Aizvadītās ziemas mācības; darbi, kuri Rīgas pašvaldībai būs jāveic tuvākajā laikā; dzīvokļu krīzes risināšana; sociālā budžeta mazasinība; ko darīt ar politiski nekorektiem Brīvības cīņu dalībnieka pīšļiem – šos un citus jautājumus uzdevām pilsētas mēram Nilam Ušakovam.
– Vispirms konstatēsim aizvadītās ziemas bilanci. Kas visvairāk iztukšojis pilsētas maku?
– Protams, sniegs. Pēc statistikas šī bijusi septītā ar nokrišņiem bagātākā ziema pēdējos 90 gados, taču janvāris Rīgā pārsita visus rekordus. Ja sākotnēji sniega izvešanai plānojām trīs miljonus latu, tad reāli iztērējām septiņus miljonus.
– Esat guvuši jaunas atziņas, kas noderēs nākamajā sezonā?
– Mums noteikti jāveic ciešāka komunikācija ar iedzīvotājiem, rīdziniekiem skaidri un gaiši jāzina, kuras lietas nodrošina pašvaldība vai namīpašnieks un par kurām atbildīgs ir viņš pats. Iedomājieties, piemēram, trīs tipiskus daudzdzīvokļu namus, kuru iedzīvotājiem ziemas laikā ir aktuāla automašīnu novietošana iekškvartāla pagalmā – namu pārvalde pierēķina šīm mājām vēl 30 vai pat 60 latu nedēļā un par šo naudu noīrē traktoriņu, kas perfekti iztīra sniegu pāris stundu laikā. Sadalot summu uz visām ēkām, izrādīsies, ka katram īrniekam šī papildu maksa būs absolūti niecīga. Savukārt pilsētai paliks vairāk resursu, lai iztīrītu piebraucamos ceļus pie slimnīcām, poliklīnikām, bērnudārziem un skolām.
– Paldies dievam, sniegs kādu laiku domei vairs nebūs aktualitāte. Toties nāksies saspringt par ielu labošanu.
– Šim mērķim bijām rezervējuši 350 000 latu. Pēc sniega tīrīšanas kļuva skaidrs – lai kaut minimāli salāpītu bedres un izremontētu asfaltsegumu, šis naudas apjoms ir nereāls. Tāpēc maijā liksim klāt vēl 750 000, kas kopumā veidos 1,1 miljonu latu. Protams, prioritāte atkal būs centrālās maģistrāles, pa kurām kursē sabiedriskais transports.
– Tikmēr vairums iekškvartālu kļūs nepieejami ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju un atkritumu izvedēju transportam. Nu ko – ļausim rīdziniekiem mirt, sadegt un noslīkt mēslos?
– Problēma tā, ka vairums šo piebraucamo ceļu un ietvju atrodas uz privātās zemes. Pašvaldība par tiem neatbild.
– Arī lielajos daudzdzīvokļu māju masīvos?
– Gan Imantā, Purvciemā, Pļavniekos un citviet. Būtu jāsaprot taču – ja kopējais parāds par apkuri ir
11 miljoni latu; ja 40% māju tek jumti – par to visu tik un tā būs jāmaksā pašiem iedzīvotājiem. Tāpēc, manuprāt, rīdziniekiem šīs ir svarīgākas prioritātes nekā iekšpagalmu ieliņas.
– Kādi vasaras darbi ir pašvaldības darba kārtībā?
– Sakārtot Rīgas pludmales. Vecāķu jūrmalā būvēsim stacionārās duškabīnes un tualetes. Bolderājā savukārt iekārtosim vēl vienu glābšanas staciju. Pļavniekos tiks atvērts skaisti izgaismots parks ar jauniem soliņiem – būs smuki... Piedāvāsim arī interesantus pasākumus, kas priecēs ne tikai pilsētniekus, bet arī tūristus. Daugavmalā atkal kopā svinēsim Jāņus. Būs arī tradicionālie Rīgas svētki, kur programmas nagla būs lietuviešu organizētās lidotāju sacensības starp Salu tiltu un Dienvidu tiltu. Atcerieties, pagājušajā vasarā jau notika parauglidojumi zem Vanšu tilta – šogad tie iecerēti jau sacensību līmenī, kā viens no pasaules čempionāta posmiem.
– Tagad par sociālo budžetu. Ir izveidojies vesels profesionālo pabalstu prasītāju slānis. Vai resursi nav jau izgrābti tukši?
– Agrāk palīdzību prasīja pensionāri, tagad tie ir gados jauni cilvēki. Protams, pašvaldību pienākums ir gādāt par tiem, kam beidzies bezdarbnieku pabalsts un kuri nav spējīgi atrast jaunu darbu, taču jāsaprot, ka vienlaikus jāmotivē cilvēki, lai viņi nesamazinātu savas prasības pret dzīvi, gadiem ilgi pārtiekot tikai no municipālās palīdzības. Izveidojusies raksturīga situācija, ka ģimene ar diviem bērniem, kur abi vecāki ir bezdarbnieki, no pilsētas var saņemt pabalstu virs 300 latiem. Protams, šī nav liela summa... Taču ir daudzas ģimenes, kuras spiestas iztikt no šādas naudas, strādājot vienam no vecākiem, kam laimējies saglabāt darbu. Tad viņš, lūk, raujas melnās miesās desmit un pat vairāk stundu, lai nopelnītu šādu algu, kamēr citi tādu naudu saņem vienkārši tāpat.
– Kāpēc pašvaldība nevar likt atstrādāt pabalstnaudu, kāpēc veseliem, jauniem cilvēkiem tā jādod par pliku velti?
– Attīstoties ekonomikai, sociālās problēmas automātiski vien nemazināsies. Piemēram, 2010. gadā bezdarbnieku skaits Rīgā samazinājās vairāk nekā par 10 000 – it kā ļoti pozitīvs cipars, taču vienlaikus trūcīgo skaits dubultojās. Pat ja valsts ekonomiku pēkšņi raksturotu 2,4% IKP pieaugums un eksports palielinātos par 4,8%, būtu tūkstošiem cilvēku, kuru dzīvē nekas no šīs pozitīvās statistikas nemainītos. Viņi tik un tā paliktu iekapsulēti trūcīgo ļaužu statusā. Tieši tāpēc jādomā, kā tiem palīdzēt un motivēt.
Pat pieaugot pabalstu prasītāju tendencei, 2012. gadu vēl izvilksim. Tāpēc nebūs jāizvēlas starp palīdzību trūcīgajiem vai, piemēram, alternatīvu veikt skolu remontdarbus.
– Radiet savu simtlatnieku programmu! Kur ir problēma?
– Ziniet, te ir milzīgas juridiskas dabas problēmas. Pašvaldībās lielākais darbaroku trūkums ir Rīgas domei piederošajos pašvaldību uzņēmumos. Tai pašā laikā simtlatniekus nevienā SIA izmantot nedrīkstam. Tas ir aizliegts. To nosaka sadarbības akti ar ES. Tā saucamos simtlatniekus var izmantot tikai departaments, aģentūra un vēl citas struktūras, kas nepraktizē komercdarbību. Piemēram, likt šiem cilvēkiem tīrīt sabiedriskā transporta pieturvietas, kas ir SIA Rīgas satiksme pārraudzībā, mēs nedrīkstam. Viņi var tikai grābstīt apstādījumus, ko apsaimnieko aģentūra Dārzi un parki.
– Kā domei sokas ar dzīvokļu dalīšanu?
– Pilnībā tiks pabeigts māju komplekss Ulbrokas ielā, kas nodrošinās 800 dzīvesvietas; taps mājas Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā. Līdztekus izvērtējam jau uzbūvētās ēkas, kuras varētu piedāvāt privātie būvnieki. Tiek sludināti vēl četri konkursi par māju celtniecību. Turklāt ir tādi dzīvokļi, kuri jau pieder pašvaldībai – tos nepieciešams tikai izremontēt, lai varētu atdot lietošanā (nevaram piešķirt cilvēkiem pilnībā izdemolētas platības). Viens no piemēriem būs piecstāvu māja Imantā, bijušās kopmītnes – arī tie būs vismaz 50 dzīvokļi, kurus varēsim laist apritē.
– Rīgas pilsētas 1. slimnīca. Nav noslēpums, ka
7 hektāri zemes pašā pilsētas centrā daudziem šķitis ļoti trekns kumoss un bijis pamatīgs kārdinājums likvidēt šo medicīnas iestādi, lai tās vietā ierīkotu, piemēram, iepirkšanās centru. Kā jums izdevās šo bastionu noturēt?
