Zemniekiem sarūk piena tirdzniecības apjomi Rīgā

Pavasarī svaigpiens beidzot plūda uz galvaspilsētu un no tiešās tirdzniecības ieguva gan rīdzinieki, gan paši zemnieki. Kaut gan kopš ienākšanas Rīgas tirgos un pagalmos realizācijas apjomi ievērojami sarukuši, daudzām saimniecībām tiešā tirdzniecība kā risinājums būs vēl ilgu laiku, rēķinās paši zemnieki.

Galvenais pircējs – pensionārs

Sējas novada zemnieku saimniecība Priežkalni Čiekurkalna tirgū ienāca pagājušā gada Jāņos, un toreiz viņi bijuši šeit pirmie, kas svaigpienu realizēja pa tiešo patērētājam. Tāpat pirms gada sāka tirgot arī Vidzemes tirgū. Pēc tam, kad a/s Rīgas piensaimnieks no šā gada aprīļa pārtrauca pieņemt pienu viņu maršrutā, jo tas kļuvis nerentabls, un citur piedāvātā piena iepirkuma cena nesedza pat pašizmaksu, ceļš līdz galvaspilsētai nu tika mērots biežāk.

Ar piena tiešo tirdzniecību pašlaik gan nevedas tik labi kā vēl šā gada pavasarī. Daļai zemnieku braukšana uz tirgu ir izdzīvošanas jautājums, tāpēc šajā laikā ievērojami augusi konkurence, norāda z/s Priežkalni saimniece Signe Seile. Arī iedzīvotāju pirktspēja kritusies, bet galvenais pircējs joprojām ir pensionārs, kuram nu apgriezta pensija. Vēl pavasarī Čiekurkalna tirgū vien izdevās pārdot 250 litru piena, bet tagad šāds apjoms aiziet visās – kopumā sešās – tiešās tirdzniecības vietās Rīgā. Tagad, ja tirgū realizēti 100 litri piena, tā jau ir laba diena, nopūšas z/s Priežkalni saimniece.

Darba apjoms dubultojies

Izdevīgums tiešai tirdzniecībai gan ir nenoliedzams. "Daudzi kombināti maksā mēneša laikā, un tas vēl ir apsveicami. Viens no lielākajiem ieguvumiem tiešajā tirdzniecībā – tas, ka zemniekam uzreiz ir skaidra nauda," norāda S. Seile. Taču viņa atzīst, ja kāds pārstrādes uzņēmums maksātu to cenu, ko a/s Rīgas piensaimnieks pirms gada – 22–24 santīmus par litru piena –, tiešai tirdzniecībai mestu mieru. "Darbs, kas jāiegulda, ir milzīgs, un tas viss, lai nopelnītu tikpat daudz kā pirms pusotra gada tikai ar piena ražošanu," skaidro z/s Priežkalni saimniece. "Tagad ir jāiegulda jaunās iekārtās, transportā. Darba apjoms ir dubultojies, jo jāiet kūtī, ražotnē, jābrauc uz tirgu, tas nozīmē, ka vairs nav brīvdienu." Tagad visas darba dienas sākoties pirms pulksten pieciem no rīta un beidzas pēc pulksten vienpadsmitiem vakarā.

Pagaidām gan izdodas iztikt bez algota darbaspēka – tikai ar ģimeni. Līdz pulksten trijiem, četriem pēcpusdienā svaigpienu realizē tirgū, pēc tam pagalmos, kur tad arī cena no 40 tiek nolaista līdz 35 santīmiem par litru piena.

Sākumā veselīga, bet tad pat neglīta kādu laiku bijusi konkurence. "Tagad iestājies pamiers – zemnieki ir ļoti piekusuši gan kašķējoties, gan strādājot. Ir tāda kā apātija – katrs velk to savu vezumu un domā varbūt par kādu mēnesi uz priekšu, nevienam nav skaidrības par to, kas būs pēc gada," stāsta S. Seile. Skaidrs gan esot viens – nelielām saimniecībām, kurās ir līdz 50 govju, tiešā realizācija ir risinājums uz ilgu laiku. Šobrīd saimniecībā ir 20 slaucamās govis un 25 ataudzējamās – šādu skaitu arī saglabāšot.

Pircēju rinda sarukusi

"Mazai saimniecībai ir daudz vieglāk ķepuroties nekā tādai kā mūsu, kurā 300 slaucamas govis," skaidro Jēkabpils novada z/s Raiņi menedžeris Mareks Stalidzāns. Rīgas tirgos ienākuši martā, kad piena iepirkuma cena bija aptuveni 11 santīmi, kamēr pašizmaksa 20–22 santīmi par litru. Šobrīd tirgots tiek četrās vietās galvaspilsētā. M. Stalidzāns gan neslēpj, ka neiet spoži, – vēl pirms pusgada sestdienās pircēju rinda no desmitiem rītā nenoplaka līdz pat četriem pēcpusdienā un tirgū dienā varēja realizēt 150–200 litrus piena, bet tagad realizētais apjoms sarucis līdz 50 litriem. Tika liktas cerības, ka ar septembri, cilvēkiem atgriežoties galvaspilsētā, kas mainīsies, bet – nekā. Šajā laikā arī cenas krietni samazinājušās. Piemēram, krējumu iepriekš tirgoja par aptuveni 2,30 latiem kilogramā, bet tagad nav daudz pircēju, kas būtu gatavi maksāt šābrīža cenu – 1,60–1,80 latus.

Pašlaik pat tiekot apsvērts atgriezties pie piena pārstrādes uzņēmumiem, ja vien izdosies vienoties par pieņemamām piena iepirkuma cenām, – lai pārziemotu, samierinātos vēl ar 15 santīmiem par litru piena, norāda M. Stalidzāns.

Svarīgākais