Ne tikai pārkrauto kravu apjoms ir tas, kas nosaka Rīgas brīvostas ieguldījumu Rīgas un Latvijas tautsaimniecībā. Būtiska loma ir pasažieru plūsmai, kas veicina tūrisma industrijas attīstību; ārvalstu ražošanas nozares uzņēmumu piesaistei; kā arī ES investīcijām ostas infrastruktūras uzlabošanā un jaunu objektu būvniecībā, kam ir dubults efekts – palielinās darba vietu skaits to īstenošanas laikā un uzlabojas ostas kapacitāte, kas dod iespēju ilgtermiņā saglabāt vietu pasaules ostu kartē.
Vairāk par tendencēm un svarīgākajiem notikumiem informē Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
– Rīgas ostas darbības apjomi pieaug ar katru mēnesi, piemēram, pirmie četri 2011. gada mēneši attiecībā pret 2010. gada attiecīgo periodu ir bijuši ar 13% pieaugumu. Kur ir tā veiksmes atslēga?
– Ilgtermiņa centieni un stratēģiskā plānošana. Kopumā četros mēnešos ostas termināļos pārkrauts gandrīz 10,9 miljoni tonnu, kas ir par 13% vairāk nekā iepriekšējā gada četros mēnešos.
Mēs sekojam līdzi notikumiem pasaulē, kas parāda kravu pārvadājumu tendences, un meklējam iespējas izmantot tās savā labā. Arī nesen Maskavā notikušajā forumā Trans Rush skaidri varēja redzēt, kāds ir interešu diapazons vienā vai otrā kravu grupā. Man ir informācija, ir parakstīts sadarbības līgums par papildu 10 miljonu tonnu ogļu piesaistīšanu Rīgas ostai. Tas gan nav vienas sarunas, bet ilgstošu diskusiju rezultāts. Tāpat ir jauni līgumi par metāla pārvadāšanu. Tas liecina, ka ir kravu grupas, kam ir liels pieprasījums pasaules tirgos.
Kravu pārvadājumu apjoms pieaug arī saistībā ar Japānas traģēdiju, jo šī valsts ir jāatjauno un tam nepieciešami dažādi resursi. Līdz ar to izejvielu un produkcijas cenas pasaules biržās kāpa un kravu īpašniekiem ir ekonomiski izdevīgi tās pārdot, bet mums rodas iespēja tās pārkraut. Tas arī ir nozīmīgs iemesls, kāpēc kāpj arī Rīgas ostas kravu apgrozījums.
– Taču, analizējot kravu struktūru, redzam, ka vislielākais pieaugums ir naftas produktu segmentā – 32,8%. Vai infrastruktūra ir atbilstošā līmenī, lai naftas produktu apjoms varētu kāpt vēl vairāk?
– Runājot par naftas produktu pārkraušanu, mums ir jāizdara vēl viens mājasdarbs. Līdz ar to, ka naftas produktus pārvadā pamatā ar kuģiem, kuru kapacitāte ir 60 000 GT, nepieciešama naftas produktu pārkraušanas piestātnes padziļināšana līdz 14 metriem. Atzīmēšu, ka vislielākais naftas produktu apjoms tiek krauts BLB terminālī, kur šobrīd piestātnes dziļums ir 12 metru, tāpēc šos kuģus nevar uzkraut līdz maksimālajam līmenim. Ja mēs neatrisināsim šo jautājumu, varam zaudēt ne tikai esošās kravas, bet arī potenciāli iespējamās.
Arī runājot par citām kravām, mums jāatzīst, ka kuģi kļūst arvien lielāki un mūsu vienīgā dziļūdens piestātne Žurku salā nespēj nodrošināt visas vajadzības. Tāpēc jau tuvākajā laikā sāksies jaunas dziļūdens piestātnes būvniecība Daugavas kreisajā krastā, kur varētu veikt tādus pašus darbus kā Žurku salā. Vienlaikus ar jaunās piestātnes būvniecību notiks arī kuģu ceļu un Žurku salas piestātnes, kuras dziļums patlaban ir 16 metru, padziļināšana līdz 17 metriem. Varētu šķist, ka padziļināšana par vienu metru ir vienkārša, taču atzīmēšu, ka šādā dziļumā darbus veikt ir ļoti dārgi un to nespēj Latvijā esošās kompānijas – to rīcībā nav nepieciešamās tehnikas. Arī Eiropā ir tikai trīs kompānijas, kuras var veikt šādus uzdevumus. Savukārt pasažieru termināļu tuvumā ieplānoto padziļināšanu no 9 līdz 10 metriem veiks mūsu vietējie uzņēmēji.
– Konteineru kravas ir tās, ko Rīgas osta mēģina piesaistīt visvairāk. Kādi ir rezultāti?
