RPIVA ir lepna par izglītoties gribošiem iedzīvotājiem

«Tiekšanās pēc izglītības ir godājama Latvijas iedzīvotāju īpašība jebkurā vecumā,» uzsver Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore akadēmiķe Dace Markus.

– Kas ir akadēmijas darbības stūrakmeņi?

– Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija ir dibināta un atrodas Rīgā visu laiku, tas ir, jau 17 gadu. Bet citās pilsētās mums ir izveidotas filiāles. Šajā laikā esam ļoti izauguši gan zinātniskajā, gan studiju, gan arī saimnieciskajā darbā un lepojamies, ka akadēmija savus 17 gadus ir ierakstījusi arī Rīgas 810 gadu vēsturē. Esam no augstskolas kļuvuši par akadēmiju, un 54% mūsu docētāju ir dažādu nozaru zinātņu doktori, līdzās viņiem strādā ļoti labi profesionāļi, kuri ar savu profesionālo prasmi iepazīstina arī studentus. Mūsu doktorantūru sāk iecienīt ne tikai vietējie, bet arī ārzemju studenti, esam iemācījušies veidot studiju programmas kopā ar starptautiskajām partneraugstskolām. Stabilus partnerus esam atraduši 71 augstskolā no 20 valstīm, tas palīdz organizēt arī docētāju un studentu apmaiņu. Izdodam starptautiskus zinātniskos žurnālus Signum temporis un Ad verba līberorum: Linguistics & Pedagogy & Psychology, strādājam vietējos un starptautiskos projektos, organizējam konferences, publicējam monogrāfijas, zinātniskus rakstus un arī mācību līdzekļus, jo akadēmijas pamatjoma ir pedagoģija. Turpinām arvien plašāk piedāvāt tālākizglītības kursus gan tiem, kas vēlas paaugstināt kvalitāti jau iegūtajā specialitātē, gan arī tiem, kuri grib apgūt ko pilnīgi jaunu. Uzskatu, ka, balstoties pieredzē, tradīcijās un novatoriskos meklējumos, akadēmijā esam izveidojuši unikālas studiju programmas, kuras īsteno erudīti pedagogi.

– Piedzīvots ne viens vien izlaidums.

– Vienmēr patīkami ir tikties ar pedagogiem un skolu un pirmsskolas iestāžu vadītājiem – akadēmijas absolventiem. Rīgā tas gadās ik uz soļa. Pie mums izglītojušies arī psihologi, komercdarbības, uzņēmumu, personāla un cilvēkresursu vadības, darba aizsardzības, kā arī sabiedrisko attiecību speciālisti un karjeras konsultanti. Un tā daudziem iedzīvotājiem saīsinājums RPIVA ir labi pazīstams. Šogad uz valsts finansētajām vietām akadēmijā pretendē tik daudz talantīgu jauniešu, ka gandrīz sirds lūst, jo konkurss ir nežēlīgs.

– Šobrīd akadēmija piedzīvo estētiskas izmaiņas. Kad darbi noslēgsies?

– Jā, ap akadēmiju pašlaik saceltas sastatnes, jo īstenojam klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu KPFT3/26 RPIVA ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, izmantojot videi draudzīgus būvniecības materiālus un izstrādājumus un līdz gada beigām būsim ieguvuši siltāku un vēl skaistāku ēku.

– Kādus atbalsta mehānismus akadēmija īsteno, lai studijas būtu pieejamas pēc iespējas plašākam cilvēku lokam?

– No valsts budžeta finansēto vietu visiem studēt gribētājiem nepietiek, zinām taču, ka ir finansiālas grūtības, tomēr cilvēki tiecas pēc izglītības. Mēs cenšamies palīdzēt šiem studentiem, nodrošinot studijas tuvāk mājām vairākās Latvijas pilsētās. Katru gadu piešķiram visdažādākās studiju maksas atlaides, studējošie var izmantot pakāpeniskos maksājumus, arī dalīto maksājumu pa mēnešiem. Šī ir apzināta akadēmijas prioritāte, lai palīdzētu studentiem īstenot viņu sapņus. Pārliecību par izvēlētā ceļa pareizību stiprina mūsu sociālo partneru – profesionālo asociāciju un pašvaldību – izpratne un atbalsts.

– Akadēmija aktīvi iesaistījusies arī Rīgas 810. jubilejas aktivitātēs. Ko RPIVA sarūpējusi pilsētai svētkos?

– Rīgas svētkos piedalīsies mūsu studentu, absolventu un docētāju vadītie kori un deju kolektīvi. Tas būs gan muzikāls un vizuāls baudījums, gan mūzikas un dejas pedagogu labu darba rezultātu apliecinājums. Pati esmu dzimusi malēniete un par rīdzinieci kļuvu tikai pirms deviņiem gadiem, tādēļ Rīgas svētkos 20. augustā uzvilkšu savu Malēnijas tautas tērpu un kopā ar malēniešu sieviešu kori Elisa pievienošu savu balsi kopkorim Mežaparka Lielajā estrādē.

– RPIVA koris Balta kopš tā dibināšanas ir uzrādījis augstu māksliniecisko līmeni Latvijā un ārzemēs. Kādi ir pēdējie sasniegumi?

– Šovasar uzreiz pēc piedalīšanās Baltijas studentu dziesmu un deju svētkos Gaudeamus akadēmijas sieviešu koris Balta no Austrijas pilsētas Grācas mājās atveda divas Starptautiskā koru mūzikas konkursa Grand Prix zelta medaļas – sieviešu koru kategorijā un garīgās mūzikas kategorijā. Koris Balta ir iekļauts Musica Mundi 20 labāko pasaules sieviešu koru skaitā. Par kori jau ilgstoši rūpējas mūsu docētāji Laimrota Kriumane, Sanita Madalāne un Andris Pundurs, īpaši lepojamies ar to, ka kora diriģente visus gadus ir akadēmijas zinātņu prorektore profesore Māra Marnauza.

– Bet ne tikai Balta šovasar priecē ar savu muzikālo sniegumu.

– Sparīgi darbojas arī mūsu džeza speciālisti, piemēram, kā katru gadu, arī šovasar viņi piedalījās Saulkrastu Starptautiskajā džeza festivālā – koncertos un džeza nometnē. Par to paldies akadēmijas docentiem un Latvijā pirmajiem zinātņu doktoriem džeza pedagoģijā Tālim Gžibovskim un Ingai Bērziņai. Arī akadēmijas labākajiem džeza specialitātes studentiem tā bija iespēja piedalīties slavenu ārzemju un Latvijas džeza pedagogu meistarklasēs un spēlēt festivāla koncertos kopā ar mūziķiem no dažādu valstu 30 mūziķu apvienībām. Topošajiem mūzikas pedagogiem tā ir lieliska muzikālā un pedagoģiskā pieredze.