, kas drēbi saprot un gan savus partijas biedrus, gan sabiedrību... nevaru uzreiz atrast vārdu, kā to apzīmēt korektāk... māna. Viņi manipulē ar skaitļiem. Ko viņi dara? Viņi ņem tekošo deficītu un salīdzina to ar rezervi. Bija 1. jūlijā tāda un tāda rezerve – 80 miljoni –, bet tagad ir 56 miljonu deficīts. Tātad visa nauda ir notrallināta, un 56 miljonus Rīga ir parādā. Taču tā nav.

To ir vienkārši, bet tajā pašā laikā grūti izskaidrot. Tomēr mēģināšu. Ja tev jūnijā ir ienākumi 100 latu, bet tu esi iztērējis 200 latu, tad tev jūnijā ir mīnus 100. Bet, ja jūlijā tev ienākumi ir 200 un tu iztērēji 100, tad, kopā jūniju un jūliju saliekot, tu esi pa nullēm. Vienotība, ko viņi dara? Viņi ņem, piemēram, pagājušā gada vasaras deficītu un zvana, cik vien skaļi var, ka ir deficīts – 55 miljoni. Bet mums uz gada beigām deficīts bija tikai 300 tūkstoši. Šie 300 tūkstoši, salīdzinot ar kopējo apjomu, kas ir 450 miljoni, ir ļoti neliels skaitlis. 2010. gadā mēs pat izgājām ar plusu. Bet Vienotības propagandas korifeji apzināti spēlējas ar cipariem.

– Vienotības politiķi nesen ziņoja tautai, ka Rīgas dome ir tik briesmīgi izšķērdīga, ka teju, teju visas finanses sabruks un iestāsies bankrots. Vai jūs nemānat sabiedrību?

– Sabiedrību māna Vienotība. Kad es runāju par rezervi, tas nozīmē, ka rezerve tiek rēķināta tikai tad, kad ar to pašu rezervi ir pilnīgi nosegts deficīts un viss, kas ir palicis pēc deficīta nosegšanas.

Neko citu viņi nespēj, kā tikai kā cirkā manipulēt ar grāmatvediskiem trikiem. Gribu novēlēt valdībai, lai tai viss būtu tikpat normāli ar finansēm kā Rīgā. Turklāt mēs turam visas sociālās programmas, bet viņi neko nedara.

Kad paziņojām, ka dosim nelielas balvas sportistiem par panākumiem olimpiādē, arī tas viņiem nepatīk. Mēs trīnīšu ģimenei dodam 6000 latu atbalstu. Arī par olimpiādes medaļām dotu balvas – par zelta medaļu piešķirtu 6000 sportistam un tikpat arī trenerim. Lai tas nebūtu tikai pateicības raksts. Bet finanšu ministrs Andris Vilks jau satraucies, ka tikai tas nebūtu pārāk izšķērdīgi. Lai tas nesagrauj Rīgas budžetu un valsts budžetu. Tātad jādomā, ka, ja mēs iedosim 4000 volejbolistam par bronzu, tad mēs sagrausim visu ekonomiku valstī? Tas taču ir smieklīgi. Valdim Zatleram var par pusmiljonu nopirkt dzīvokli, bet volejbolistam nevar pateikt paldies? Tas nav pieļaujams.

– Jaunā viļņa laikā jūs atļāvāt nakts diskotēku pie Valsts prezidenta pils. Dažs politiķis to dēvēja gandrīz vai par svētuma zaimošanu.

– Prezidenta kanceleja necēla pretenzijas.

– Vai Jaunais vilnis bija veiksmīgs?

– Ja runājam par to, kas notika Rīgā, tad policijas protokolu skaits bija ļoti minimāls. Salīdzinot ar jebkuru citu festivālu, pat mazāks. Parasti šādos pasākumos ir ap 100 administratīvo pārkāpumu, bet Jaunā viļņa nakts diskotēkā bija tikai ap 15.

– Kas bija tie protokolu radītāji – dzērāji?

– Divi vai trīs vairs nestaigāja, bet vēl trīs vai četri turējās kājās ar pūlēm. Tas gan nav nekas neparasts, jo lielos svētkos tā gadās. Tas ir parasts vakars Rīgas centrā. Bet pats pasākums bija lielisks un izdevies. Tā ir plaša niša reklāmai. Pārraidi par pasākumu raidīs populārs televīzijas kanāls MUZ TV, gada laikā to atkārtos kādas deviņas reizes. Rādīs arī citas televīzijas gan Krievijā, gan Kazahstānā un citās valstīs. Skatītāji dzird: «Rīga, Rīga, brauciet uz Rīgu!» Vai tad iespējams kas labāks? Krievijā rāda, ka Rīga ir lieliska pilsēta.

