Nils Ušakovs: Domes prioritāte – sociālā joma

 
©f64

Dienā, kad Rīgas pašvaldībā savus politiskos kauliņus kopā meta divas politisko partiju apvienības, lai izveidotu jaunu frakciju bloku SC un LPP/LC, Neatkarīgā uz sarunu aicināja šā pasākuma idejisko autoru un iniciatoru, Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.

– Vispirms parunāsim par Rīgu. Sāksim ar skandalozāko pilsētas tiltu un dārgāko projektu, tautā sauktu par Zelta kuprainīti. Pirms pusotra gada radās iespaids, ka šis domes sastāvs ir tik ļoti nikns par nesamērīgi augstajām izmaksām, ka gatavs iesaldēt Dienvidu tilta pabeigšanu. Vai jums patiešām šāds nodoms bija?

– Paskaidrošu: no finansiālā viedokļa runa ir par dažādiem projektiem. Tilta pirmā un otrā kārta tika subsidēta ar bēdīgi slaveno vācu bankas kredītu*. Iesaldētajam, trešās kārtas projektam joprojām jāmeklē finansējums. Visi dokumenti, kas saistās ar tilta pirmās un otrās kārtas būvniecības finansēšanu (uz kuru krīt Valsts kontroles aizdomas par iespējamajām nelikumībām), ir atdoti policijai. Dome nav īstā struktūra, kas varētu atrast finansiālus pārkāpumus, sodīt noziedzniekus un iekasēt nozagtu naudu. Ar to jānodarbojas Ekonomikas policijai.

– Dome nolēmusi tilta pabeigšanai lūgt Finanšu ministrijas atļauju, lai aizņemtos naudu. Vai šoreiz rīdzinieki var būt droši, ka atkal nekļūs par ķīlniekiem neizdevīgiem banku kredītiem?

– Nē, nē, tā noteikti nebūs! Kad saņemsim atļauju no ministrijas, tad ļoti atklātā procesā izvēlēsimies banku, kura piedāvās patiešām viszemākās likmes.

– Daugavas Ziemeļu šķērsojums. Par to runā kopš pagājušā gadsimta. Kad beidzot sāksies būvniecība, un kur iecerēts ņemt naudu?

– Par miljardu no rīdzinieku naudas mēs to necelsim. Tas ir skaidrs un punkts! Vienīgais finansējuma avots var būt tikai privātās subsīdijas. Nu, varbūt ar nelielu pašvaldības līdzfinansējumu...

– Šķērsosim Daugavu maksājot?

– Ja ir iespēja izbraukt ātrāk, pa taisno, mazāk tērējot degvielu, lai kravinieki maksā. Projekta sagatavošanas darbi, protams, turpinās, jo mums jābūt gataviem tam laikam, kad beigsies krīze un parādīsies kāds privāts investors.

– Aprimušas runas, ka jāceļ braukšanas maksa sabiedriskajā transportā. Vai pieļaujat, ka tomēr nāksies to palielināt?

– Pašreiz nepieļauju. Šis sasaukums to nepieļaus.

– Kas notiek ar rindām bērnudārzos? Vai tās samazinājušās?

– Šogad samazinājums ir apmēram par 950 vietām. Tas, protams, neatrisina problēmu kopumā, jo rindā reģistrētas 5000 ģimenes. Nākamgad īstenosim jaunu pieeju – pirksim vietas no privātajiem bērnudārziem. Tas nozīmē: ja rindā stāvošajiem pienāks viņu kārta, ģimene varēs atdot bērnu vai nu pašvaldības, vai privātajā dārziņā. No finansiālā viedokļa raugoties, nosacījumi abos variantos būs vienādi, tāpat kā pakalpojumu kvalitāte. Ar šādu privātpartnerību ceram dabūt klāt vēl kādu pusotru tūkstoti vietu.

– Izkalkulējāt, ka izdevīgāk pirkt pakalpojumu, nevis būvēt objektu pašiem?

– Ja būvējam paši, jārēķinās ar ieguldījumiem vismaz 2–3 miljonu vērtībā (vidēja lieluma bērnudārzam), plus katru mēnesi – aptuveni 130 latu par bērna uzturēšanu. Privāto bērnudārzu īpašnieki ir gatavi par 130 latiem šīs vietas atdot pašvaldībai.

– Kaut arī individuāli šī maksa var būt pat lielāka? Kāda interese privātuzņēmējam zaudēt peļņas starpību?

– Pašvaldība taču uzreiz ņem daudzas vietas uz konkrētu laiku, turklāt garantē drošu samaksu.

