Rīgas brīvostas pārvalde šogad gatavojas sasniegt kārtējo vēstures rekordu – kopējais apkalpoto kravu apjoms plānots ap 33,5 miljoniem tonnu. Par kuģošanas drošību un ienākšanu Rīgas ostā atbildīgs ir Rīgas brīvostas pārvaldes Kapteiņdienests.
Intervija ar Rīgas brīvostas pārvaldes Kapteiņdienesta kapteiņa vietnieku Artūru Brokovski.
– Vai ir kādi īpaši pasākumi, ko varētu nosaukt par gatavošanos ledus sezonai?
– Lielos vilcienos runājot, jāteic, ka nē, jo tas ir ikdienas darbs. Mēs zinām, ka pēc vasaras nāk rudens un vēlāk ziema. Katram laikam ir savi darbi un procesi, kas jāievēro. Ledlauzis Varma ir pilnīgā kārtībā un šonedēļ bija izgājis jūrā izmēģinājuma braucienā. Tiek sagatavotas un komplektētas apkalpes, lai vajadzības gadījumā Varma var doties jūrā.
Skatoties pēc laika apstākļiem, Kapteiņdienests pieņem lēmumu, kādas klases kuģi drīkst ienākt Rīgas ostā. Jau pagājušajā gadā pierādījās, ka kravu īpašnieki nofraktē kuģus, kuri nav piemēroti ziemām Baltijas jūrā. Faktiski jau kuģi neiesalst, bet iestrēgst ledus kalnos un sablīvējumos, jo to korpusu forma un izturības pakāpe nav piemērota kuģošanai ledus apstākļos. Uz Ziemeļu Ledus okeānu taču neviens nesūta kuģus, kas nav piemēroti ledus laušanai.
– Kuģi pagājušajā ziemā stāvēja ne jau ostas teritorijā, bet gan jūrā...
– Tieši tā – Rīgas brīvostas pārvaldes atbildība par kuģošanas drošību beidzas pie pieņemšanas bojas, kas atrodas apmēram trīs jūdzes jūrā no jūras vārtiem. Teritorijā, kas ir Rīgas brīvostas pārziņā, kuģošanas grūtības pērn nebija. Gan mūsu ledus klases velkoņi, gan Varma spēja nodrošināt kuģu kustību. Runā, ka šogad būšot maiga ziema...bet mēs uz to nepaļaujamies.
– Vai varat reāli aizliegt šādiem kuģiem ienākt Rīgā?
– Ne jau mums ir jāaizliedz, bet apstākļi to nepieļauj. Patiesībā par to vajadzētu domāt pašiem kravu īpašniekiem, jo nepiemērots kuģis, pirmkārt, ir ar ierobežotu pārvietošanos, otrkārt, tas ledus ietekmē var radīt vides piesārņojumu vai nopietnu kuģa avāriju. Ja tiek bojāts korpuss, var noplūst degviela vai pat kuģis nogrimt, kā tas notika ar Titāniku.
– Vai gaidāmais jaunais velkonis ir nozīmīgs ieguvums pirms jaunās ledus sezonas?
– Jaunais ledus klases velkonis, kas ir ļoti līdzīgs esošajiem velkoņiem Santai un Stellai, no Pēterburgas Rīgas ostā ieradīsies tuvākajās dienās. Nenoliedzami, ka velkonis ir ļoti vajadzīgs, bet ne tikai tāpēc, ka tuvojas ziema. Rīgas ostā ienāk arvien lielāki kuģi un to pietauvošanai vai pārtauvošanai ir nepieciešams trešais kuģis. Tagad varēs ātrāk apkalpot kuģus un vieglāk sastādīt grafiku – kad, kurš kuģis dosies remontā.
– Vai pārējā tehnika ir pietiekami labā līmenī?
– Mēs visu laiku esam attīstībā, un ik pa laikam tiek iegādāta jauna tehnika un uzlabotas tehnoloģijas. Protams, vienmēr ir vēlmes, bet tās jāsaskaņo ar iespējām. Esam apsprieduši jautājumu par helikoptera iegādi, kas nepieciešams loču nogādāšanai uz ienākošajiem kuģiem. Īpaši svarīgi tas ziemā un sliktos laika apstākļos, kad pārvietošanās ar esošajiem loču kuteriem ir ierobežota. Noderīgs būtu arī jauns loču kuteris, jo viens no esošajiem savu laiku ir gandrīz nokalpojis.
– Tikko ir uzstādītas jaunas tehnoloģijas kuģu vadības centrā. Ko tas dos?
– Kuģu satiksmes vadības centrs jeb dispečerdienests ar iekārtām tika apgādāts šā gadsimta sākumā. Nenoliedzami tās bija tolaik mūsdienīgas tehnoloģijas, taču arī šī nozare attīstās un Rīgas ostas Kapteiņdienests tiek aprīkots ar vēl labākām, pārskatāmākām un precīzākām iekārtām. Nepieciešamības gadījumā mēs kuģi Rīgas ostā varam ievest arī no krasta, ja vien uz tā ir mūsu locis, kurš spēj komunicēt ar mūsu vadības centru.
