Apmēram simts rīdzinieku iebilst pret starptautiskās lidostas "Rīga" paplašināšanas plāniem, raksta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).
Lidostas teritorijas jaunajās robežās jau nozāģēti koki, kas tur auguši gadu desmitus, izzāģēto koku un aizbērto ūdens novadgrāvju dēļ pārplūdis tuvējais ezers, applūdinot iedzīvotāju pagalmus un dārzus, LA stāstīja Mūkupurva ielas 24. nama iedzīvotāja Lūcija Barkāne. Pret aptuveni 2,3 kilometru gara dzelzceļa atzara būvniecību no esošā Rīgas-Tukuma dzelzceļa līdz lidostai un lidostas "Rīga" teritorijas paplašināšanu kopumā iebilst ap simt rīdzinieku - Mūkupurva, Sieksātes, Grenču, Nīkrāces un Gaviezes ielas iedzīvotāji.
Sieksātes ielas 1. nama iedzīvotāja Vizma Žagata sūdzējās, ka pārmērīgā mitruma dēļ nosēžas māju pamati, plaisā sienas, nonīkst augļu koki, iekoptajos dārzos nekas vairs neizaug. Agrāk mājās ierīkotās sausās tualetes bijis jāsmeļ reizi gadā, tagad tas jādara vismaz divas reizes.
Sieksātes ielas 1.b nama iedzīvotāja Sarmīte Eglīte domā, ka lidostas paplašināšanas un dzelzceļa būvēšanas dēļ viņiem būs jāzaudē gadu desmitiem iekoptās mājas un zemi, ko viņi apdzīvojuši vairākās paaudzēs. Piegružotā, nolaistā un pastāvīgi applūdusī vieta mākslīgi pazeminātu viņu nekustamo īpašumu vērtību, kas atsavināšanas gadījumā ļautu izmaksāt atlīdzībā grašus.
Barkāne LA teica, ka apkārtējo māju iedzīvotāji jau tagad jūtas kā Rīgas attīstības plāna gūstekņi. Plānā noteikto būvniecības ierobežojumu dēļ viņu īpašumiem pircēji met lielu līkumu. Un, visticamāk, plānotās būvniecības galvaspilsētas rajons pašlaik izskatās kā drīzai nāvei nolemts - ielas ir bedrainas un neapgaismotas, neapbūvētās zemes platības tiek piegružotas. Šajā apkaimē mīklaini aizdegas neapdzīvotās lauku mājas un dārza mājiņas, kaut arī pārmērīgā mitruma dēļ uguns nelaimes pašas no sevis it kā nevarētu izcelties.
Tā kā šī teritorija pieder lidostai un te paredzēta arī dzelzceļa būvniecība, tas viss, viņuprāt, tiekot darīts tīšām, lai liktu saprast, ka nekādas ilgas palikšanas te vairs nebūs.
Lidostas attīstība ir neizbēgama, LA teica lidostas "Rīga" pārstāvis Mārtiņš Langrāts. Tā apliecināta gan iepriekšējās, gan jaunās valdības deklarācijā. Šajā gadā paredzēts, ka lidosta pārvadās 4,5 miljonus pasažieru. Tā kā turpmākajos gados pasažieru pārvadājumu būšot vairāk, ir paredzēta jauna lidostas termināļa celtniecība. To varētu pabeigt līdz 2013. gada beigām. Langrāts gan sacīja, ka termināļa būvniecība notikšot lidostas robežās un ka neskaršot zemes vai māju privātīpašumus. Viņaprāt, iedzīvotāju uztraukumu vairāk izraisījusi dzelzceļa būvniecība, kurš varētu šķērsot viņu īpašumus. Bet, kā allaž, jebkura būvniecība dažiem ir ieguvums, citiem sagādā neērtības.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss apstiprināja, ka lidostai jāpaplašinās tāpēc, ka pašreizējā termināļa ietilpība esot gandrīz izsmelta. Pašlaik tiek spriests vienīgi par labāko veidu, kā varētu notikt paplašināšanās.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektors Māris Kalve domā, ka iedzīvotāji sūdzas tāpēc, ka neviens nav spējis viņiem skaidri izstāstīt, kāda īsti būvēšanās šajā teritorijā ir paredzēta un kādas sekas tā varētu radīt, ar to pirmām kārtām domājot valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš".
"Latvijas dzelzceļš" attīstības plānošanas un projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča LA noliedz, ka cilvēkiem nekas neesot skaidrots. Diemžēl uz sabiedrisko apspriešanu uzaicinātie klaigājuši un nemaz negribējuši klausīties. Viņasprāt, iedzīvotāji satrakojušies pāragri. Pašlaik tiekot vien pētīts, kādas varētu būt iespējas uzbūvēt šādu dzelzceļu; cik tas maksātu; kā tas ietekmēs dabu un cilvēku dzīves apstākļus. Bet neviens vēl nav teicis, ka dzelzceļu noteikti būvēs. Šā gada decembrī un nākamā gada sākumā varētu notikt ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Vai vispār kaut ko būvēs, par to skaidrība varētu rasties līdz 2011. gada augustam, kad "Latvijas dzelzceļš" pieņems lēmumu par tālāko darbību.
Turklāt dzelzceļa būvniecība varētu notikt tikai pēc lidostas "Rīga" meliorācijas projekta izstrādes un īstenošanas. Un koku izciršana nekādi neesot saistīta ne ar uzņēmumu pašu, ne ar dzelzceļa būvniecības ieceri.
Poča lēsa, ka dzelzceļa atzara būvniecība atmaksātos vien tad, ja abos virzienos cauri Rīgas lidostai plūstu 10 miljoni pasažieru gadā. Bet ekonomiskās krīzes dēļ tik liels pieplūdums diezin vai tik drīz būtu sagaidāms.
Matīss atkārtoja to pašu - galīgais lēmums par dzelzceļa ieceres tālāko virzību tikšot pieņemts tikai pēc izpētes. Tāpēc esot pāragri runāt par māju un zemes privātīpašumu atsavināšanu.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Gvido Princis vēstīja, ka lidosta "Rīga" paplašināšanās plāna ietvaros vērtē iespēju sākt detaļplānojuma procedūru. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem un speciālistiem būs iespēja precīzāk paskaidrot un apspriest, kā šī teritorija tiks izmantota. Princis pieļāva, ka, novērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un ekonomiskos apsvērumus, par pieņemamāku varētu tikt atzīts arī citāds plāns - nebūvēt dzelzceļu, bet satiksmei ar lidostu nodrošināt dažādus sabiedriskā transporta veidus.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta teritorijas plānošanas nodaļas vadītājs Ivars Millers atklāja, ka dome nosūtījusi vēstuli Satiksmes ministrijai, prasot skaidrojumu, kā konkrēti šī lidostas teritorija tiks attīstīta un vai ir plānots atsavināt iedzīvotāju privātīpašumus. Pagaidām ministrija neko skaidri nav atbildējusi. Viņš arī piebilst, ka par ikviena privātīpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām tik un tā jālemj Saeimai.
Millers arī uzskata, ka iedzīvotāji bāž vienā maisā divas problēmas - applūdušos dzīvojamo māju pagalmus, izsenis pārmēru mitrās pļavas, ko rada bojātā meliorācijas sistēma, un lidostas teritorijas robežas, kuras pērn apstiprinājusi valdība.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektors Māris Kalve atzina, ka pārplūdušie dārzi un pagalmi ir gadiem ielaista nelaime. Rīgai paplašinoties, šajā vietā vēl pirms kara raktie liekā ūdens novadgrāvji ir aizgruvuši vai uz jaunu izbūves rēķina aizbērti. Bet risinājums šai problēmai jāmeklē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam. Departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītāja Purmale pavēstījusi iedzīvotājiem, ka novadgrāvju sistēmas atjaunošanas projekts Mūkupurva teritorijai esot sagatavots un apstiprināts. Kad atjaunošana varētu sākties, to gan vēl nevarot pateikt, jo neesot zināms, vai turpmākajos divos gados šim pasākumam būs nauda. Millers piebilst, ka problēmas risinājumam varētu būt nepieciešams pamatīgāks meliorācijas plāns, kas aptver ne tikai šo galvaspilsētas rajonu, bet arī Mārupes un Babītes novada teritoriju.
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. Lidostas vienīgais īpašnieks ir valsts.