– Esmu priecīgs, ka konteineru kravas ieņem arvien būtiskāku vietu Rīgas brīvostas darbībā un arī šajā atskaites periodā tās ir palielinājušās par 20,6% un kopumā sastāda 8,5% no kopējās ostas darbības. Uzsvēršu, ka konteinerizēto kravu apstrādei ir vislielākā pievienotā vērtība un lielākais ieguvums ostai un Latvijai. Atšķirība starp ogļu kravu pārkraušanas ekonomiskajiem ieguvumiem un konteinerizēto kravu apstrādi ir būtiska – par vienu tonnu konteinerizēto kravu apstrādi mēs iegūstam trīs reizes vairāk nekā par ogļu tonnas pārkraušanu.
– Vai ostas kapacitāte ir pietiekama, lai Rīga spētu apkalpot visas iespējamās ogļu kravas – papildus 10 miljoni tonnu ir daudz...?
– Ostas kapacitāte ir pietiekama, un pārkraušanas apjomu droši varētu pat dubultot, bet ir jāvērtē arī ietekme uz vidi, jo ogļu putekļi, gribam vai negribam, iespaidu atstāj. Otrs vājais punkts ir dzelzceļš. Līdz šim Latvijas dzelzceļš nav ticis galā ar jauno vagonu iepirkšanu, kas ir viens no nosacījumiem apjoma palielināšanai. Tātad jautājums ir nevis par ostas, bet gan dzelzceļa kapacitāti. Ja dzelzceļš šos jautājumus atrisinās, tad arī brīvosta no savas puses veiks jaunu sliežu ceļu izbūvi un nodrošinās pieeju termināļiem.
– Plānots taču, ka ogļu termināļi tiks pārvietoti uz Krievu salu, kur tās pārkraus ar mūsdienīgām tehnoloģijām, un arī ģeogrāfiskais novietojums ir piemērotāks šādu kravu apstrādei.
– Jā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs no savas puses veicinām ātrāku Krievu salas projekta realizāciju. Tā varētu sākties jau tuvāko mēnešu laikā. Iepirkuma komisija ir izvērtējusi piedāvājumus un prezentējusi lēmumu, ka labākais piedāvājums ir būvniecības pilnsabiedrībai BMGS S, kurā iekļaujas firma BMGS un Skonto būve. Tātad uzvarētājs mums ir zināms, un no Finanšu ministrijas ir ieskaitīts arī avanss šā projekta realizācijai. Mēs gaidām Briseles apstiprinājumu, lai varētu slēgt līgumu ar būvniekiem.
– Rīgas brīvostas teritorija ir pietiekami plaša, un tajā ir brīvas vietas. Vai ir iestrādnes, kā tās izmantot?
– Jā, vairāku valstu ražotāji, tostarp no Brazīlijas, Korejas, Ķīnas un citām valstīm, kuras nav ES sastāvā, ir ieinteresēti Rīgas brīvostā attīstīt komplektējošās rūpnīcas. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – pastāvošā likumdošana paredz, ja ES tiek ievests gatavs produkts, piemēram, traktors, tad ievedmuita sastāda, pieņemsim, 10%, savukārt, ja šis pats traktors tiek ievests izjauktā veidā – motors, riteņi utt. atsevišķi –, tad ievedmuita ir ap diviem līdz trim procentiem. Līdz ar to, ja komplektēšana notiek ES, tad traktora pašizmaksa ir par septiņiem līdz astoņiem procentiem zemāka. Mūsu interesēs savukārt ir attīstīt šīs ražotnes, kas vienlaikus aizpilda brīvās teritorijas, un mēs varam saņemt nomas maksu, savukārt valsts interesēs ir radīt jaunas darba vietas. Likumsakarīgi, ka palielināsies arī kravu apgrozījums, jo sastāvdaļas, bet vēlāk arī gatavie agregāti un cita produkcija tiek vestas ar kuģiem.
Tendence ir ļoti izteikta, jo lielās ražotājvalstis ES saskata labu noieta tirgu. Tāpēc viņi meklē vietu, kur ir labi attīstīti jūras ceļi, pieejams kvalificēts darbaspēks, kā arī vietu, kur var izmantot brīvās ekonomiskās zonas priekšrocības. Ne mazāk svarīga ir arī atzīme uz izstrādājuma – ražots ES.
10. maijā tika oficiāli parakstīta vienošanās starp Brazīlijas konsorciju Granada Enterprise un Rīgas brīvostas pārvaldi par loģistikas centra attīstību Rīgas brīvostas teritorijā. Tieši pirms gada Latviju darba vizītē apmeklēja Brazīlijas ostu ministrs un uzņēmēju delegācija, kas iepazinās ar Rīgas ostas iespējām šeit pārkraut galveno Brazīlijas eksporta preci – cukuru, kā arī citu termināļu piedāvājumu, lai perspektīvā Rīgas ostu varētu izmantot arī citu pārtikas kravu, tostarp saldēto produktu, loģistikai. Tagadējā vienošanās ir iepriekšējās vizītes rezultāts, kas panākts gada laikā. Tik vērienīgam procesam gads uzskatāms par ļoti īsu termiņu. Rīgas ostas atrašanās vieta, kā arī izveidotā infrastruktūra un darba organizācija ir ideāla vieta loģistikas centra izveidei, kas kalpos kā bāze tirdzniecībai no Dienvidamerikas valstīm, tostarp Brazīlijas, uz Eiropu, Krieviju un Ķīnu. Līgumu ne arvienu vēl neesam noslēguši, taču mēs esam ieinteresēti veikt šādus darījumus.
– Viena no aktualitātēm ir sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība. Latvija gan vēl kavējas ar galīgo lēmumu, kurā vietā šo termināli varētu būvēt. Kā domājat jūs?
– Viennozīmīgi Rīgas ostā, jo tas ir ekonomiski un stratēģiski vienīgais pareizais risinājums. To pierāda arī Ekonomikas ministrijas veiktā izpēte gan no izmaksu, gan esošās infrastruktūras izmantošanas aspekta. Ja tiks piedāvāts cits variants, Latvija vispār var zaudēt šo megaprojektu, kurā lielu daļu apsolījusi ieguldīt ES. Es vēlreiz uzsveru, ka šis projekts Latvijai ir ļoti svarīgs no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, tās ir teju vai pusmiljarda lielas investīcijas, otrkārt, visi ekonomiskie ieguvumi, ko mums dos šāda termināļa klātbūtne Latvijā. Plānots, ka šis terminālis sniegs gāzes piegādes pakalpojumus arī Igaunijai un Lietuvai, iespējams, arī Somijai. Vienlaikus šis terminālis mums garantē enerģētisko neatkarību un iespējami daudz izdevīgāku gāzes cenu, nekā šobrīd piedāvā Gazprom, jo konkurence nostrādās kā cenu regulators. To pierāda tendences valstīs, kur jau tiek realizēti šādi projekti – piemēram, Itālijā gāzes cena ir kritusies par gandrīz 20%.
– Šis gads ostai ir nozīmīgs arī ar pasažieru pārvadājumu un kruīza pasažieru pieauguma dinamiku...
– Jā, Rīga kļūst arvien populārāka kruīza kuģu pieturas vieta. Šogad kopumā ienākšanu Rīgas ostā ir apstiprinājuši 79 kruīzu kuģi. Pavisam nesen Rīgā ieradās lielākais kuģis, kādu mums bija nācies apkalpot, Costa Pacific, bet mēs pierādījām, ka arī šādi uzdevumi mums ir pa spēkam. Atzīmēšu, ka kruīzos dodas turīgi un vidēji labi situēti cilvēki, tātad viņi Rīgā ir spējīgi atstāt pietiekami daudz naudas par ēdināšanu, suvenīriem, izklaidēm, gidu un transporta pakalpojumiem. Rīgai ir jāspēj šo naudu paņemt. Nenoliedzami, ka tas ir pārbaudījums Rīgai, ja mēs piesaistām kuģus ar tūkstošiem pasažieru, tad pretim ir jābūt atbilstošam pakalpojumam.
Ir gan jāatzīst, ka mums ir jādomā par jaunu piestātņu veidošanu, jo esošās ir noslogotas un, ja kruīzu kuģu skaits turpinās tikpat strauji kāpt, tad drīz mums nebūs, kur tos uzņemt – pašreiz vienlaikus varam uzņemt divus kruīza kuģus. Iespējams, ka jauna piestātne varētu būt Andrejsalā. Mēs gribētu sarunāt ar Tallink, lai tas savu piestātni pārceļ tālāk no centra un atbrīvo vietu lielajiem kruīza kuģiem, bet sarunas nav rezultatīvas.
– Vai taisnība, ka, lai nodrošinātu šā lielā lainera ienākšanu, vajadzēja apturēt HES darbību?
– Gluži tā nebija – HES turbīnas turpināja strādāt, vienīgi ūdens līmenis tika regulēts ar aizvaru palīdzību. Šie sarežģījumi attaisnojas, jo vienlaikus Rīgā ieradās 3000 pasažieru, un plānots, ka šis kuģis šovasar Rīgā ieradīsies vēl trīs reizes, bet jau ar lielāku pasažieru skaitu – 3700, jo būs sākusies īstā tūrisma sezona un arī bērniem sākušās brīvdienas. Vēlreiz saku – Vecrīgas krogiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt gataviem saspringtam darbam. Jau tagad Rīgā ir apkalpots par 40 tūkstošiem vairāk pasažieru nekā iepriekšējā gadā. Rīgas brīvosta pierāda, ka atkal un atkal ir Rīgas un Latvijas ekonomikas virzītājspēks.
***
UZZIŅAI
2011. gada 5 mēnešos Rīgas brīvostā apstrādāts 14.09 miljoni tannu, kas ir par 15.7 % vairāk nekā 2010. gada atbilstīgajā laika periodā