– Vai ostā var ienākt kuģi, kas neizmanto loču dienesta pakalpojumus?
– Teorētiski var – ja konkrētais kuģa kapteinis ir nokārtojis atbilstošu eksāmenu, viņam ir tiesības pašam ievest kuģi ostā līdz savai piestātnei. Rīgas ostā šādas tiesības ir Tallink kapteiņiem, kuri ik pārdien ienāk Rīgā. Tajā pašā laikā, ja tiek izmantota cita, nevis Rīgas pasažieru ostas, piestātne, arī Tallink izmanto loču pakalpojumus.
– Šovasar Rīgā ienāca lielākais kruīza kuģis, kāds līdz šim ieradies Rīgā. Vai taisnība, ka tika ierobežota HES darbība?
– Taisnība, bet nevar teikt, ka tika apturēts HES. Uz to laiku, kad lielajam kuģiem vajadzēja apgriezties, tika ierobežota turbīnu darbība un samazināta Daugavas straume. Kuģa apgriešanās vietā Daugava ir ap 400 metru plata, bet kuģa garums bija gandrīz 300 metru ar iegrimi astoņi metri. Griežoties tas aizšķērso upi un veido tādas kā slūžas – ūdens uzkrājas pie viena no bortiem. Lai neradītu problēmas nedz kuģim, nedz Daugavas krastiem, straume tika palēnināta – viss notika tieši tā, kā plānots, bez incidentiem un problēmām. Atzīmēšu, ka kuģu apgriešanās vietā Daugavā straumes ātrums ir no diviem līdz pieciem kilometriem stundā.
Ar HES saskaņot šādu darbību nav problēmu, tikai laikus tas ir jāizdara, jo zināms laiks paiet, kamēr straume no Rīgas HES nonāk līdz Vanšu tiltam.
– Esošais kuģošanas kanāls ir projektēts 1942. gadā.Tikko ir pabeigta kanāla rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrāde, kas padarīs platākus un dziļākus kuģu ceļus praktiski visos posmos. Cik ļoti tiek gaidīta šā projekta īstenošana?
– Protams, kuģu ceļu pilnveidošana un padziļināšana ir ļoti nepieciešama, jo pasaules tendences parāda, ka kuģi kļūst arvien lielāki. Arī Rīgā pēdējos gados mazo kuģu īpatsvars sarūk un pieaug lielo kuģu skaits, nav iemesla domāt, ka tendence varētu mainīties.
Ja jūs man jautājat, vai osta ir droša un spējam koordinēt arī lielo kuģu kustību, tad teikšu – jā, mūsu loči un velkoņu komandas ir augstā profesionālā līmenī un prot tikt galā ar uzdevumiem arī esošajos apstākļos. Nenoliedzami, ka pēc projekta īstenošanas darbs būs vieglāks, taču ne mazāk atbildīgs.
– Pēdējos gados salīdzinoši strauji pieaug ostas kravu apgrozījums – arī šogad tiks pārsniegts iepriekšējā gada rezultāts. Vai pieaugošais lielo kuģu skaits nerada problēmas?
– Nē, mēs mākam strādāt precīzi un ātri, tāpat mums ir labs tehniskais nodrošinājums. Taču gribu atzīmēt – manuprāt, kuģu skaits būtiski nepieaug, bet gan palielinās vidējais kravu apjoms, kas tiek uzkrauts katrā kuģī.
– Vai vieglāk ir apkalpot, piemēram, 50 mazus vai 35 lielus kuģus?
– Man kā ostas kapteiņa palīgam jāteic tā – labāk lai tie būtu 35 lieli kuģi. Lai gan tas prasa ilgāku laiku, bet tajā pašā laikā tas prasa mazāk resursu – loci kuģim vajag neatkarīgi no tā lieluma, tāpat ir nepieciešami velkoņi un tiek aizņemts kuģu ceļš un piestātne. Kā zināms, velkoņu mums nav daudz, arī loču ir tikai 27.
– Kāds ir Kapteiņdienesta vērtējums par Ostas policijas darbu?
– Ļoti pozitīvs – tagad ir daudz mazāk gadījumu, kad netiek ievērots noteiktais ātrums vai privātie peldlīdzekļi traucē komerckuģu kustību. Atzīmēšu, ka pārāk liels kuģu ātrums rada viļņošanos, kas var ne tikai sabojāt pietauvotos kuģus, piemēram, salauzt trapu vai pat noraut kuģi no tauvām. Rīgas brīvostas teritorijā atļautais ātrums ir līdz 12 km stundā. Tās ir lietas, kas vistiešākajā veidā saistītas ar kuģošanas drošību, pārējais ir ostas policijas un citu iestāžu un struktūru sadarbības kompetencē.