RPIVA – Latvijas valsts augstskola

“Mūsu ticība Latvijas valstij ir stipra, citādi mēs te nebūtu un nestrādātu,” valsts svētku priekšvakarā savu pārliecību pauž Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore, akadēmiķe Dace Markus.

Valsts proklamēšanas diena līdzīgi kā jebkuri valstiski svarīgi svētki tiks godināti arī akadēmijā. “Vēsture nav tikai sausi skaitļi un datumi. Vēsture ir cilvēku likteņi! 1918. gada 18.novembrī proklamēja Latvijas Republiku un daudzu cilvēku dzīves mainījās. Tāpēc šodien Aktu zālē par godu 18.novembra svētkiem akadēmija sagādājusi saviem darbiniekiem un studentiem iespēju atskatīties uz vēsturiskiem notikumiem atvaļinātā flotes admirāļa Andreja Mežmaļa stāstījumā Latvija un Austrumeiropa Vēsturiskais fons (1939. 1991.gads),” teic D. Markus.

Izglītošana un audzināšana

Rektore novērojusi, ka publiskajā telpā augstāko izglītību galvenokārt piemin kā vietu, kur cilvēkus sagatavo darba tirgum. “Tiek rēķināts un analizēts, cik mums ir vajadzīgas augstskolas, kāds finansējums nepieciešams, ko prasa darba tirgū, tāpēc rodas izjūta, ka par augstāko izglītību interesējas galvenokārt finansisti, ekonomisti un statistiķi. Taču augstskolās ne tikai apgūst specialitāti, absolventi, pirmkārt, ir valstij vajadzīgi izglītoti cilvēki, personības. Maz runājam par to, ka izglītība un audzināšana nav atdalāmi jēdzieni, sākot jau ar skolas laiku. Nedrīkst piemirst arī patriotisko audzināšanu, un kārtējā Latvijas gadadiena ir tā reize, kad vēlreiz atgādinām par Latvijas vēstures līkločiem,” uzsver rektore.

„Mūsu pienākums ir kopt tās vērtības, kas mums, Latvijā piedzimstot, ir jau šūpulī ieliktas. Vislabāk varam to darīt jomā, kur esam profesionāļi, tātad – sniegt jauniešiem iespēju iegūt labu augstāko izglītību. Šobrīd mūsu prioritātes ir zinātnisko pētījumu un starptautiskās sadarbības paplašināšana. Ir prieks, ka RPIVA vārds izskan arvien plašāk un ar stabilu kvalitātes zīmi. Nu jau 58% mūsu docētāju ir zinātņu doktora grāds, izdodam zinātniskus žurnālus, arī paši finansējam aktuālus pētījumu projektus. Esam iemācījušies veidot studiju programmas kopā ar citu valstu augstskolām, piedāvājam vienas studiju programmas ietvaros vienlaicīgi iegūt pat līdz trīs specializācijām, lai darba tirgū absolventiem būtu plašākas iespējas. Stabilus partnerus esam atraduši 73 augstskolās (galvenokārt Erasmus studentu apmaiņai) un vēl ar 30 augstskolām attīstām zinātnisko sadarbību. Akadēmijā pedagoģiju studē doktoranti no Vācijas un Turcijas,” stāsta D. Markus. Viņa ir pārliecināta, ka minētās aktivitātes, kad akadēmijas nosaukums dzirdams ārpus valsts robežām, kopumā veicina ārvalstu studentu piesaisti. “Piesaistīt ārvalstu studentus nav vienkārši, mēs nepiedāvājam tādas programmas, kuras masveidā gribētu apgūt citu valstu jaunieši, taču interese par piedāvājumu ir. Piemēram, pērn pie mums viesojās grupa interesentu no Ķīnas. Viņi iepazinās ar akadēmiju, ar Latviju, mācījās angļu valodu. Atsauksmes par redzēto bija labas, tomēr būtu naivi domāt, ka tagad no Ķīnas pie mums apgūt, piemēram, skolotāja profesiju brauks ļoti daudz jauniešu. Starptautisko sadarbību attīstām arī pētniecībā, kopā ar kaimiņvalstu augstskolām organizējam zinātniskās konferences, izdodam kopīgus rakstu krājumus, kopīgi strādājam starptautisku žurnālu un rakstu krājumu redkolēģijās,” uzsver D. Markus.