– 1. novembrī darbu sākusi pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas namu pārvaldnieks, kas apvieno līdzšinējās 15 namu pārvaldes. Cilvēki šo reorganizāciju neizprot un ir satraukušies, ka tā apgrūtinās dzīvi.

– Būtiskas, pozitīvas pārmaiņas plānoju apmēram pēc gada. Mikrorajonos klientu apkalpošanas centri paliks tajās pašās vietās. Starpība tā, ka vairs nebūs 15 valdes priekšsēdētāju (katrs ar savu grāmatvedību) un vairs nepastāvēs atšķirīga namu apsaimniekošanas politika. Zināmā mērā tā ir izmaksu ekonomēšana uz štatu samazināšanas rēķina, bet ne tas ir galvenais. Iepriekš 15 priekšnieki varēja veikt da jebkādas cūcības, kuras, protams, bija iespējams izķert ar KNAB, SAB un Valsts kontroles palīdzību, bet tas tomēr nebija normāli, ka ik pa brīdim daļu no namu pārvaldniekiem nācās atlaist, kamēr viņi vēl galīgi nebija nodzīvojušies līdz cietumam. Reorganizācijas mērķis ir samazināt administratīvo aparātu un racionālāk izmantot resursus.

– Droši vien dzīve kļūs ērtāka domei – bet rīdziniekiem? Būs mazāk jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem?

– Iedomājieties, ir tikai viena, toties ļoti caurskatāma struktūra ar labi kontrolējamu finanšu plūsmu, kas tādējādi atvieglo kaut vai iepirkumu procedūru. Konkrēts piemērs, pasūtījums uzreiz visai pilsētai – inde žurku iznīdēšanai: lielā apjoma dēļ sāk darboties atlaižu sistēma, un tāpēc tiek maksāta zemāka cena. Taču galvenais, ko ceram iegūt no šīs reorganizācijas – radīt vienotu stratēģiju mājokļu pārvaldīšanā un norēķinu kārtībā, paralēli izveidojot arī vienotu servisa centru. Līdz šim Rīgas mikrorajonos atšķīrās gan maksāšanas kvītis, gan apsaimniekošanas noteikumi. Tādējādi jau 2012. gadā varēsim runāt par servisa kvalitātes celšanu un vairāku pakalpojumu cenu samazināšanu.

– Vai RD spēs atrast finansējumu iekšpagalmu ielu labošanai?

– 2011. gadā īpaši lieli remonti iekšpagalmos nenotiks. Domes prioritātes ir saistītas ar sociālo jomu. Tāpēc iekšpagalmiem – nu, būsim reālisti – nāksies pagaidīt. Nākamgad remontēsim skolas un bērnudārzus.

– Vai atbildīgie dienesti ir gatavi ziemai – būs nauda ielu tīrīšanai un sniega izvešanai?

– Pilsēta, protams, funkcionēs, bet visa sniega izvešanai naudas nekad nepietiks. Lai pilnībā iztīrītu Rīgu, vajadzētu vismaz 25 miljonus latu. Tā nerīkojas nekur pasaulē.

– Aptuveni 7000 ģimeņu gaida pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumā. Vai iespējams, ka dome iepirks tukšās mājas, ko attīstītājs ir pametis pusratā?

– Ir trīs risinājumi. Pirmais: būvēt (ko mēs arī darām). Ulbrokas ielā ceļ piecas 800 dzīvokļu mājas. Aptuveni 500 tiks nodoti jau ap Jaungadu, pārējie jūnijā vai jūlijā. Jāņem vērā, ka tur nedzīvos bagātākie rīdzinieki, tāpēc šie mājokļi tiek būvēti atbilstoši ekspluatācijas prasībām (efektīva siltumizolācija, apkure, optimālas platības un plānojums). Turklāt minēto ēku būvniecība nodrošina vismaz 2000 darba vietu visā Latvijā – apmēram 60 cilvēku objektā plus betona ražošana, paneļu liešana, metāla konstrukciju izgatavošana, galdniecības darbi. Otrais ceļš: pirkt no privātā attīstītāja jau gatavas mājas. Diemžēl, pat nerunājot par cenu, ir skaidrs, ka piedāvājums neatbilst mūsu prasībām. Nevar taču iedot trūcīgai ģimenei lielu dzīvokli ar panorāmas logiem un milzīgiem apkures izdevumiem, gaidot, ka tā spēs par to samaksāt. Tādējādi šādu objektu skaits, ko pašvaldība var iepirkt, ir minimāls, atsevišķi izņēmumi. Viens no tādiem ir Valdeķu ielā**, kas spētu ar dzīvokļiem nodrošināt 220 ģimenes. Trešā iespēja – sāksim labot pašvaldībai piederošos tukšos mājokļus, kurus patlaban neviens negrib, jo šobrīd tie ir dramatiskā stāvoklī. Ja šīs platības izremontēs, iegūsim normālu dzīvojamo fondu. Nākamgad plānojam renovēt 400 dzīvokļu. Jā, plus vēl 1. decembrī beigsies konkurss par

pieteikumu pieņemšanu 5000 dzīvokļu būvniecībai.

