"Rīgas tilti" pēc kārtējā mēģinājuma uzrāpties Vanšu tiltā atjaunos slidenās vielas kārtu uz vantīm

"Rīgas tilti" pēc kārtējā mēģinājuma uzrāpties Vanšu tilta vantīs plāno atkārtoti atjaunot uz tām uzklātās speciālās slīdīgās vielas kārtu, lai novērstu līdzīgus gadījumus.

"Rīgas tiltu" tehniskais direktors Rolands Briedis aģentūrai BNS pastāstīja, ka pārāk augstu tilta vantīs vīrietis trešdien nebija uzrāpies, jo, visticamāk, uz vantīm uzklātā slīdīgā viela viņam traucējusi iekarot lielākus tilta augstumus. Tomēr pēc šā atgadījuma plānots speciālo smēri uzklāt lielākā vanšu augstumā.

Briedis paskaidroja, ka pašlaik tilta vantis ar šo vielu noklātas augstumā no trim līdz astoņiem metriem.

Pēdējoreiz speciālās vielas klājums uz tilta vantīm atjaunots šovasar.

Jau vēstīts, ka trešdien pēcpusdienā likumsargi aizturējuši 1953.gadā dzimušu vīrieti, kurš uzrāpies Vanšu tilta vantīs. Policistu pierunāts, vīrietis pats bija norāpies lejā. Nekur augstu viņš nebija uzrāpies, līdz ar to satiksmi nevajadzēja apturēt.

Likumsargiem pēc vīrieša uzklausīšanas radās aizdomas par viņa iespējamām psihiskām problēmām, tāpēc viņš nogādāts Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā.

Vīrietis savu rīcību nespēja motivēt.

Laiku pa laikam kāds pārgalvis izdomā uzrāpties pa Vanšu tilta vantīm. Pēdējo reizi tas notika 2009.gada oktobra beigās, kad Vanšu tilta balsta spicē uzkāpa 22 gadus vecs jaunietis. Toreiz operatīvie dienesti sāka sarunas ar viņu, lai pierunātu tiltu pamest. Uz tilta pulcējās daudz operatīvo dienestu, satiksme uz aptuveni trim stundām bija slēgta, un tas galvaspilsētas centrā izveidoja pēdējos gados lielākos sastrēgumus.

Ekspertīze atzina, ka šim jaunietim bija psihiski traucējumi.

Lai šādu notikumu iespējamību samazinātu, Rīgas pašvaldība 2009.gadā nolēma vantis pārklāt ar īpašu vielu, kas tika izdarīts 2010.gada pavasarī.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.