– Teikšu skaidri un gaiši: šajā vietā nebūs ne viesnīcu, ne iepirkšanās centru. Jā, nenormāli grūta situācija bija 2009. gadā, kad valdība pieņēma lēmumu pilsētas
1. slimnīcai nekādu finansējumu vairs nepiešķirt. Veicām smagas reformas, bet izturējām. Tagad slimnīcā darbojas pilnvērtīgs dienas stacionārs. Uzņēmums strādā ar peļņu, ko paredzēts ieguldīt iestādes attīstībā. Vairāk nekā 100 mediķi, ko grūtajos gados nācās atlaist, atkal ir pieņemti atpakaļ. Esam iecerējuši pievienot esošajai slimnīcai piecas centra medicīnas iestādes, tai skaitā arī Sarkanā Krusta bērnu veselības centru un Bērnu zobārstniecības poliklīniku. Iestādes izvietosim slimnīcas teritorijā, atbrīvojot ēkas Grēcinieku, Skolas un Brīvības ielā, kuras savukārt varēsim pārdot, līdzekļus novirzot slimnīcu vai skolu sakārtošanai. Izremontēsim 17. korpusu, kur agrāk atradās kardioloģijas nodaļa – arī tur nodrošināsim t.s. sociālās un aprūpes gultas. Patlaban slimnīcā ir 60 šādu vietu, taču pēc renovācijas to skaitu būs iespējams palielināt no 140 līdz pat 200. Ceram, ka, sakārtojot slimnīcu kopumā, tajā atgriezīsies arī neatliekamās palīdzības funkcijas. Nu, nedod dievs, ja pilsētas centrā notiek kāda liela avārija, kur cietis liels skaits cilvēku... Kur viņus steidzami vedīsim? Uz Gaiļezeru? Tikmēr taču zaudēsim cilvēkus.
– Kāds finansējums būs nepieciešams, lai īstenotu pilsētas 1. slimnīcas atjaunošanu?
– Aptuveni 2,5 miljoni latu.
– Interesanti... Rīgas satiksme gatavojas iegādāties pārnesumkārbu rezerves daļas 2,272 miljonu latu vērtībā. Jums tā šķiet adekvāta summa? Slimnīcas kompleksa renovācijai 2,5 miljoni latu – detaļām gandrīz tikpat.
– Rīgas trolejbusi, tramvaji un autobusi nav gluži pirmā svaiguma... Pat slavenie Mercedes Benz autobusi neskaitās vairs jauni. Amortizācijas pakāpe ir pamatīga. Viss transports taču ir jāremontē, un, sadalot uz atsevišķām vienībām, summa nebūs nemaz tik liela. Rīgas satiksmes šefs Leons Bemhens kādam var patikt vai nepatikt, taču, salīdzinot ar bijušajām PSRS republiku galvaspilsētām, tieši Rīgā satiksme ir vislabākā. Ieteiktu aizbraukt kaut vai uz Maskavu, lai par to pārliecinātos.
– Degvielas cenas kāps. Tātad rīdzinieki pamatīgāk pārdomās pārvietošanos ar personīgo auto un varbūt būs gatavi pārkāpt sabiedriskajā transportā. To, protams, veicinātu ērtā park&ride sistēma.
– Park&ride sistēmu varēsim ieviest tikai tad, kad būs atļauts PPP – public private partnership jeb valsts un privātā partnerība. Starptautiskie aizdevēji patlaban to aizlieguši, jo baidās, ka nevarēs izkontrolēt visas kredītsaistības, ko uzņemas valsts un pašvaldības. Pilsēta viena pati šīs autostāvvietas uzbūvēt nevar. Mums nepieciešams arī privātais līdzfinansējums. Kamēr tas ir aizliegts, neko nevaram iesākt.
– Tātad eksmēra Jāņa Birka vīzija par 6. maršruta tramvaja pagarinājumu līdz Baložiem ir kļuvusi nereāla.
– Šo maršrutu tuvākajā laikā noteikti nepagarināsim.
– Vai sakarā ar degvielas un elektrības tarifu palielināšanos netiks celtas biļešu cenas sabiedriskajā transportā?
– Situācijā, kad degvielas cenas tuvojas latam par litru, pašvaldības rīcībā ir šādi varianti: samazināt reisu skaitu un paaugstināt tarifus vai palielināt domes dotāciju sabiedriskajam transportam. Diemžēl no valsts palīdzību nav ko gaidīt. Mēs tātad palielināsim dotācijas.
– Februārī jūs teicāt, ka domes pakļautībā esošajiem uzņēmumiem liksit apsvērt iespēju elektrību pirkt no igauņu Eesti Energia meitaskompānijas Latvijā Enefit. Kāds tad ir lēmums?
– Tas būs atkarīgs no Latvenergo un igauņu piedāvājumiem. Piemēram, Rīgas Centrāltirgus un Dzemdību nams pērk elektrību no Enefit. Rīgas gaismai vecais līgums ar Latvenergo ir līdz vasaras sākumam, un uzņēmums jau rīko konkursu par lētāku iepirkumu. Ja Enefit piedāvās izdevīgāku līgumu, tad apgaismosim Rīgu ar igauņu elektroenerģiju. Arī Rīgas satiksme patlaban pārdomā, vai izsludināt iepirkumu konkursu. Kā nekā tik lieliem klientiem ir iespēja tirgoties.
– Rīga plāno mainīt siltumenerģijas patēriņa uzskaites un samaksas sistēmu. Arī Rīgas siltuma (RS) padomes priekšsēdētājs saka, ka pilnībā atbalstot tiešo norēķinu ieviešanu starp iedzīvotājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, nevis ar namu apsaimniekotājiem kā līdz šim.
– Namu pārvaldei nav jānodarbojas ar naudas iekasēšanu no parādniekiem, lai, pūlēm neattaisnojoties, izmisīgi domātu, no kādiem remontdarbiem atteikties. Tā nav apsaimniekotāju funkcija, jo viņu uzdevums ir tīrīt un remontēt. Turklāt, pārejot pie tiešas norēķinu sistēmas, tā kļūst ļoti izdevīga patērētājiem. Patlaban ir tā – ja kaut viens dzīvoklis par siltumu nav samaksājis, var nepieslēgt apkurei visu māju. Savukārt, ja darbotos tiešā apmaksas sistēma un ja mājā kaut viena ģimene būtu samaksājusi, šim dzīvoklim nāktos pieslēgt apkuri.
– Tehniski to var izdarīt tikai visai ēkai, nevis atsevišķiem dzīvokļiem.
– Jā, tādējādi siltums tiktu pieslēgts visai ēkai, jo nevar sodīt tos, kuri līguma ietvaros godīgi maksājuši par pakalpojumu. RS uz šādu sistēmu varētu pāriet tikai tad, ja tam būtu pietiekami lielas finansiālās rezerves, lai pārfinansētos. To var pavilkt, ja ir kāds privātais partneris.
– Piemēram, franču koncerns Dalkia...
– ...ar kuru mums izdotos atrast kopsaucēju, lai tas varētu ienākt tirgū ar savām investīcijām. Turklāt Rīgai paliktu kontrolpakete pār tarifiem, jo nedrīkst būt tā, ka mums ir vairums akciju, bet nav reālas teikšanas. Ja izdotos pierunāt tādu ekonomikas ministru, kāds mums ir patlaban, tad šis veiksme stāsts rīdziniekiem izdotos.
– Kad sāksies Dienvidu tilta pēdējās kārtas būve? Tūlīt būs jālabo Salu tilts un, ja efektīvi nefunkcionēs šis Daugavas šķērsojums, ies vaļā gatavā elle.
– Vēl notiek sarunas par kreditēšanu. Arī mūsu iespējamie finanšu partneri vēršas pēc naudas lielajās investīciju bankās, lai dabūtu izdevīgākas likmes. Protams, tas prasa laiku. Pieņemu, ka vasaras sākumā sarunas būs galā un tad ar sagatavotajiem priekšlikumiem dosimies uz Finanšu ministriju, lai saņemtu atļauju tilta būvniecībai. Objektu pabeigsim, kā bija iecerēts – 2012. gadā.
