Brekte savu velnu vēlas redzēt Rīgas centrā: "Mans pienākums ir nest gaismu latviešiem"
Sabiedrībā pretrunīgi vērtētais mākslinieks, scenogrāfs, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Kristians Brekte gaida piedāvājumu no Rīgas domes, lai pilsētas centrā novietotu savu darbu - velnu, kurš stabulē.
"Man ir tāds kā pienākums būt par lāpu un nest gaismu latviešiem. Man nesen radās tāda ideja, ka Barklaja de Tolli pieminekļa vietā varētu būt manis veidots tēlniecības objekts - velns, kurš stabulē. Tāds, kā pasakās - sēž uz akmens un stabulē. Es vēlētos, lai Rīgas dome man izsaka piedāvājumu šāda projekta īstenošanai. Es varētu uzstādīt pieminekli velnam Barklaja de Tolli vietā.
Es ļoti gribētu, lai Rīgas dome vai kāda cita Latvijas pašvaldība nāktu pretī un pati to piedāvātu, lai man nav jāpiedalās nekādos konkursos. Lai paši piedāvā, ka vēlas velna tēlu.
Tas nav nekāds Sātanisms, bet īsts latviešu mitoloģiskais tēls. Tas varētu būt arī Turaidā, kur ir dabas taka ar visādiem latviešu mitoloģijas tēliem. Bet man tomēr liekas, ka tam būtu jāatrodas Rīgā. Tā būtu vieta, kur nolikt svecītes un visādas relikvijas. Manuprāt, tas būtu forši. Tagad tiek novākts viss, ko vien var novākt, tiek pārzāģēts. Manuprāt, tas ir visai murgaini, pārzāģēt kāda cita cilvēka darbu" saka mākslinieks.
Rīgā demontēto Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli piemineklis Esplanādē, nesen tika atdots tā dāvinātājam - Jevgēņijam Gombergam. De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija.
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli bija Krievijas impērijas karavadonis, kas vadīja armiju karā ar Napoleonu I, kā arī komandējis apvienotos Prūsijas - Krievijas spēkus. Viņa izcelšanās cieši saistīta ar Rīgu, jo vectēvs Vilhelms Barklajs de Tolli bijis Rīgas birģermeistars. Pirmo reizi pieminekli Mihaelam Barklajam de Tolli Rīgā uzstādīja 1913.gadā, taču tas tur atradās vien divus gadus - Pirmā Pasaules kara laikā, kad frontes līnija tuvojās Rīgai, 1915. gadā bronzas skulptūru centās evakuēt ar kuģi, bet tas tika nogremdēts.