Ameriks: Situācija Rīgas ostā ir smaga; liela daļa kuģu nav piemēroti šādiem apstākļiem

Situācija Rīgas ostā saistībā ar ilgstošu salu un biezo ledu, kas izveidojies Rīgas jūras līcī, joprojām ir smaga, ceturtdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja vietnieks, brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Pēc viņa teiktā, liela daļa kuģu gan nav piemēroti šādiem apstākļiem.

Ameriks informēja, ka situācija ir ir smaga gan Rīgas, gan Tallinas, gan Pēterburgas ostās, un pašlaik ledus biezums Rīgas līcī ir aptuveni 35 centimetri. "Ir daļa kuģu, kas šādos apstākļos vienkārši nevar turpināt savu navigāciju," viņš sacīja, izsakot pārmetumus kuģu fraktētājiem un stividoriem, kas ir fraktējuši kuģus, kas nav tehniski piemēroti darbam šādos apstākļos. Savukārt tie kuģi, kuriem ir atbilstoši tehniskie parametri, ostā ienāk regulāri, uzsvēra Ameriks.

Trešdien, 23.februārī, Rīgas ostā apkalpoti 14 kuģi, klāstīja brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka ilgstošais sals un biezais ledus būtiski traucē Rīgas ostas darbu, savukārt Liepājas un Ventspils ostās problēmas nav tik lielas. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 23.februārī uzdeva satiksmes ministram Uldim Augulim un Krīzes vadības padomes sekretariātam steidzami iesniegt informāciju par situāciju, kāda ir izveidojusies ar kuģiem, kuri iesaluši ledū Rīgas jūras līcī, un veicamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai. Baltijas asociācijas "Transports un loģistika" savukārt rosina valdību Rīgas ostā izsludināt ārkārtas situāciju.

Ostā aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka jūrā ledus biezums ir 35 līdz 70 centimetru un lielie konteineru kuģi, kā arī pasažieru kuģi tiek līdz ostai, savukārt mazajiem kuģiem, kuriem nav attiecīgās klases, ir problēmas.

Brīvostas velkoņi un ledlauzis "Varma" strādā no jūras vārtiem līdz pieņemšanas bojai. "Varma" strādā 24 stundas diennaktī, un vajadzības gadījumā tiek izmantoti arī abi velkoņi.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais