Rīgas Pieminekļu padome neatbalsta priekšlikumu mainīt Dudajeva gatves nosaukumu

Rīgas Pieminekļu padome otrdien neatbalstīja Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņas centrs") ierosinājumu pārdēvēt Džohara Dudajeva gatvi čečenu dejotāja Mahmuda Esambajeva vārdā.

"Mēs zinām, ka nosaukumu šai ielai iedeva konkrētai personai par nozīmīgu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā. Ar to mēs viņam izrādām cieņu," sacīja padomes pārstāvis Eižens Upmanis.

Viņš izpētījis, ka pasaulē ir 19 vietas vai ielas, kas nosauktas Džohara Dudajeva vārdā, tostarp Viļņā, Varšavā, Tartu un citviet.

Upmanis norādīja, ka ielas nosaukuma maiņa ir politisks jautājums un pie diskusijas par Dudajeva gatves pārdēvēšanu varētu atgriezties tikai tad, ja kāds atkal vērsīsies padomē ar šādu ierosinājumu.

Savukārt Ušakovs informēja, ka Rīgas dome veiks Dudajeva gatves iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret ielas nosaukumu. Līdz šim RD esot saņēmusi vēstules no iedzīvotājiem, kurās gan pausts atbalsts Dudajeva gatves nosaukumam, gan izteikti ierosinājumi to mainīt.

Lai arī šis ir politisks jautājums, tas būtu jāatrisina, lai beigtu politiskos kariņus, sacīja Ušakovs.

Pieminekļu padomes viedoklim ir padomdevēja funkcija, un galīgais lēmums būs jāpieņem domei.

Jau ziņots, ka Čečenijas galvaspilsētas Groznijas delegācija, maijā apmeklējot Rīgu, atzina, ka Dudajevs arī Čečenijā ir pretrunīgi vērtēta personība, un izteica priekšlikumu ielas nosaukumā iemūžināt Esambajeva vārdu.

Esambajevs (1924–2000) par ieguldījumu dejas attīstībā saņēmis daudzus apbalvojumus, izpildījis dažādu tautu dejas un ieguvis vairākus augstus Padomju Savienības apbalvojumus. Vēlāk Esambajevs bijis Čečenijas‒Ingušijas APSR, Krievijas PFSR un PSRS Augstākās padomes deputāts. Viņš bijis arī Čečenijas kultūras ministrs.

Jautājums par Dudajeva gatves pārdēvēšanu aktualizējās 2009.gada rudenī, kad Ušakovs viesojās Maskavā un deva solījumu – "ja vien tauta to vēlēsies", Rīgā vairs nebūs Dudajeva vārdā nosauktas ielas.

Dudajeva gatvi agrāk sauca par Kosmonautikas gatvi, taču 1996.gadā pēc Saeimas deputātu ierosinājuma to pārdēvēja. Pēc tam vairākas reizes domnieki nāca klajā ar ierosinājumu ielu pārdēvēt, tostarp pēc "Nordost" ķīlnieku krīzes Maskavā 2002.gadā un traģiskajiem notikumiem Ziemeļosetijas pilsētas Beslanas skolā 2004.gadā.

Pēdējo pāris gadu laikā noritējusi aktīva parakstu vākšana gan par ielas pārdēvēšanu, gan pret to.

Džohars Dudajevs, kurš pasludināja Čečenijas neatkarību un kļuva par tās prezidentu, tika nogalināts Krievijas raķetes triecienā 1996. gadā Groznijas apkārtnē.

No 1987. līdz 1990.gadam Dudajevs, būdams padomju armijas gaisa spēku ģenerālmajors, bija stratēģiski svarīgās Tartu aviobāzes komandieris. Igaunijā Dudajevs apguva igauņu valodu, kā arī izrādīja sapratni par Igaunijas vēlmi atbrīvoties no Maskavas ietekmes un atteicās izmantot spēku pret neatkarības kustību.

Latvijā

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”

Svarīgākais