Rīgas graustu reģistrā, kas pašlaik vēl tiek izstrādāts, līdz šim apzināti nepilni 600 objekti, aģentūrai BNS pastāstīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
Viņš pastāstīja, ka pašreiz informācija, ko iesniegušas gan pilsētas izpilddirekcijas, gan Rīgas domes (RD) Īpašuma departaments, gan iedzīvotāji, ir apkopota un daļa no iesniegumiem ir nosūtīta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI), lai uzzinātu, ko iesākt ar tiem objektiem, kuriem ir kultūras pieminekļa statuss.
Ameriks sacīja, ka līdz augusta sākumam tiks veikta pilnīga inventarizācija par visiem iesniegumiem. "Uz pirmo īpašumu komitejas sēdi, kas būs augusta vidū, es vēlos zināt jau visu datubāzi, kas būs publiski redzama un pieejama," viņš klāstīja un piebilda, ka datubāze nebūs vispārīga – tajā būs iekļauti daudzi objekti, kas pašlaik degradē galvaspilsētas vidi – ir tukši, un tajos pulcējas bezpajumtnieki – vai rada apdraudējumu iedzīvotājiem.
Pēc datubāzes izveides pašvaldība atsevišķi lems par katru objekta nākotni. "Slimniekus nevar ārstēt kolektīvi. Slimniekus var ārstēt individuāli," teica Ameriks un piebilda, ka nepieciešamos darbus katram objektam RD veiks Īpašuma departaments kopā ar izpilddirekcijām.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka RD šogad sākusi aktīvu darbu, lai sakārtotu pilsētas graustus.
Februāra sākumā vicemēra padomniece Liene Pētersone informēja, ka Ameriks uzdevis pilsētas izpilddirekciju vadītājiem līdz šā gada10.aprīlim sagatavot sarakstu ar visiem pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem vidi degradējošajiem objektiem. Savukārt Īpašuma departamentam kopā ar Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvjiem līdz 5.jūnijam tika uzdots apkopot izpilddirekciju iesniegto informāciju un sadarbībā ar VKPAI sagatavot pārskatu un priekšlikumus par pašvaldības turpmāko rīcību šo īpašumu sakārtošanā. Vasaras sākumā bija plānots izveidot Rīgas graustu reģistru.