Ēlerte neapmierināta par lēmumu pagarināt Esplanādes atrakciju darbību

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība") pauž neizpratni par Rīgas pašvaldības lēmumu līdz 1.maijam pagarināt atrakciju parka darbību Esplanādē, kas turpināšot degradēt Rīgas vēsturisko centru, aģentūru BNS informēja kultūras ministres pārstāvis Andris Saulītis.

Tikmēr Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis aģentūrai BNS pastāstīja, ka pašvaldība lūgumu par atrakciju parka darbības laika pagarināšanu nav saņēmusi, tāpēc par to vēl nav lemts.

Vienlaikus izpilddirektors Juris Radzēvičs (LPP/LC) pauda viedokli, ka "pretēji dažādu valsts kultūras birokrātu viedokļiem un vērtējumam ir redzams, ka šīs atrakcijas iedzīvotāju vidū kļuvušas ļoti populāras un pieprasītas".

Ēlerte paziņojumā presei norāda, ka atrakciju parka darbības laika pagarināšana skaļi demonstrējot Rīgas domes vadības neizpratni par kultūrvēsturiskajām vērtībām un to saglabāšanas nozīmi.

"Šāda domes rīcība ir tuvredzīga, tā noniecina UNESCO piešķirto Rīgas vēsturiskā centra statusu un rāda, ka Rīgas domes vadība īsti neizprot savu atbildību par Rīgas izcilajām kultūrvēsturiskajām vērtībām," paudusi kultūras ministre.

Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis uzskata, ka Esplanādes parkā uzstādītais atrakciju komplekss ir kultūrvēsturisko vidi degradējošs, tā vizuālais, skaņas un koloristiskais noformējums ir bezgaumīgs un kultūrvēsturiski tik vērtīgai pilsētas daļai neatbilstošs. Domājot par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā, satraucošs ir izpratnes trūkums par kultūru, kas ir cilvēku un cilvēces visu sasniegumu kopums.

"Ir jāizvērtē, kurā vietā un ko mēs atļaujamies. Starptautiskās vēsturisko dārzu un ievērojamu vietu komitejas pieņemtajā Florences hartā noteikts, ka pēc sava rakstura un mērķiem vēsturisks dārzs ir vieta, kas veicina cilvēku kontaktus, klusumu un dabas izpratni. Tā ikdienas lietojuma koncepcija var būt kontrastā ar dārza lomu tajos retajos gadījumos, kad tas tiek izmantots svinībām. Šāds dārza izmantošanas veids skaidri jādefinē, lai jebkuras svinības kalpotu dārza vizuālā efekta pastiprināšanai, nevis to bojātu," paskaidrojis Dambis.

Kultūras ministrija ir iesniegusi valdībā grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumos, lai turpmāk galvaspilsētas vēsturiskajā centrā šādas būves neparādītos. Apstiprinot šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, turpmāk publiskie pasākumi, kas saistīti ar kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, tostarp īslaicīgu, piemēram, atrakciju iekārtu uzstādīšanu, būs pieļaujami pēc Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes pozitīva atzinuma saņemšanas. Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Padomes sastāvā ir desmit amatpersonas: arhitekts Andris Kronbergs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, VKPAI vadītājs Juris Dambis, Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valgums, VKPAI Arhitektūras daļas vadītājs Jānis Zilgalvis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Plānojumu uzraudzības nodaļas departamenta direktore Ingūna Urtāne, kā arī trīs Rīgas domes (RD) pārstāvji – Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Vēsturiskā centra projektu nodaļas vadītāja Iveta Staša-Šaršūne un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs, direktora vietnieks pilsētas izbūves jautājumos Andis Cinis.