Bijušais premjers un iekšlietu ministrs M.Kučinskis: likums par pielaidēm valsts noslēpumam pašvaldību mēriem un viņu vietniekiem visdrīzāk būs jāpārtaisa 

Nākamās nedēļas nogalē visā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Taču vēlētāju atbalsts nebūs vienīgais, kas būs jānopelna kandidātiem. Pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem turpmāk būs jāsaņem atļauja darbam ar valsts noslēpumu.

Šādus grozījumus savulaik iniciēja Valsts prezidents, jo apdraudējuma gadījumā svarīga ir pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties. Un vietvaru politiskajai vadībai var nākties iepazīties ar valsts drošības iestāžu un armijas veiktajām apdraudējumu analīzēm. Pirms gada šādas speciālās pielaides darbam ar valsts noslēpumu kļuva obligātas pašvaldību izpilddirektoriem. Un bez tās viņi amatu zaudēja. Citādi būs ar atļauju nesaņēmušiem vēlētiem mēriem un vietniekiem, no kuriem atbrīvoties būs ievērojami sarežģītāk.

Tieši pirms gada stājās spēkā Valsts prezidenta rosinātas izmaiņas, kas paredz pašvaldības izpilddirektoriem un viņu vietniekiem obligāti saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Zināms, ka pielaidi atteica Rēzeknes novada izpilddirektoram Raimondam Oļehno, jo “ esot konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. “Čekas maisos” atrodama informācija, ka Oļehno savulaik bijis Valsts drošības komitejas aģents ar iesauku Žanis. Pērn stājies spēkā tiesas spriedums, kurā noliegts viņa apzināts sadarbības fakts ar “ čeku”. Tomēr “Nekā personīga” Valsts drošības dienestā uzzināja, ka Oļehno speciālās atļaujas saņemšanas atteikumu nav apstrīdējis. Un domē vairs nestrādā.

Vēl astoņām pašvaldības amatpersonām dienests speciālo atļauju izsniedzis uz saīsinātu laiku.

MĀRIS KUČINSKIS

Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts) , bijušais premjers un iekšlietu ministrs

Ja iedod uz laiku, tas ir, lai pārbaudītu faktus, lai nekļūdītos, jo dienesti vienmēr rēķinās ar tiesām.

Pārbaude par visiem izpilddirektoriem un viņu vietniekiem ilga pusgadu. Latvijas Pašvaldību savienība vērsās dienestos ar vēstuli, aicinot nekavēties ar šo jautājumu.

GINTS KAMINSKIS

Latvijas Pašvaldību savienību priekšsēdis

NP: Par ko jums bija bažas?

Laiks! Laiks, kādā tiek pieņemti šie lēmumi.

Jo izpilddirektori gana ilgi dzīvoja neziņā.

Drošības dienests skaidro, ka vairākos gadījumos likumā noteiktais 3 mēnešu pārbaudes ilgums bijis jāpagarina padziļinātai izpētei. Bija jāpārliecinās par kādreizējiem pašvaldības sadarbības līgumiem ar Krieviju, kontaktiem ar personām Krievijā un Baltkrievijā, kā arī jāpārbauda pašvaldību amatpersonu braucienus uz šīm Latvijai nedraudzīgajām valstīm.

Pēc pašvaldību vēlēšanām arī topošajiem mēriem un viņu vietniekiem būs vajadzīgas pielaides valsts noslēpumam. Jaunajai kārtībai bija liela pretstāve no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas. Atsevišķi domes priekšsēdētāji publiski izteica skepsi. No vienas puses vietējie līderi piekrita, ka pašvaldībās mēram, kas vienlaikus ir Civilās aizsardzības komisijas vadītājs, pieeja valsts noslēpumam noderētu, taču no otras puses izteica bažas, vai izmaiņas neizmantos politiskie konkurenti, jo pie varas esošām partijām, esot lielāka ietekme uz drošības dienestiem. Atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs no “Kopā Latvijai” jau paudis pārliecību, ka viņš pielaidi valsts noslēpumam nesaņems.

No Saeimas tribīnes savu politisko sabiedroto aizstāvēt kāpa parlamenta opozīcijā esošās Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers. Kopā ar Alekseja Rosļikova politisko spēku viņi vienīgie šos grozījumus pirms vairāk nekā gada neatbalstīja. Tagad abi kandidē uz Rīgas domi, un prasība pēc pielaides, vietvaras politiskajai vadībai būs obligāta.

AINĀRS ŠLESERS

Saeimas deputāts (Latvija Pirmajā vietā)

21.03.2024.

Ja pašvaldībās notiek vēlēšanas un šajās vēlēšanās absolūtais vairākums nobalso par partiju un konkrēto mēra amata kandidātu, nevar viņu noņemt nost tikai tāpēc, ka kāds neiedod pielaidi. Kā jūs paskaidrosiet lielākajai daļai cilvēku (es nerunāju vairs par to ievēlēto partijas līderi), ka mēs neuzticamies tam cilvēkam, ka viņš ir nepareizs; mēs gribam citu!?

ALEKSEJS ROSĻIKOVS

Saeimas deputāts (Stabilitātei!)

Kāpēc mēs uzskatām, ka pašvaldības vadītājam šī pielaide ir vajadzīga? Mēs ļoti labi zinām, ka, ja mūsu bruņotie spēki kaut ko plānos, viņi to izdarīs nesaskaņojot, un tās ir viņu tiesības, lai viņi to arī dara. Ja mūsu Valsts drošības dienesti vai Satversmes aizsardzības birojs sakarā ar pierobežas jautājumiem kaut ko darīs (tās ir viņu tiesības), viņiem nevajag to saskaņot ar pagasta veci - nu nevajag!

Līdz šim speciālā atļauja izsniegta vienīgi Rīgas domes priekšsēdētājam. Viļņa Ķirša preses pārstāve apliecināja, ka viņam tāda ir. Valsts drošības dienests raidījumam uzsvēra, Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas mēram pilnvērtīgai pienākumu veikšanai un ar valsts drošības interesēm saistītu lēmumu pieņemšanai regulāri ir bijusi nepieciešamība iepazīties ar dažāda veida valsts noslēpumu saturošu informāciju, piemēram, par potenciāliem apdraudējumiem un riskiem.

Pusgadu ilgusī izpilddirektoru un viņu vietnieku pārbaude rāda, ka domes politiskās vadības vētīšana var ieilgt. Un neskatoties uz grozījumiem, mēri bez pielaides domes vadībā pēc vēlēšanām var būt realitāte.

EDGARS RINKĒVIČS

Valsts prezidents

Es tomēr gribētu cerēt, ka VDD skaidri noteiks, ka, pirmkārt, skatīsies tās pašvaldības, kurās atrodas mūsu bruņoto spēku kontingenti, sabiedroto kontingenti, vai arī, protams, austrumu pierobežu.

Bet, jā, tā baža, ka var būt līdz sešiem mēnešiem , ka priekšsēdētājs vai kāds viņa vietnieks , viņam nav pielaide, tā ir pamatota . Bet, es ceru, ka tas būs vairāk izņēmums nekā prakse. Jo, cik es zinu, drošības iestādes cenšas šos jautājumus risināt saprātīgos termiņos .

Atšķirībā no izpilddirektoriem, vietvaras politiskā vadība pielaides nesaņemšanas gadījumā amatu automātiski nezaudē. Atteikumu vai anulēšanu var apstrīdēt vispirms ģenerālprokuroram un tad tiesā. Nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību var lemt gan dome, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Mērs var neatkāpties un viņu var sargāt koalīcija. Tas nozīmē, ka tikt vaļā no valsts noslēpuma pielaidi nesaņēmuša pašvaldības vadītāja var prasīt vēl vismaz pusgadu.

To, ka gaidas par likumu bijušas augstākas, iepriekš uzsvēra arī par pašvaldībām atbildīgā ministre. Pirms vēlēšanām viņas attieksme palikusi kareivīgāka- ja vajadzēs, ministrija iedarbināšot “atstādināšanas procedūru”.

INGA BĒRZIŅA

VARAM ministre (Jaunā Vienotība)

Mēs kā ministrija izdarīsim visu iespējamo, un tiem, kuriem nebūs pielaides nevarēs vairāk vadīt domes.

Es tomēr gribētu izteikt cerību, ka pašvaldību domes būs pietiekami apzinīgas, ka, ja mēram un viņa vietniekam šīs pielaides nebūs, tad netiks meklēti kādi apvedceļi.

+

EDGARS RINKĒVIČS

Valsts prezidents

Esmu vairākas reizes jau sastapies ar viedokli, ka likums nav pilnīgs! Šai gadījumā, nē! Esmu pamanījis šajā vēlēšanu kampaņā un,( ņemot vērā Satversmē noteikto Valsts prezidenta lomu un statusu, es to nekomentēju), bet es jau jūtu, ka viens otrs no politiķiem pilnīgi droši apgalvo, ka viņš zina, ka tam konkurentam pielaide būs vai nebūs.

To nezina neviens!

Tā sistēma ir pārbaudīta un to ir pārbaudījusi tostarp mūsu Satversmes tiesa un ir koriģējusi arī Satversmes tiesa. Jā, savulaik varēja runāt, ka iepriekš nebija pietiekamas kontroles pār šo procesu. Bet šobrīd process ir ļoti skaidrs.

Atsevišķos gadījumos dienesti var sniegt pirmšķietamu vērtējumu, par to, vai personai potenciāli varētu dod pieeju klasificētai un valsts noslēpumu saturošai informācijai. Tas novērstu situāciju, ka vēlētāji dosies pie urnām, nezinot, vai viņa izraudzītajam kandidātam pielaide tiks izsniegta. Tomēr vairākums parlamentā pārstāvēto partiju līderu uzsvēra, ka pašvaldību gadījumā to praktiski nebūtu iespējams izdarīt un to likums neparedz. Par visiem vietvarās kandidējošajiem partijas biedriem nevarot prasīt atbildību arī no partijas vadības.

AUGUSTS BRIGMANIS

Saeimas deputāts (ZZS)

Es domāju, ka tā atbildība ir jāuzņemas vairāk vai mazāk šim pašam cilvēkam .Jo katra dvēselē neielīdīsi , kas viņam vēsturē tur bijis kāds fakts.

RAIVIS DZINTARS

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Tas, ka vēlētājs aiziet uz vēlēšanām un viņš līdz gala nezina, vai viņa ievēlētai amatpersonai pielaide pienākas?

Ir pareizi, nav pareizi?

Es neredzu, kā to var novērst. Diez vai būtu iespējams pārbaudīt visu deputātu kandidātus pirms vēlēšanām. Jo nekur netiek teikts, ka mēra kandidāts tiek izraudzīts kā mērs .

Bijušais premjers un iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, kurš pats grozījumus atbalstīja, norāda, ka tie nav pilnīgi. Realitātē būs mērs, kurš ilgu laiku varēs strādās bez pielaides, un tas nav pareizi, uzskata deputāts.

MĀRIS KUČINSKIS

Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts) , bijušais premjers un iekšlietu ministrs

Tā arī būs. Attiecīgi viņi netiks iesaistīti valsts drošības jautājumos.

Jo tur ir vajadzīga pielaide visā informācija apritē.

Un tas noteikti traucēs. Tieši tāpēc mana prognoze ir, ka likums būs iespējams jāpārtaisa, iespējams pēc šiem precendentiem.

Diemžēl atkal būs diezgan sāpīga prakse, kas parādīs, ka atkal kaut kas nav sanācis.

+

EDGARS RINKĒVIČS

Valsts prezidents

Nespekulēsim, vēlētājs izdarīs savu izvēli, redzēsim, kādas būs mūsu pašvaldību domes pēc vēlēšanām, un tad, kad jau tiks ievēlētas amatpersonas, veiktas visas iespējamās pārbaudes, tad arī redzēsim!