Izvērtē programmas

RPIVA dienas kārtībā ir arī studiju programmu izvērtēšana, proti, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti, efektivitāti, starptautisko konkurētspēju un pārbaudītu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām, piesaistot Eiropas naudu, tiek īstenots projekts Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana, kā rezultātā vietējie un ārvalstu eksperti uzsākuši studiju programmu detalizētu izvērtējumu 31 studiju virzienā 40 augstākās izglītības iestādēs visā Latvijā. “Pašlaik norisinās izglītības vadības un pedagoģijas studiju virzienu vērtēšana. Vietējo ekspertu vērtējums ir labs, decembrī būs zināms ārvalstu ekspertu redzējums. Uzskatu, ka šis process būs lietderīgs, ja pratīsim rezultātus izmantot kvalitātes uzlabošanai. Plašsaziņas līdzekļos populārā augstskolu skaitīšana ir pārāk vienkāršota pieeja. Nevar gan paredzēt, kā Izglītības un zinātnes ministrija interpretēs iegūtos rezultātus.” Pirms tika uzsākts izvērtēšanas process, ministrija prognozēja, ka no 960 studiju programmām, ko šajā akadēmiskajā gadā īsteno augstskolas, pēc rezultātu apkopošanas programmu skaits varētu sarukt par trešdaļu, tādējādi novēršot to dublēšanos reģionos un slēdzot tās programmas, kur ekspertuprāt, kvalitāte ir zema. Savukārt D. Markus uzsver, ka, projektā kā vērtēšanas mērķis norādīta programmu kvalitātes uzlabošana un docētāju kompetences pilnveidošana, ko sekmēs ekspertu ieteikumi. “Pagājušajā gadā ikgadējai studiju satura pārskatīšanai akadēmijā bija arī labs formāls stimuls, jo studiju virzienu vērtēšanas gaidās kursu aprakstos precīzāk iestrādājām iegūstamo kompetenci, tematiski saplānojām ne tikai lekcijas un praktiskās nodarbības, bet arī studentu patstāvīgo darbu, tagad pašiem ir vieglāk strādāt.”

Nepārsteigties ar risinājumu

Un kā rektore vērtē ierosinājumu atteikties no budžeta vietām augstākajā izglītībā un pāriet uz ilgtermiņa kreditēšanas modeli? “Nekad nav bijis tik liels konkurss uz valsts finansētām vietām, kā tas vērojams pēdējos gados. Jauniešiem ir svarīgi studēt par valsts budžeta līdzekļiem. Jau tagad, lai studētu, vairāki ņem studējošā kredītu, lai segtu ar dzīvošanu saistītos izdevumus. Uzņemties vēl lielāku kredītu slogu, lai samaksātu arī studiju maksu, daudzi jaunieši baidīsies, it sevišķi ņemot vērā valsts nestabilo ekonomisko situāciju. Nedrīkst pārsteigties. Ja piedāvātais modelis būtu pārdomāta sistēma un valstij būtu nepieciešamie līdzekļi, lai jauniešiem palīdzētu, es to atbalstītu, bet pagaidām nē.” Viņa uzskata, ka jāsaglabā gan budžeta, gan maksas vietas. “Problēmas var rasties, pārejot arī tikai uz valsts apmaksātām studijām, izglītība tad nebūs pieejama visiem, jo būs noteikts valsts pasūtījums, noteiktas budžeta vietas un vairāk interesentu augstskolas neuzņems. Arī darba vietu taču nepietiek, un valsts finansētajās studijās neiekļuvušam vidusskolas absolventam atliks bezdarbs vai došanās projām no valsts. Ir jāļauj jauniešiem studēt arī par saviem līdzekļiem, ja viņi gribēs izglītoties, bet valsts apmaksātu studiju vietu visiem nepietiks.”

***

RPIVA

GALVASPILSĒTĀ UN VĒL ASTOŅĀS LATVIJAS PILSĒTĀS SAGATAVO:

pedagogus

skolu un pirmsskolas iestāžu vadītājus

psihologus (unikāls piedāvājums ir pozitīvās psiholoģijas studijas maģistrantūrā)

komercdarbības speciālistus

personāla speciālistus

cilvekresursu vadības speciālistus

darba aizsardzības speciālistus Akadēmija savas durvis studētgribētājiem ver ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Šajā akadēmiskajā gadā RPIVA izsludina ziemas uzņemšanu no 3. janvāra līdz 13.janvārim. Vairāk informācijas mājas lapā: www.rpiva.lv

***

Pielikums Neatkarīgā Rīgā veidots no apmaksātiem materiāliem.