– Rīgas brīvostas attīstība – kādi plāni tiek saistīti ar šo vistu, kas dēj zelta olas pilsētas budžetā?

– Ņemot vērā domes potenciālu, mēģināsim veidot labāku sadarbību ar Krieviju, lai palielinātu ostas pakalpojumu apgrozījumu. Piemēram, decembrī braukšu uz Jekaterinburgu, kur ir liela interese vest visu veidu kravas no Urāliem tieši caur Rīgu. Skatīsimies, vai spēsim viņus par šādu sadarbību pārliecināt.

– Osta plāno atvērt pārstāvniecības Krievijā. "Mums nebūtu nekas pretī, ja Rīgas brīvostas pārstāvis Maskavā būtu Jurijs Lužkovs," laikrakstam Telegraf norādījis Andris Ameriks. Sakiet, vai šis piedāvājums vēl arvien ir spēkā, neraugoties uz to, ka nesen Krievijas prezidents Lužkovu patrieca no mēra amata?

– Tas nebija konkrēts piedāvājums Lužkova kungam atsūtīt savu CV uz Rīgas brīvostas valdi. Šai gadījumā bija domāts profesionālais līmenis, kas nepieciešams personai, kura pārstāvēs ostas intereses. Mums nav vajadzīgs cilvēks Krievijā, kurš izstādēs dalīs bukletus.

– Tagad pievērsīsimies valstiska mēroga jautājumiem. Jūs teicāt, ka esat absolūti pārliecināts par Saskaņas centra ienākšanu koalīcijā. Kā?

– Iekšējo grupējumu daudzveidība Vienotībā (tai pašā laikā iztrūkstot vienam vadības centram), kā arī iespēja pamatīgi dominēt Zaļo un zemnieku savienībai liecina, ka valdošā koalīcija nav stabila pat īslaicīgā perspektīvā.

– Kāds iemesls varētu būt valdības krišanai – iekšējās nesaskaņas vai virtuoza opozīcijas pretspēle?

– Ja ir stabils un monolīts koalīcijas veidojums, kas spējīgs realizēt pašu pieņemtos lēmumus, tad nekas tam netraucēs, lai arī cik virtuozi spēlētu opozīcija. Nesaskaņas Vienotībā ieprogrammētas ne tikai no pirmās, bet jau no nulles dienas. Nespēja pieņemt lēmumus un iekšējie strīdi šai koalīcijai neļaus ilgi strādāt.

– Cik ilgi, jūsuprāt, noturēsies Dombrovska valdība?

– Gan jau kaut kādu budžetu viņi pieņems, bet gala termiņš būs vasara – jā, vasara! Domāju, ka ļoti lielas domstarpības koalīcijā sāksies, kad būs jāvēlē prezidents. Grūti iedomāties vienu kandidātu, kas tiktu atbalstīts pat Vienotības ietvaros, kur nu vēl tādu, kas apmierinātu gan Vienotību, gan ZZS!

– SC un LPP/LC vienojušies par frakciju bloka izveidošanu Rīgas domē, kurā ir divi līdzpriekšsēdētāji – Ušakovs un Ameriks. Tādējādi nākamajās pašvaldību vēlēšanās apvienības plāno kandidēt no vienota saraksta. Vai 2013. gadā šajā laulībā varētu tikt pieaicināta arī Tautas partija (TP)?

– Šis ir RD bloks. Negribu analizēt TP izredzes nākamajās vēlēšanās, jo šobrīd domē tā nav pārstāvēta. Tā bija mana iniciatīva – izveidot bloku, jo mums jau pusotru gadu izdevies strādāt bez nopietniem strīdiem un konfliktiem.

– Kā liecina pieredze, visi iepriekš veidotie partiju bloki dažādu sasaukumu saeimās vai pašvaldībās nav apliecinājuši lielāku politisko energoefektivitāti. Patiesībā šī bloķēšanās bijusi tikai tāda dekoratīva padarīšana.

– Saprotot, ka mums kopā izdevies panākt ļoti daudz, būtu pareizi šo sadarbību veicināt arī turpmāk. Neredzu jēgu nākamajās vēlēšanās konkurēt vienam ar otru. Tādējādi demonstrējam, ka Rīgā esam vienots spēks, tāpēc balsojiet par mums visiem kopā.

