Graustu piespiedu sakārtošanai vai nojaukšanai Rīgā nākamgad nepieciešami vismaz 300 tūkstoši latu, pirmdien Rīgas domes (RD) Pilsētas īpašuma komitejas sēdē informēja RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Runājot par iespējamo finansējuma pieprasījumu 2012.gada Rīgas pašvaldības budžeta projektā, kas paredzētu, ka Īpašuma departaments realizē pašvaldības lēmumu piespiedu izpildi par būvju nojaukšanu vai sakārtošanu, kā arī patvaļīgas būvniecības seku novēršanu, Burovs lēsa, ka kopumā šim mērķim varētu būt nepieciešami aptuveni 500 tūkstoši latu.
Tiesa, tā kā paredzētās graustu nojaukšanas vai sakārtošanas izmaksas parasti atšķiras no iepirkumu rezultātiem, varētu būt nepieciešama arī mazāka summa. Vismaz 300 tūkstošus latu departaments 2012.gadā pieprasīs, apliecināja Burovs.
Burovs RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdē informēja, ka Īpašuma departaments sadarbībā ar izpilddirekcijām kopumā apkopojis datus par 247 graustiem galvaspilsētā, tostarp 109 ir ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi.
Sēdei sagatavotie materiāli liecina, ka grausti ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi (bīstami grausti), tostarp nepabeigtās celtniecības objekti, ir būves ar būtiski bojātām tās telpisko noturību nodrošinošām nesošām vai norobežojošām konstrukcijām, kuru zuduma dēļ būves var pilnīgi vai daļēji sabrukt vai radīt apdraudējumu būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai vai trešo personu veselībai un dzīvībai.
Savukārt pārējie138 grausti ir tie, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu – būves, kuru uzturēšanā netiek ievērotas pašvaldības saistošo noteikumu prasības nekustamo īpašumu uzturēšanai, tajās brīvi var iekļūt nepiederošas personas, ēkās vai īpašuma teritorijā tiek uzkrāti dažādi atkritumi vai ir apdraudēta sabiedriskā kārtība.
Visvairāk bīstamo graustu ir Pārdaugavas izpilddirekcijā – 53. Ziemeļu izpilddirekcijā ir 35 augstas apdraudējuma pakāpes grausti, bet Austrumu izpilddirekcijā – 21.
Graustu, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu, savukārt visvairāk ir Austrumu izpilddirekcijā – 53, seko Pārdaugavas izpilddirekcija – 44 un Ziemeļu izpilddirekcija – 41, liecina domes dokumenti.
No augstas bīstamības graustiem 79 ir privātīpašums, 19 ir pašvaldības īpašums, trīs ir valsts īpašums, bet astoņu bīstamo graustu piederība nav zināma. Tas, cik daudzi no šiem graustiem pašlaik tiek sakārtoti, precīzi nav zināms – informācija varētu būt pieejama pēc diviem mēnešiem, informēja Burovs.
Savukārt no graustiem, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu, 118 ir privātīpašums, 12 pieder pašvaldībai, pieci ir valsts īpašumus, bet četru graustu piederība nav zināma.
Kā bīstamākos Rīgas graustus Īpašuma departamenta direktors minēja īpašumu G.Astras ielā 4, Lomonosova ielā 5, A.Deglava ielā 41, Viskaļu ielā 16, Jēzusbaznīcas ielā 17, Valdeķu ielā 51, kā arī Valmieras ielā 41, Ieriķu ielā 5, Skaistkalnes ielā 17, Ogļu ielā 22 un citus. Lielāko daļu no šiem īpašumiem vairs nav iespējams sakārtot un tos atliek tikai nojaukt, viņš atzina.
Attiecībā uz augstās apdraudējuma pakāpes graustiem pašvaldība plāno steidzami veikt darbības, lai nodrošinātu, ka būves īpašnieks nekavējoties veic pasākumus bīstamo konstrukciju nostiprināšanai vai demontāžai, bet nepieciešamības gadījumā nodrošināt piespiedu izpildes procedūru atbilstoši RD lēmumam.
Mazāk bīstamos 138 graustus savukārt uzraudzīs pašvaldības policija un izpilddirekcijas, un plānots arī organizēt darbu ar īpašniekiem, viņus administratīvi sodot vai piemērojot piespiedu naudu. Ja pastāv augsti sabiedriskās kārtības apdraudējuma riski – blakus graustam atrodas sabiedriski nozīmīgi objekti un citi –, pašvaldība iecerējusi nodrošināt piespiedu sakārtošanu (konservāciju) vai nojaukšanu, uzsvērts dokumentos.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks klāstīja, ka ir jāveic konkrētas aktivitātes un par pusi no 109 augstā apdraudējuma graustiem būtu jāsagatavo RD lēmumi par piespiedu sakārtošanu, lai novērstu apdraudējumu. Burovs norādīja, ka bīstamo graustu skaitu ir iespējams samazināt, taču jāņem vērā gan pieejamais finansējums – piespiedu sakārtošanas gadījumā ne vienmēr ir zināms, cik lielus līdzekļus un cik ilgā laikā pašvaldība varēs atgūt –, gan procedūras, gan arī ekonomiskā situācija valstī.
Komiteja vienojās ar RD Īpašuma departamenta pārstāvjiem situāciju ar graustiem galvaspilsētā pārrunāt ik ceturksni, bet nākamais informatīvais ziņojums departamentam jāsagatavo līdz 2012.gada 1.jūnijam.
Līdz 2012.gada 1.martam Īpašuma departamentam sadarbībā ar Rīgas pilsētas būvvaldi un izpilddirekcijām savukārt jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Pilsētas īpašuma komitejā normatīvā akta projekts, kurā tiktu ietverta departamenta piedāvātā graustu klasifikācijas sistēma un noteikta iestāžu sadarbības kārtība, risinot jautājumus par graustu nojaukšanu vai sakārtošanu.
Tāpat komiteja akceptēja Īpašuma departamenta priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos, piemēram, administratīvā procesa pilnveidošanai, tiešo atbalsta programmu ieviešanai un sodu palielināšanai, un atbalstīja to iesniegšanu Ministru kabinetā tālākai virzībai, kā arī uzdeva pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai sagatavot priekšlikumus, kā risināt jautājumus, lai novērstu privatizācijai nododamo māju pārvēršanos par graustiem, un līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt priekšlikumus izskatīšanai Pilsētas īpašuma komitejā un Mājokļu un vides komitejā.
Rīgas pilsētas izpilddirektoru komiteja lūdz nodrošināt regulāru informācijas iesniegšanu no izpilddirekcijām Īpašuma departamentam par apzināto sabiedrisko drošību, kārtību un ainavu bojājošo būvju tehnisko stāvokli, Piespiedu izpildes komisiju pieņemtajiem lēmumiem par šiem objektiem un to reālo izpildi, bet Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai tiek lūgts izvērtēt Īpašuma departamenta sagatavoto informatīvo ziņojumu.
RD Finanšu un administrācijas lietu komitejai tiek lūgts izvērtēt iespējas iestrādāt Īpašuma departamenta priekšlikumus par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm un atlaidēm likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" un pašvaldības saistošajos noteikumos, bet Attīstības komitejai un Satiksmes komitejai būs jāizvērtē iespēja iestrādāt atbilstošajos normatīvajos aktos iespēju atbrīvot personas no infrastruktūras, būvnodevas un maksas par transporta būvju elementu izmantošanu, gadījumos, ja tiek nojaukta, renovēta, rekonstruēta vai restaurēta graustu sarakstos iekļauta ēka, it īpaši ja tas tiek veikts, izpildot pašvaldības lēmumu par objekta sakārtošanu vai nojaukšanu.
Atbilstoši Īpašuma departamenta pārstāvju teiktajam pretēji esošajai situācijai NĪN būtu jāmaksā arī par būvēm, kuru nolietojums pārsniedz 80%, un būtu jānosaka tiesības piešķirt nodokļa atvieglojumus 25% vai 75% apmērā, ja īpašums tiek daļēji vai pilnībā renovēts.
Saskaņā ar dokumentiem Rīgas pilsētas izpilddirekcijas savās teritorijās apzināja 558 objektus, iedzīvotāji sniedza informāciju par 48 objektiem, bet, apzinot objektus un veicot fotofiksācijas, RD Īpašuma departaments konstatēja vēl 19 objektu, kuri atbilda sākotnēji noteiktajam apzināšanas uzdevumam. Tādējādi kopumā tika apsekoti vairāk nekā 600 nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp jaunbūves.
Apsekošanas laikā Rīgā konstatētas arī 165 būves, kas kopumā tiek uzturētas, ievērojot normatīvo aktu prasības, ir veikta šo objektu konservācija, kas nodrošina konstrukciju noturību ilgtermiņā, bet ilgstoši netiek veikta to pilna atjaunošana vai ilgstoši pārtraukta būvniecības ieceres realizācija, un 40 būves, kurām ir veikta pilnīga vai daļēja konservācija, tomēr nav novērsta pilsētas ainavu bojājošā ietekme un tās ir būtisks pilsētas ainavu un pilsētvidi ietekmējošs elements.
Jau vēstīts, ka Ameriks pavasarī izdeva rīkojumu pašvaldības izpilddirekcijām un Īpašuma departamentam sākt sistemātisku cīņu pret graustiem Rīgā. Tādēļ Īpašuma departaments maijā aicināja Rīgas iedzīvotājus informēt par ēkām un būvēm pilsētā, kas ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama apkārtējo drošībai un dzīvībai un to izskats bojā pilsētas ainavu.