– Kāds no Jaunā viļņa ir skaitlisks, procentuāls, naudisks ieguvums?

– Mums nav kāda precīza skaitļa. Varam operēt tikai ar netiešiem skaitļiem. 2009. gadā mums bija 50 tūkstoši tūristu no Krievijas. Pašlaik ir vairāk nekā 120 tūkstoši. Katrs Krievijas tūrists tērē Latvijā apmēram 1300 eiro. Tas ir krietni vairāk nekā citu valstu tūristi. Piemēram, tūristi no Lietuvas tērē vidēji tikai 160 eiro. Vācieši un skandināvi tērē mazāk nekā krievi. 2009. gadā, kad mēs sākām reklamēt pilsētu, Rīgu apmeklēja tikai 47 055 Krievijas tūristi. Attiecīgi viņi šeit atstāja aptuveni 60 miljonus eiro.2011. gadā Rīgu apmeklēja jau 122 247 Krievijas tūristi. Tātad pilsētas ekonomikā viņi ienesa aptuveni 156 miljonus eiro – par 100 miljoniem eiro vairāk!

Ko no tā saņem Rīgas dome? Es domāju, ka nedaudz, jo Rīgas dome dzīvo pārsvarā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. No tiem 150 miljoniem latu, ko šogad saņemsim, pašvaldība saņems tikai nelielu daļu. Bet mums tas nav svarīgākais. Ja nauda ir pie rīdziniekiem, tad tas nozīmē, ka Rīgas pašvaldībai būs mazāk jātērē nauda sociālajiem pabalstiem, ka neprasīs no mums. Pateicoties tūrismam, daudzi būs varējuši nopelnīt. Tūristu skaits būs pieaudzis, salīdzinot ar 2011. gadu. Šajā jomā viss ir labi.

– Jauni puiši no Zviedrijas un Lielbritānijas nebrauca skatīties jūgendstila celtnes Alberta ielā vai muzeju. Viņi brauca kārtīgi iztrakoties, iedzert un pačamdīt Rīgas meitenes. Pašreizējais domes sasaukums ir stingri ierobežojis šīs izklaides. Vai tādā veidā netiek samazināts potenciālo tūristu skaits, jo drīz šā paveida tūristi uz Rīgu vairs nebrauks?

– Ar šā paveida tūristiem bija lielas problēmas. Agrāk bija ļoti liela problēma tas, ka vietējie uzņēmēji nežēlīgi krāpa ārzemniekus, liekot viņiem maksāt neadekvātas summas par dzērieniem un pakalpojumiem – piemēram, vairākus simtus latu par Sovetskoje igristoje pudeli. Arī tūristi uzvedās dažkārt mežonīgi. Taču pēdējā laikā šī krāpšana ir beigusies, vairs nav sūdzību no vēstniecībām. Var jau gadīties, ka tūristam liek samaksāt divreiz vairāk par kādu kokteili vai taksi. Tas jau ir cits stāsts, kas notiek jebkurā pilsēta, jebkurā valstī. Tomēr nav vairs tās neizmērojamās bezkaunības.

– Dzirdēju, ka jums ir diži plāni sadarbībai ar Ķīnu...

– Ķīniešu ir vairāk nekā miljards. Mums ir ļoti svarīgi tikt iekšā tajā tirgū. Skaidrs, ka ķīniešu tūrists nebrauks tieši uz Latviju. Viņš brauks uz Vāciju vai Norvēģiju, vai Sanktpēterburgu. Taču vajag iegrozīt tā, lai uz vienu dienu viņi atbrauc arī uz Rīgu. Rīga varētu būt trešā vieta, kur viņš sava ceļojuma laikā piestāj. Šogad septembrī mēs brauksim uz Ķīnu. Esam līdzdibinātāji organizācijai, ko ir nodibinājusi ķīnieši. Tas ir domāts tieši priekš Ķīnas tūristiem, lai viņus apkalpotu, priekš tiem ķīniešiem, kas braukā apkārt pa pasauli. Pamēģināsim dabūt uz Rīgu kādu daļu no šiem tūristiem. Tas ir milzīgs tūrisma tirgus.

