Rīgas pieminekļu aģentūra uz tuvinieku lūgumu atļaut Herbertu Cukuru pārbedīt Rīgas Brāļu kapos atbildēs aprīļa beigās, aģentūrai BNS pastāstīja aģentūras direktors Guntis Gailītis.
“Jautājums ir plašs un jāatrisina pēc būtības,” sacīja Gailītis un atzina, ka viedokļi par to tiek lūgti vēsturniekiem, nevalstiskajām organizācijām, ārlietu un militārās jomas ekspertiem.
Pašlaik saņemtās atsauksmes esot visdažādākās – sākot ar emocionālu novērtējumu un beidzot ar argumentētiem viedokļiem un faktiem.
“Herberts Cukurs ir sarežģīta personība, ar lieliem plusiem un mīnusiem. Tas ir smalks darbs izvērtēt visus viedokļus par un pret,” paskaidroja Gailītis.
Rīgas pieminekļu aģentūras direktors arī uzsvēra, ka Brāļu kapi ir īpaša vieta un nav dežūrkapsēta. Viņš nesniedza savu viedokli, vai Cukuram būtu jāatdusas Brāļu kapos, jo tam vajadzīga informācija, dziļa analīze, fakti.
Galīgais lēmums, summējot viedokļus, būs jāpieņem Rīgas pieminekļu aģentūrai.
Lūgums ļaut Cukura pelnus pārbedīt Rīgas Brāļu kapos saņemts no Brazīlijas – Cukura sievas un dēla. Tuvinieki pamatojuši savu lūgumu ar to, ka Cukurs jaunekļa gados bijis Brīvības cīņu dalībnieks.
Interneta enciklopēdija "Vikipēdija" vēsta, ka Cukurs ir dzimis 1900.gada 17.maijā Liepājā, miris 1965.gada 24.februārī Montevideo (Urugvajā). Viņš bija latviešu aviators un Arāja komandas dalībnieks, arī žurnālists. 1930.gados Cukurs kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Otrā pasaules kara laikā viņš dienējis tā sauktajā Arāja komandā, kas veica represijas pret ebrejiem. Pēc atsevišķiem avotiem, Cukurs tiek minēts kā viens no holokausta īstenotājiem, tomēr viņš nekad nav stājies tiesas priekšā, un jautājums par viņa dalību ebreju iznīcināšanā ir diskutabls.