– Tagad kāds ļoti sensitīvs jautājums: slavenais latviešu aviators Herberts Cukurs – Brīvības cīņu dalībnieks, bet... Viktora Arāja komandas loceklis. Jāpiebilst, ka Cukura vaina netika pierādīta un jautājums par dalību ebreju šaušanā arvien ir diskutabls. Pēc kara Cukuru nolaupīja Mossad un noslepkavoja bez tiesas sprieduma. Tāds, lūk, kopumā ir šis politiski jutīgais fons. Atļaut Cukura pārbedīšanu Brāļu kapos lūdz tuvinieki. Jūs teicāt striktu nē. Kāpēc?
– Tāpēc, ka daudzi jautājumi, kas saistīti ar šā cilvēka politisko reputāciju, vēl nav atbildēti. Toties ir pierādīts fakts, ka Cukurs bijis Arāja komandā. Nevar pierādīt ar fotogrāfijām, ka viņš šāvis ebrejus, un arī nogalinātie vairs nevar liecināt. Diez vai Izraēlas specdienests ieguldītu tik lielus resursus, lai daudzus gadus medītu vienkāršu garāžas vadītāju vai šoferi. Droši vien Mossad to darīja, jo tam bija apliecinājumi ebreju nogalināšanā. Ja kādam ir tik apšaubāma reputācija, nevar viņu apbedīt Brāļu kapos.
– Runāsim atklāti, Brāļu kapos guļ daudzi, kuru reputācija ir odioza. Padomju režīma laikā viņi piedalījušies represijās pret latviešiem, krieviem un ebrejiem. Tad spriedīsim vienādu tiesu visiem, arī bijušajiem enkavedešņikiem. Jums nešķiet, ka esat vēl pārāk jauns, lai izšķirtu tik sarežģītus vēstures jautājumus...?
– Es izteicu savu rekomendējošo viedokli, kas, manuprāt, ir pietiekami loģisks. Pieņemu, ka arī citi tajā ieklausīsies.
– Kā vērtējat iespējamo valodas reformu valsts un pašvaldību skolās? Prognozējat līdzīgus valodu nemierus, kādi bija 2003. gadā?
– Krīze ir satuvinājusi latviešus un cittautiešus. Cilvēki redz, ka patlaban visiem ir līdzīgas problēmas. Tāpēc arī savstarpējās attiecības kļuvušas labākas. Cerēju, ka dzimtā valoda vairs nešķirs cilvēkus. Arī bilingvālā apmācība darbojas lieliski – krievu skolēni, kuri tagad absolvē skolu, latviski runā un raksta labāk par mani. Vēlēšanas parādīja, ka ļaudis vairs nebalso par radikāla uzskata politiķiem. Diemžēl vēl arvien ir palikusi vēlme ekspluatēt etnisko faktoru. Tagad mums piedāvā, atvainojiet, izčakarēt normālu mācību sistēmu – kāpēc? Tikai tāpēc, lai pirms nākamajām vēlēšanām kāds dabūtu klāt vēl vienu mandātu? Ļoti ceru, ka ne vienai, ne otrai pusei neizdosies uzkurināt situāciju.
– Jau labu laiku virmo kaislības par prezidenta vēlēšanām. Kāda būs Saskaņas centra (SC) izvēle?
– Izvēle būs ļoti atbildīga.
– Jums būs savs
kandidāts?
– Piedodiet, bet es patlaban nekomentēšu...
– Kā jūs izskaidrojat, ka, neraugoties uz saspringto situāciju sakarā ar budžeta griešanu, Valda Dombrovska valdība turas salīdzinoši stabili un arī sabiedrība tās lēmumus uzņem visnotaļ samiernieciski?
– Aptauju rezultāti liecina, ka vismaz divreiz krities sabiedrības atbalsts Vienotībai. Situāciju rāmjos notur fakts, ka esam ES dalībvalsts – ja cilvēkiem drausmīgi riebjas Dombrovska politika un pieņemtie lēmumi, viņi ir tiesīgi sakravāt savas mantiņas, lai aizbrauktu uz Īriju. Tā ir alternatīva plašām protesta akcijām ielās. Jā, tādējādi valdība varbūt ir stabilāka, bet tā ir miroņa stabilitāte kapos.
– Two tickets to Dublin, please...**
– Nu jau uz Vāciju!