– Rīgas svētku sakarā jums atkal ir bijusi saķeršanās ar partiju Vienotība. Viņi gribēja uzcelt savu aģitācijas telti, bet Rīgas dome neļāva. Kāpēc?

– Tas tiešām ir unikāli. Priekš vienas partijas mēs nemainīsim iepriekš saskaņotu svētku programmu. Tajā vietā, kur Vienotība gribēja celt savu telti, jau iepriekš ir bijusi saskaņota ielu muzikantu uzstāšanās – tajā pašā laikā un vietā. Nezinu nevienu citu politisko spēku, kurš gribētu aģitēt svētku laikā. Šie svētki taču būs apolitisks, jauks pasākums, uz kuru atbrauks visi –Ķengarags, Bolderāja, Vecmīlgrāvis – bez kādas politiskas domas. Viņi brauks vienkārši izklaidēties. Bet, ja Vienotība grib tā darīt un aģitēt, lai viņi tā dara. Nu, ja jau ir tik liela vēlme, lai dara. Lai izvēlas citu vietu, kurā jau nav paredzēti svētku pasākumi un svētku norises vietas. Bet tomēr netraucējot svētku dalībniekiem. Ja viņi sāks dalīt skrejlapas un turēt runas, tā ir viņu pilnīgi brīva izvēle – ja viņi uzskata, ka tas ir tas, kas nepieciešams rīdziniekiem svētkos. Taču tas nedrīkst traucēt citiem.

– Daudziem Rīgas iedzīvotājiem deklarētā dzīvesvieta ir kaut kur citur – Carnikavā, Jaunajos muļķos un Purvadūkšņos. Vai Rīgas domei nevajadzētu piestrādāt pie tā, lai cilvēki deklarētos tur, kur tiešām dzīvo. Tādā veidā pilsētas kasei iet garām ievērojamas summas, jo cilvēki nemaksā nodokļus Rīgai.

– Tur ir divi gali šim stāstam. Vajadzētu jau veicināt un reklamēt, lai cilvēki deklarē savu dzīvesvietu Rīgā, taču tas nebūtu korekti pret saviem kolēģiem citās pašvaldībās. Labi, Ventspils varbūt pārdzīvotu. Taču citām pašvaldībām tas būtu pārāk smags trieciens. Mēs šo deklarēšanās lietu gribam atstāt šā vārda labākajā nozīmē pašplūsmā – lai katrs dara, kā tīk. Ja cilvēki paši gribēs, tad jā. Bet speciāli spiest nespiedīsim.

– Cik pilsētai izmaksās skolēnu braukšana par velti?

– Mēs uzskatām, ka skolēni līdz šā gada beigām brauks par velti un tas Rīgas satiksmei maksās apmēram pusotru miljonu latu. Mēs redzam, ka tā ir tā summa, kas mums jānosedz uzņēmumam. Gada griezumā tas varētu būt apmēram trīsarpus miljoni latu.

– Maskavā ir tāds Rižskij dvorik jeb Rīgas pagalmiņš. Tie ir Latvijas pārtikas produktu stendi Krievijas lielpilsētu lielveikalos. Vai tas ir nopietni?

– To visu dara uzņēmēji. Pat, ja tas pagalmiņš ir maziņš, tad tas ir lielā Maskavas lielveikalā, un tas nozīmē neizmērojamu un nesalīdzināmu apgrozījumu, ja salīdzina ar Latvijas tirgu. To nevar salīdzināt ne ar vienu veikalu šeit, Rīgā. Mūsu uzņēmēji ir malači, kas prot šādā veidā iekarot šo tirgu. Jo tikpat labi varētu būt arī Romas, Baku vai Stambulas pagalmiņi. Taču tādu nav, bet ir Rīgas pagalmiņi. To stendu skaits uz gada beigām būs apmēram 20.

Šo projektu realizē tikai un vienīgi uzņēmēji. Rīgas dome tur nav tieši klāt. Mēs Maskavā un Pēterburgā esam tikai blakus, ražojot pozitīvu fonu un stiprinot Rīgas tēlu – to, ka šeit viss ir labi, ir labas cenas, labas viesnīcas, ir labi atpūsties, labas kafejnīcas. Uzņēmēji veiksmīgi izmanto šo labo fonu.

– Savulaik Rīga sāka ļoti ciešu sadarbību ar Maskavu, taču tajā laikā Maskavā pie varas bija Jurijs Lužkovs. Tagad Lužkovs ir kritis nežēlastībā un no amata ir iznests. Vai šīs pārmaiņas kaut kā maina Maskavas un Rīgas attiecības?

– Nekas nav mainījies. Ir labas, pozitīvas attiecības. Ir plānotas lielas Rīgas dienas Maskavā. Strādājam, lai veidotu pozitīvo fonu, lai uzņēmēji no Latvijas varētu strādāt Krievijā.

– Tuvojas beigām Ziemeļblāzmas parka renovācijas projekts. Kaut kad būs izremontēta arī Ziemeļblāzmas pils. Taču vai Ziemeļblāzmu varēs piepildīt? Vai bija jēga tik daudz līdzekļu tur ieguldīt? No citām Rīgas vietām uz turieni diezin vai kāds brauks.

– No citām vietām nebrauks. Bet parku izmantos. Tā būs viena no vissakoptākajām vietām. Populāra jau bija un būs bibliotēka. Protams, tur nebūs starptautiska mēroga pasākumu. Bet kolektīvi, jaunieši parku un pili izmantos. Tas būs galvenais kultūras centrs visā Vecmīlgrāvī. Tā būs mājvieta dažādiem pulciņiem, klubiem. Pilnvērtīgs kultūras nams. Turklāt tas tiks krietni noslogots 2014. gadā Kultūras galvaspilsētas projekta ietvaros. Tur notiks arī Pasaules koru olimpiādes pasākumi.

– Vai šņabīti arī varēs ieraut Ziemeļblāzmā?

– Es saprotu jūsu ironiju. Uzņēmējs, mecenāts un diža personība Augusts Dombrovskis bija nikns atturības celmlauzis. Bet domāju, ka turpmāk vairs tā nebūs, ka Ziemeļblāzmā varēs iestiprināties. Tas nebūtu glīti. To vajag izbeigt. Tā būtu necieņa pret Dombrovski.

– Kas ir Ziepniekkalna soliņš?

– Tas ir ļoti labs projekts. To ir radījusi organizācija Radi Rīgu! Ziepniekkalnā ideja ir Dižozolu ielu uztaisīt par promenādi. Tas būs 500 metru garš un ar kopējo platību divi hektāri. Kad šo projektu pabeigs, būs Ziepniekkalnā viens normāls rajona centrs. Šā projekta ietvaros tiks izveidota vesela promenāde, tiks nomainīts apgaismojums, labiekārtotas pieturvietas un autostāvvietas, tiks stādīti jauni koki, ierīkots zāliens, bērnu spēļu laukumi, atpūtas vietas, soliņi un daudz kas cits.

Ideja, ar kuru dome dzīvo, ir tāda, lai katrā rajonā būtu savs centrs, kur atpūsties, pastaigāties. Ķengaragā jau ir izveidota atpūtas vide, Ziepniekkalnā būs, Vecmīlgrāvī būs Ziemeļblāzma. Būs sakārtota vide pie Zunda Daugavgrīvas ielā, būs sakārtota Grīziņkalna apkārtne. Bet ar to vēl nepietiek. Vajag kaut ko darīt arī Bolderājas pludmalē, Āgenskalnā, Imantā.

– Tur, Ziepniekkalnā, jau ir interesants objekts –Ķīnas mūris jeb garākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā. Vai tāpēc arī garākais soliņš?

– Protams, ka tāpēc. Es domāju, ka tāpēc arī šī jaunā ideja ir radusies. Bet kas tur slikts? Šis projekts tiek saīsināti dēvēts par Soliņu. Bet mūsu patīkamie politiskie konkurenti jau ir paguvuši izvērst antikampaņu tautai, ka Rīgas dome taisīšot vienu soliņu par diviem miljoniem. Pirmkārt, nav vēl aplēsts, cik maksās darbi. Domāju, ka divus miljonus tas nemaksās. Un, protams, runa nav tikai par soliņu, bet par diezgan plašas teritorijas sakārtošanu.

– Ko Rīgas dome dara ar graustiem?

– Graustus nojaucam. Un piemērojam paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi – 3%. Mēs arī visu laiku sakām valdībai, lai atļauj mums pacelt nekustamā īpašuma nodokli kaut līdz 10%. Lai varētu piespiest šo graustu īpašniekus vai nu pašiem sakārtot savu īpašumu, vai pārdot.

