Rīga pamazām sāk kļūt ārvalstu viesiem aizvien drošāka. Protams, tas neizslēdz gadījumus, kad dažu pakalpojumu sniedzēji, kā, piemēram, taksometru vadītāji vai krodzinieki, paprasa ārzemniekiem vairāk naudas, nekā pieklātos, bet kopumā situācija ir krietni uzlabojusies.
«Rīgā nemaz nav lēti – tik augstas cenas kafijai un alkoholam,» Neatkarīgajai teic pilsētas viesis no Itālijas Alesandro, kurš sašutis par to, ka vienā no galvaspilsētas kafejnīcām par tasi kafijas samaksājis trīs latus. Savukārt beļģis Lens pauž bažas, ka Vecrīgas krodzinieki noteikti krāpjas, – kā tas var būt, ka par dubultmēriņu degvīna jāmaksā deviņi lati! Turklāt viņa novērojumi liecina, ka krāpjas arī citās jomās. Piemēram, Vecrīgas velorikša par braucienu pieprasījis desmit latus, savukārt, kad pienācis laiks maksāt, paņēmis 20 eiro un aizbraucis, pasakot vien skopu paldies, pat nepapūloties izdod atlikumu. Taču šie gadījumi bijuši tik sīki, ka ārvalstu tūristiem nebija ienācis prātā doties uz policiju, lai rakstītu iesniegumu.
«Zādzību un krāpšanu skaits, kurā iesaistīti ārvalstu tūristi, ir samazinājies. Pašlaik izmeklēšanā ir divi kriminālprocesi par krāpšanas gadījumiem, kur bijuši nepamatoti lieli rēķini. Rēķinu summas ir 200 un 243 lati,» Neatkarīgajai stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs Ēriks Treļs.
Pēdējais gadījums, kad Rīgā ierosināts kriminālprocess par īpaši lielas naudas summas izkrāpšanu, noticis janvārī. Kādam Norvēģijas pilsonim tika atņemta brīvība, no viņa izspieda naudu, draudēja, un nodarīja miesas bojājumus. Šajā gadījumā kopējais zaudējums bija 1377 lati, vainīgās personas gaida tiesu.
Piecos gadījumos ir atteikts ierosināt kriminālprocesu saistībā ar augstiem rēķiniem, jo neizdevās pierādīt, ka tiešām notikusi krāpšana, – cenas ir bijušas norādītas cenrāžos, vai arī ārzemnieki lietojuši alkoholu kuplākā pulciņā. Taču arī šajos gadījumos iesniegumos norādītās summas nav bijušas augstas – 80, 87, 224, 160 un 52 lati.
«Būtisks moments notikumos ar ārzemniekiem ir tas, ka 99 procentos gadījumu viņi ir pārmērīgi lietojuši alkoholu un viņiem grūti pateikt, kur un kā dzēruši. Tikai tajos gadījumos, kad maksāts ar kredītkarti, caur bankas doto informāciju var pārbaudīt, kur viņi patiešām bijuši,» piebilst Ē. Treļs. Viņš norāda, ka šādi mīl atpūsties visvairāk tūristi no Skandināvijas valstīm.
Šogad nav bijis augsts arī mantu pazušanas skaits – reģistrēti 14 gadījumi, 11 gadījumos nozaudēti dokumenti. «Pārsvarā tūristi paši nepieskata savas mantas. Vairākos gadījumos viņi paši ar savu rīcību pieļauj, ka viņus apzog,» norāda Ē. Treļs.
Var uzskatīt, ka situācija Rīgā ir krietni drošāka ārvalstu tūristiem, nekā tas bija pirms diviem trim gadiem, kad ārvalstnieki sūdzējās par krāpšanas gadījumiem, kuru summas grozījās ap 1000 latu. Pirms diviem gadiem atbildīgās institūcijas sāka cīņu ar tūristu apkrāpējiem, piedraudot, ka iestādes, kur krāps tūristus, tiks slēgtas. Cīņa ir devusi augļus, turklāt kārtību ievieš arī policijas darbinieki, kuri regulāri veic reidus, apciemo klubus un kafejnīcas un nekavējoties reaģē uz katru notikumu, kurā ir cietuši ārvalstu viesi.