Veidojot Tērbatas ielu kā gājēju ielu, jāizvērtē ielas pārveides ekonomiskā efektivitāte, kā arī jāorganizē konkurss par arhitektūras un plānojuma koncepcijas izstrādi.
Plānojot ielas pārveidi, tehniskajā projektā jāiestrādā risinājumi par gājējiem ērtu ielas seguma izveidošanu un ielas labiekārtošanu, pausts progresa ziņojumā par gājēju ielas koncepciju Rīgā un Tērbatas ielas satiksmes organizācijas izpētes rezultātiem. Ar ziņojumu ceturtdien iepazīstināja Rīgas domes (RD) Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē.
Ziņojumā norādīts, ka Tērbatas ielu posmā no Matīsa līdz Tallinas ielai nav lietderīgi pārveidot par gājēju ielu, jo gājēju kustības intensitāte šajā posmā saglabāsies neaktīva, turklāt tas veidotu auto sastrēgumus Krišjāņa Barona un Aleksandra Čaka ielā, kā arī krustojumos ar Bruņinieku un Matīsa ielu.
Savukārt ielas pārveide par gājēju ielu posmā no Elizabetes līdz Tallinas ielai nedaudz iespaidos satiksmes komforta līmeni salīdzinājumā ar esošo situāciju, pasliktināsies apstākļi krustojumos Elizabetes un Krišjāna Barona ielā un Dzirnavu un Krišjāņa Barona ielā. 2018.gadā salīdzinājumā ar variantu, kurā saglabāta transporta kustība visā Tērbatas ielas garumā, radīsies papildu pārslodze Krišjāņa Barona un Tallinas ielā, un sevišķi abu šo ielu krustojumā, bet pārvietošanās vidējais ātrums samazināsies par apmēram 10%.
Pētījumā konstatēts, ka gājēju ielās lielākoties tiek izmantoti iešanai ērti segumi un šķērsprofili, bet Tērbatas ielā esošais brauktuves bruģakmens segums un ielas šķērsprofils nav piemērots gājēju ielas izveidei. Tomēr, ņemot vērā RD Būvvaldes un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) prasības saglabāt Tērbatas ielas bruģakmens segumu, tiek rosināts nākamajās projektēšanas stadijās papildus pārskatīt šo jautājumu gājēju kustības ērtības uzlabošanai.
Turpmākā projektēšanas gaitā arī jāpievērš uzmanība kustības organizācijai ielu šķērsojumos.
Attiecībā uz sabiedrisko transportu ziņojumā norādīts, ka jāpārceļ trolejbusa līnija no Tērbatas ielas starp Elizabetes un Ģertrūdes ielu. 1.maršruta trolejbusus no Tērbatas ielas paredzēts novirzīt 2014.gadā. Tas pasliktinās pieturvietu sasniedzamību, tomēr tā paliks pilsētu centram rekomendējamo lielumu robežās - mazāka par četrām līdz piecām minūtēm. Noskaidros, ka sabiedrisko transportu izmanto tikai 5-7% Tērbatas ielā dzīvojošo, strādājošo un apmeklētāju.
Savukārt līdz ar trolejbusa novirzīšanu no Tērbatas ielas jaunas trolejbusa līnijas kontakttīkla ierīkošana no Tērbatas līdz Brīvības ielai izmaksās apmēram 100 tūkstošus latu, novērtējis uzņēmums "Rīgas satiksme".
Lai nodrošinātu piebraukšanu pie apbūves, īpaši ēku iedzīvotājiem, kam nav citu piebraukšanas iespēju, izņemot Tērbatas ielu, šeit ir jāsaglabā vietējā transporta kustība, kura nebūs liela un var tikt ierobežota viena kvartāla robežās, laikā vai ar caurlaižu izmantošanu. Savukārt preču piegāde komerciālai apbūvei jāorganizē ārpus lielāku objektu aktīvas apmeklētības stundām, piemēram, no rīta līdz plkst.9 vai vakarā pēc plkst.20. Piebraukšanas maršruti pie objektiem jākonkretizē nākamajās projektēšanas stadijās.
Runājot par velosatiksmi, pētījumā minēts, ka atsevišķu veloceliņu izveidot nav paredzēts un, ņemot vērā prognozēto gājēju kustības intensitāti, ir pieļaujams organizēt kopēju gājēju un velobraucēju kustību.
RD Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome atbalstīja plānu ielas pārveidi par gājēju ielu sadalīt trīs posmos. Padomes vadītājs vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC) sacīja, ka ar pirmā posma īstenošanu saistītie jautājumi - par posmu no Elizabetes līdz Lāčplēša ielai - jāiekļauj RD Attīstības departamenta un Attīstības komitejas, kā arī Satiksmes un transporta lietu komitejas darba kārtībā.
Jau vēstīts, ka, meklējot optimālo risinājumu Tērbatas ielas pārveidei par gājēju ielu, eksperti ierosina projektu realizēt trīs posmos - pirmais posms būtu no Elizabetes līdz Lāčplēša ielai ar ieviešanu ekspluatācijā nosacīti 2011.gadā. Otrais projekta posms ir no Elizabetes līdz Matīsa ielai ar ieviešanu ekspluatācijā 2014.gadā, bet trešais posms - no Elizabetes līdz Tallinas ielai ar ieviešanu ekspluatācijā 2018.gadā.
Ziņots arī, ka izpēte par Tērbatas ielas pārveidošanu par gājēju ielu no pērnā gada decembra beigām tika pagarināta līdz šā gada februāra beigām, jo bija jāveic precīzāka satiksmes dalībnieku kustības skaitīšana. Gājēju un transporta plūsmu izpēti par gājēju ielas izveidi Tērbatas ielā posmā no Elizabetes līdz Tallinas ielai pēc RD Satiksmes departamenta pasūtījuma veica uzņēmums "Imink" par 15,8 tūkstošiem latu (bez pievienotās vērtības nodokļa).
RD Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome 2010.gada 11.martā konceptuāli atbalstīja gājēju ielas izveidošanu Rīgā, Tērbatas ielā, nolemjot šo ideju virzīt publiskai apspriešanai. Ideju par gājēju ielas izveidošanu Rīgā virzīja bijušais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC). Viņš iepriekš klāstīja, ka, pārveidojot Tērbatas ielu par gājēju ielu, tajā uzreiz būtu aktivitāte un jauns bizness. Izpētei tika piešķirti 25 tūkstoši latu.