– Ko var piespiest, ja nekustamo īpašumu tirgus pašlaik nav pārāk aktīvs?

– Var pārdot pašvaldībai par nelielu naudu. Ja īpašnieks nevar sakārtot un attīstīt, tad lai pārdod vai atdod par brīvu.

– Ubagošana. Kur tagad to drīkst, kur nedrīkst? Vēsturiskais centrs, kur nedrīkst, skaitās līdz pat Pērnavas ielai.

– Pie baznīcām drīkst. Lielākā daļa baznīcu atļauj.

Mums ir trīs dažādas ubagotāju grupas. Ir ārzemnieki, profesionāļi, kurus mums nevajag. Mums nevajag, lai speciāli ar autobusiem šurp brauktu ubagotāji no Rumānijas. Otra grupa ir vietējie profesionāļi. Tie ir cilvēki, kas ar to pelna naudu, un krietni lielāku naudu nekā tie policisti, kas viņus apkaro. Ir gadījums iz dzīves: sēž un naudu lūdz ubags, bet viņam piezvana uz mobilo tālruni, un šis tālrunis ir jaunākais Galaxy modelis.

– Varbūt arī Vertu?

– Varbūt Vertu viņam arī ir, tikai mājās.

Arī šiem ubagotājiem nevajadzētu atrasties Rīgā.

Ja mēs runājam par cilvēkiem, kam patiešām ir objektīvas sociālas problēmas, tad ar viņiem pirmām kārtām strādā sociālie darbinieki. Viņi visi ir apzināti. Ja atņemam tos, kam ubagošana ir bizness, tad reālu ubagu ir tikai kādi 25. Tas nav daudz visai pilsētai. Šie 25 ir ekstrēmi gadījumi, kad sociālajiem darbiniekiem nav izdevies atrast ar viņiem kopēju valodu. Bet neviens viņus nesodīs, ja vien viņi nestaigās pa Vecrīgu un neuzmāksies garāmgājējiem. Viņiem ir iespēja ubagot pie baznīcām.

– Pirms trim gadiem sākās liela reklāmas kampaņa ar nosaukumu Live Riga. Kāda no tā ir bijusi jēga?

– Jēga ir bijusi liela, un ieguldījumi ir atmaksājušies ar uzviju. Uzdevums bija reklamēt Rīgu Vācijā, Skandināvijā un Krievijā. Tagad viņi nodarbojas arī ar pasākumu organizēšanu, lai piesaistītu tūristus Rīgai. Viena lieta ir pievilināt tūristu, lai viņš atbrauc uz Rīgu. Bet vēl labāk ir, ja izdodas tā, ka viņš vēlreiz atbrauc uz Rīgu. Skaidrs, ka jauni arhitektūras pieminekļi neparādīsies, baznīcas vietām nesamainīsies. Tāpēc ir vajadzīgi pasākumi. Vasarā jābūt vismaz pieciem, sešiem lieliem pasākumiem. Ja ir pietiekami demokrātiskas cenas – pieci lati –, var sapulcēt 15 tūkstošus cilvēku. Ne tikai tādas diskotēkas, kas bija saistībā ar Jauno vilni, bet arī latviešu mūziķu pasākumi. Cilvēki brauks uz šādiem pasākumiem.

– Jūsu konkurenti pašlaik trin nažus. Būšot spēcīgs alternatīvs kandidāts Rīgas mēra amatam, iespējams, uz vēlēšanām ies kāda apvienota partiju grupa ar lozungu, ka tas ir latviskais saraksts iepretī jūsu krieviskajam sarakstam. Vai jums ir bail no šāda saraksta?

– Mums nav bail. Mūsu pozīcija būs vienkārša. Mēs plānojam iet uz vēlēšanām kopā ar partneriem – ar Andra Amerika partiju. Mums būs atskaite ar pavisam konkrētām lietām un darbiem, ko esam paveikuši pa šiem četriem gadiem, – lūk, to un to mēs esam izdarījuši, to un to vēl izdarīsim. Šeit, piemēram, ir pagalmi, kurus sakārtosim 2014. vai 2015. gadā. Šī skola ir izremontēta jau tagad, šis bērnudārzs būs gatavs šogad. Mēs nenoņemamies ar nacionālām lietām. Vienīgā nacionālā lieta, ko esam darījuši, ir bezmaksas latviešu valodas kursi.