Galīgais lēmums par to, kura iela Rīgā būs gājēju iela, vēl nav pieņemts, norādīja Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa, komentējot tirgotāju ieceri neatkarīgi no pašvaldības akcepta pozicionēt Krišjāņa Barona ielu kā Baltijā garāko iepirkšanās ielu.
Ābeltiņa sacīja, ka Rīgas pašvaldība atbalsta diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem un Tirgotāju asociācijas argumenti tiks ņemti vērā tieši tāpat kā jebkuri citi viedokļi un argumenti, ja tādi parādīsies.
"Galīgais lēmums par to, kuru ielu slēgt satiksmei, vēl nav pieņemts," viņa apliecināja un piebilda, ka pagaidām gan Pilsētas attīstības departaments nav saņēmis Tirgotāju asociācijas priekšlikumus.
Pasaules praksē pastāv dažādas metodes ielas atvēlēšanai gājējiem, tostarp viena no tām varētu būt automašīnu satiksmes slēgšana kādā laika posmā, piemēram, nedēļas nogalēs, svētkos vai noteiktas sezonas laikā, minēja Ābeltiņa.
Saskaņā ar Ābeltiņas teikto saistībā ar pašvaldības ieceri pārveidot Tērbatas ielu par gājēju ielu veikts pētījums, kur salīdzinātas iespējas izveidot gājēju ielu K.Barona vai Tērbatas ielā no satiksmes risinājumu viedokļa, kā arī izpētītas gājēju un transporta plūsmas, ja Tērbatas iela kļūst par gājēju ielu. Aptaujāti arī Tērbatas ielas uzņēmēji, iedzīvotāji un nekustamā īpašuma īpašnieki par iespēju šo ielu slēgt satiksmei – apmēram 60% atbalstīja šo ieceri, viņa pastāstīja.
"Pēc pētījumu rezultātiem secināts, ka Tērbatas iela ir piemērota satiksmes slēgšanai, taču arī citi varianti nav svītroti no darba kārtības. Gan Tērbatas, gan K.Barona ielas gadījumā jāatrisina gājēju pārvietošanās jautājumi, autostāvvietu izvietošana, sabiedriskā transporta pārcelšana un citi," klāstīja departamenta pārstāve un atzina, ka šim mērķim paredzēta sīka meta izstrāde, kā arī ieguvumu un zaudējumu analīze, kas precīzi norādīs, vai projekta iecere ir pietiekami ekonomiski dzīvotspējīga. Tam paredzēts piešķirt 39,3 tūkstošus latu.
Plānots, ka jautājumus saistībā ar iespējām veidot gājēju ielu Rīgā skatīs tuvākajā RD Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē, informēja Ābeltiņa.
Jau vēstīts, ka tirgotāji neatkarīgi no tā, vai RD akceptēs vai neakceptēs K.Barona ielas pārveidošanu par gājēju ielu, to pozicionēs kā Baltijā garāko iepirkšanās ielu.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs iepriekš norādīja, ka diskusijas par tirgotāju ielas izveidi Rīgā notiek jau aptuveni divus gadus. "Mūsu viedoklis vienmēr ir bijis, ka Tērbatas iela nav piemērotākā šim mērķim," uzsvēra Danusēvičs un atzina, ka RD ir ieciklējusies uz Tērbatas ielas pārveidi par gājēju ielu un profesionāļu – arhitektu, tirgotāju – viedoklī neieklausās.
Ziņots arī, ka RD Pilsētas attīstības komiteja 28.septembrī atbalstīja 39,3 tūkstošu latu piešķiršanu Tērbatas ielas pārveides par gājēju ielu pirmajam posmam.
Iepriekš, meklējot optimālo risinājumu Tērbatas ielas pārveidei par gājēju ielu, eksperti ierosināja projektu realizēt trīs posmos – pirmais posms būtu no Elizabetes līdz Lāčplēša ielai ar ieviešanu ekspluatācijā nosacīti 2011.gadā. Otrais projekta posms ir no Lāčplēša līdz Matīsa ielai ar ieviešanu ekspluatācijā 2014.gadā, bet trešais posms – no Matīsa līdz Tallinas ielai ar ieviešanu ekspluatācijā 2018.gadā.