Mārupes dome apsver iespēju piesārņojuma vairāk skartajām mājām pievilkt centralizēto ūdensvadu

Mārupes dome apsver iespēju Mārupītes novadgrāvju piesārņojuma vairāk skartajām mājām pievilkt centralizēto ūdensvadu, aģentūru BNS informēja domē.

Tas pirmdien pārrunāts Mārupes domes operatīvajā sanāksmē, kur piedalījās domes pārstāvji, veselības un vides speciālisti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, seku likvidētāji un kompāniju pārstāvji, kuru īpašumā un nomātajās telpās Ulmaņa gatvē 3.jūlijā notika ugunsgrēks.

Domē paskaidroja, ka ideja par centralizētā ūdensvada ievilkšanu attiektos uz aptuveni 20 mājām Unnes un Vārpu ielā, kuru akas atrodas tuvumā iepriekš piesārņotajiem Mārupītes novadgrāvjiem. Pašlaik gan šis jautājums vēl ir tikai apspriešanas stadijā un par to vēl notiks konsultācijas ar pašiem iedzīvotājiem. Dome varētu segt maģistrālā ūdensvada izbūves izmaksas un pievilkšanu līdz īpašumu robežām, atlikušais būtu jāsedz māju iedzīvotājiem.

Pašlaik analīžu dati liecina, ka ūdens kvalitāte ir uzlabojusies, ūdeni drīkst lietot visu ielu mājsaimniecībās, izņemot Vārpu ielu, kur līdz situācijas pilnīgai normalizācijai tiks turpināta ūdens piegāde, jo Vārpu ielā, iespējams, jau iepriekš bijusi zemāka ūdens kvalitāte.

Mārupes dome kopš notikuma brīža ir nodrošinājusi dzeramo ūdeni tuvumā esošajām ēkām, līdz nākošai pirmdienai ūdens piegāde tiks turpināta Vārpu ielā – līdz pilnīgai situācijas normalizācijai. Detalizēti analīžu rezultāti būs zināmi otrdien.

Sanāksmē klātesošie vides pārstāvji atbalstīja noslēgtā vada pakāpenisku izsūknēšanu, lai maksimāli likvidētu ugunsgrēka sekas, tas pašlaik tiek darīts.

Sēdes laikā Mārupes domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs uzklausīja vides veselības speciālistu sniegto informāciju un pieprasīja visām iesaistītājām pusēm aktīvi un atbildīgi piedalīties ugunsgrēka seku likvidēšanas otrajā posmā.

Jau vēstīts, ka ķīmiskais piesārņojums Mārupītē ieplūda 3.jūlijā pēc ugunsgrēka uzņēmuma noliktavā, kur glabājās sadzīves ķīmijas preces.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais