Pie Rīgas pils mūra un Brāļu kapos tūkstošiem cilvēku noliek svecītes
Lāčplēša dienas vakarā pie Rīgas pils mūra un Rīgas Brāļu kapos tūkstošiem cilvēku noliek svecītes, novēroja aģentūra LETA.
Svecītes pie Rīgas pils mūra dodas nolikt dažādu paaudžu cilvēki. Pie pils pulcējušās arī daudzas ģimenes ar dažāda vecuma bērniem, kuriem vecāki stāsta par atnākšanas iemesliem.
Daudz cilvēku pulcējušies arī Rīgas Brāļu kapos, un iedzīvotāju plūsma ir liela. Tāpat kā teritorijā pie Rīgas pils, arī Brāļu kapos daudzi no apmeklētājiem ir ģimenes ar maziem bērniem. Daudz sveču ir gan pie memoriālā ansambļa, gan pie kapu plātnēm un celiņiem.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju, jeb tā saukto Bermonta karaspēku, 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - "Par Latviju". Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