– Vai, pēc jūsu personiskās pieredzes spriežot, Ainars Šlesers ir nopietns cilvēks vai tikai tukšu salmu kūlējs?

– Nē, visnotaļ nopietns cilvēks.

– Ja Šlesers ir visnotaļ nopietns cilvēks, kā sakāt, tas nozīmē, ka jums mantojumā palikušas bijušā vicemēra solītās 50 000 darba vietas. Tātad tieši par tik Rīgā ir mazinājies bezdarbs – vai tā?

– Varu runāt tikai par sevi. Rīgā bezdarbnieku skaits samazinājies par 10 000 (no 50 000). Negribu lielīties, sakot, ka visi šie 10 000, kuri vairs nav bezdarbnieki, ir mans panākums. Būsim atklāti – iespējams, daļa no tiem strādā ārzemēs...

– Kā vērtējama sadarbība ar Dombrovska valdību?

– Ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi piemēri. Ceru arī turpmāk labi sastrādāties ar vides ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Atgādināšu, ka ministrijas organizētā projekta ietvaros (Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās) Rīgas dome no Klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta saņēma 4 miljonus latu, lai veiktu ēku siltināšanu 20 skolās. Diemžēl ir arī neveiksmīgi stāsti – piemēram, dotācija sabiedriskajam transportam. Proporcija starp pašvaldības un valsts subsīdiju ir 50:1. No domes budžeta atvēlēti 50 miljoni un tikai viens – no valsts budžeta. Piebildīšu, ka Rīgas sabiedrisko transportu izmanto ne tikai rīdzinieki, bet arī apkārtējo reģionu iedzīvotāji. Tāpēc būtu godīgi no valsts puses šīs proporcijas mazliet pamainīt. Nesen tikos ar Eiropas Padomes pārstāvjiem, kuri vērtēja pašvaldību problēmas Latvijā. Viņi bija šokēti, uzzinot par šādu dotāciju sadali sabiedriskā transporta finansēšanā. Cits neveiksmīgs piemērs – mūsu pieprasījums līdzfinansējumam, lai restaurētu Augusta Dombrovska mantojumu, kultūras pili Ziemeļblāzma***. Formālu iemeslu dēļ Kultūras ministrija to atteica.

– Savulaik eksmērs Jānis Birks izteicās, ka Šlesers, būdams satiksmes ministrs vairākās valdībās, Rīgai nav palīdzējis, bet tieši pretēji – tai kaitējis: nogriezis naudu Ziemeļu šķērsojumam un ielu lāpīšanai. Vārdu sakot, atņēmis finansējuma plūsmu Rīgai. Tagad spēku samērs mainījies. Valdībā ir SC un Šlesera politiskie pretinieki. Vai viņi tagad atspēlējas Rīgas domei?

– Nu, katrā ziņā viņi netaisās pārpūlēties, palīdzot mums...

– Liecieties tak` mierā... Valdība pati sev nevar palīdzēt, kur nu vēl citiem. Šaubos, ka negatīvu attieksmi kultivē Valdis Dombrovskis, viņš neizskatās ļaunatminīgs.

– Oi, nē! Es galīgi negribu Dombrovska kungu demonizēt. Viņam vispirms jātiek galā ar saviem kolēģiem no Vienotības.

– Nesen RD demonstrēja savu labo apņemšanos pievērsties korupcijas problēmām un pat noorganizēja konferenci, veltītu šai problēmai. Ir izdevies mazināt kukuļošanu domē vai arī korupcija kļuvusi daudz rafinētāka?

– Šā sasaukuma dome ar KNAB kontaktē kopš pirmās dienas. Turklāt mēs izveidojām Birokrātijas apkarošanas centru, ko vada bijušais Iekšlietu ministrijas Galvenās inspekcijas direktors Sergejs Novikovs. Mums ir bijušas tikšanās ar KNAB vadītāju Normundu Vilnīti un viņa vietnieci Jutu Strīķi. Vilnīša kungs atzinis, ka ir ļoti apmierināts ar sadarbību. Pusotra gada laikā nav bijis neviena korupcijas gadījuma, kas liecinātu par negatīvām tendencēm Rīgas domē.

– Kā jūs vērtējat notiekošo KNAB?

– No malas skatoties, patiešām nav normāli, ka vietnieki ar savu priekšnieku komunicē ar mediju starpniecību, izplatot paziņojumus un atklātas vēstules. Iedomājieties, ka es šādi sāktu korespondēt ar vicemēru Andri Ameriku, izmantojot Neatkarīgo Rīta Avīzi... Tas taču ir ārprāts. Ja KNAB savstarpējā apkarošanās turpināsies, būs skaidrs, ka šī institūcija nav rīcības spējīga.

– Esmu dzirdējusi, ka dažs labs politologs jūs dēvē par kāzu ģenerāli, kurš savas lielās aizņemtības dēļ vairs nerubī, kas notiek reālajā politikā; citi dēvē par austrumnieciskā Saskaņas centra rietumniecisko fasādi. Proti, ka jauneklīgais, ļoti pievilcīgais un teicamā valsts valodā runājošais Nils Ušakovs esot tikai piesegs, ko Saskaņas centra vecie buki stumj pa priekšu, lai iekarotu latviešu vēlētāju labvēlību.

– Es esmu fasāde 250 000 vēlētāju, kuri šogad atbalstīja Saskaņas centru. Esmu fasāde tiem 10 000 cilvēku, kuri pērn nobalsoja tieši par mani Rīgas vēlēšanās. Esmu cilvēks, kas pārstāv šo ļaužu intereses. Starp viņiem ir gan vecie buki, gan jaunie buki.

– 1933. gadā ASV prezidents Rūzvelts paziņoja par t.s. jaunā kursa realizāciju, kam jāizved valsts no ekonomiskās un sociālās krīzes. Vai jums, Nil, ir savs redzējums, savs New Deal, kā izdzīvot pilsētai un rīdziniekiem krīzes laikā?

– Sociālo problēmu risināšana ir domes prioritāte. Kaut arī klientu skaits pieaudzis divreiz, pabalstus tomēr neesam mazinājuši. Vēl vairāk – no septembra pat nodrošinājām bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā tiem, kam pašlaik klājas visgrūtāk – Rīgas vecajiem ļaudīm, nestrādājošiem pensionāriem. Nav samazinātas arī pašvaldības policistu algas. Mēs esam reālisti: sava bēdīgā finansējuma dēļ Iekšlietu ministrija nevar nodrošināt Valsts policijas patrulēšanu normālā līmenī. Tādēļ absolūtais vairākums, kas atrodas Rīgas ielās, ir pašvaldības policisti. Turpinām arī pilsētas infrastruktūras remontdarbus. Tādējādi tiek nodrošinātas darba vietas. Turklāt pašvaldības kompetencē darām visu iespējamo, lai jebkādā veidā piesaistītu naudu arī valsts budžetam. Braucam pa visiem Krievijas reģioniem un runājam ar vietējiem uzņēmējiem, sākot no Maskavas un beidzot ar Arhangeļsku. Ja situācija veidojas tāda, ka, piesaistot investoru, vajag sadzert šņabi, tad arī tas ir jādara. Taču patiesi būtiskas izmaiņas var realizēt tikai valstiskas politikas līmenī.

– Kur jāiegulda nauda, lai tā atmaksātos?

– Izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Mums ir milzīgs daudzums bezdarbnieku, kas nevar atrast darbu, neraugoties uz vakancēm, jo viņu iemaņas nesakrīt ar reālo pieprasījumu darba tirgū. Latvijā ir ārkārtīgi liels kvalificētā darbaspēka deficīts. Tāpēc jāatrod finansējums arodskolu un tehnikumu finansēšanai. Līdzīgas problēmas iezīmējas arī medicīnas nozarē. Latvijā darbaspēks jau sen vairs nav tik lēts kā Ķīnā, taču nav arī tik labi sagatavots, piemēram, kā Skandināvijā, kura iegulda krietni lielākus līdzekļus izglītībā. Un to nu pašvaldība viena nekādi nevar izdarīt. Mēs nevaram runāt par ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, ja valsts neinvestēs profesionālajā un akadēmiskajā izglītībā. Tūrisms – jā, to pašvaldība var sekmēt. Šis ir vienkāršākais variants, taču skaidri jāapzinās – tas tomēr nekad nebūs pielīdzināms Latvijas Nokia.

* (22.06.2005.) Rīgas dome, AS Dienvidu tilts un Deutsche Bank AG paraksta būvniecības finansēšanas līgumus. Eksperti jau tad norāda, ka tilta finansējumam varēja izvēlēties izdevīgāku modeli.

** Rīgas dome no kompānijas Arčers par 7,8 miljoniem latu plāno iegādāties divas 119. sērijas 10 stāvu ēkas.

*** RD šo sliktā stāvoklī esošo objektu pārņēma no Valsts nekustamajiem īpašumiem. KM izsludinājusi konkursu pašvaldībām par ES fondu līdzekļiem kultūras mantojuma objektu atjaunošanai, uz kuru pieteicās arī RD.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!