Ar jūru sirdī

Reflektantu skaits pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis trīs reizes, akcentē Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš.

Šo tendenci viņš skaidro lakoniski – darba devēji burtiski izķer absolventus, un arī atalgojums ir gana motivējošs – pavisam jauns un vēl maz pieredzējis kuģa virsnieks saņem 4000 dolāru mēnesī, bet pēc pieciem līdz desmit gadiem algas līmenis var paaugstināties pat piecas reizes.

Šobrīd LJA var apgūt četras specialitātes – trīs kuģu virsnieku profesijas (kuģu vadītāji, mehāniķi, elektromehāniķi), kas dodas jūrā, un var izglītoties ostu un kuģniecības vadībā, kas ir krasta specialitāte. "Pasaulē trūkst 36 000 kuģu virsnieku, tāpēc šiem speciālistiem darbu atrast ir viegli. 2015. gadā prognozē 60 000 darba roku deficītu. Līdz ar to pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas ir faktors, kādēļ arī turpmāk atalgojums var palielināties, piemēram, kapteinis jau tagad saņem līdz 20 000 dolāru mēnesī. Nedaudz sarežģītāk darbu atrast ir ostu un kuģniecības vadības speciālistiem, jo vairākums paliek Latvijā un darba piedāvājums nav ļoti plašs," stāsta rektors.

Atbilstoši darba iespējām tiek arī komplektētas studentu grupas. "Nav jēgas mācīties masām, ja darba vietu skaits konkrētajā profesijā ir neliels. Līdz ar to visvairāk grupu – kopumā četras – šajā akadēmiskajā gadā tika radītas kuģu vadītājiem, mehāniķiem – trīs, elektromehāniķiem – divas, bet ostu un kuģniecības vadības speciālistiem – viena."

Patlaban akadēmijā mācās nedaudz vairāk kā 600 studentu, no tiem 271 jaunietis budžetā, un, kā norāda J. Bērziņš, arī meitenēm jūrniecības profesijas itin labi patīk – aptuveni 20 procentu no studējošajiem ir daiļā dzimuma pārstāves.

Visas studiju programmas ir profesionālas, kas ietver arī praksi. "Un arī Starptautiskās Jūrnieku diplomēšanas konvencijas obligāta prasība ir noteikts praktizēšanās laiks, kas studiju gados jāiziet. Piemēram, kuģu vadītājiem praksei jābūt 12 mēnešu. Praksei ir paredzēti vasaras mēneši, bet mēdz gadīties, ka kuģis neiziet jūrā, kā plānots, un prakse aizkavējas," skaidro J. Bērziņš. Turklāt ne mazsvarīgi – jaunajiem jūrniekiem prakses laikā tiek piešķirta kabatas nauda – vidēji 500 dolāru mēnesī. "Tā ir nauda, ko tērēt, kad kuģis nonācis kādā ostā, jo ēdināšana tiek nodrošināta uz kuģa un nav jātērē savi līdzekļi."

J. Bērziņš grib kliedēt arī mītu, ka jūrnieks mājiniekus praktiski nesatiek, jo visu laiku atrodas jūrā. "Reiss ilgst vidēji četrus mēnešus, pēc tam četrus mēnešus viņš ir mājās. Principā ir tā – cik ilgs laiks jāpavada jūrā, tik ilgs laiks tiek dots atpūtai. Kurai profesijai vēl ir tik elastīgs un ilgs atvaļinājums?"

Lai arī šobrīd pilnvērtīgas darba gaitas jaunie speciālisti var uzsākt tūliņ pēc bakalaura grāda iegūšanas, "taču starptautiskā līmenī arvien skaļāka kļūst diskusija, ka kapteiņiem būs vajadzīgs arī maģistra grāds. Tagad maģistrantūra ir vēlama, un domājams, ka pēc gadiem tā būs obligāta prasība".

Runājot par studentu atbirumu, kas tiek izslēgti no akadēmijas, J. Bērziņš teic, ka augstskola neauklējas ar parādniekiem un, piemēram, pērn tika atskaitīti vairāk nekā 80 studējošie. "Studiju laikā ir jāiemācās atbildības sajūta – ja kaut kas tev tiek uzticēts, tad tas ir jāizdara un laikā. Cilvēku, kam nav šīs atbildības sajūtas, nevar laist uz kuģa, jo, piemēram, esot sardzē, viņš ir atbildīgs par kuģi, par kravu, par uz kuģa esošajiem cilvēkiem un pret šiem pienākumiem nevar izturēties, kā iegribas."

No jaunajiem studētgribētājiem LJA sagaida arī labas zināšanas matemātikā, fizikā un angļu valodā, jo šī ir izplatītākā darba valoda.

Līdzīgi kā citas augstskolas, arī LJA skāris dramatisks budžeta samazinājums. "Finansējums saruka par 62 procentiem. Lai varētu izdzīvot, vajadzēja samazināt gan mācībspēku, gan administrācijas personāla darba samaksu, arī noslodzi. Saruka arī mācību ilgums – no 5 līdz 4,3 gadiem. Ja kādreiz valsts vienam inženierzinātņu studentam tērēja ap 3000 latu, tad šogad 1300 latu. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta veiktā aptauja liecina, ka 94 procentus no nopelnītā jūrnieki tērē Latvijā, līdz ar to viņos ieguldīto naudu valsts atgūst atpakaļ dažu gadu laikā."

Rektors teic, ka finansējuma nogriešana atstāja jūtamas sekas arī mācību bāzes pilnveidē. "Pirms došanās jūrā, jauniešiem jābūt pēc iespējas labāk praktiski sagatavotiem, lai konkrētās situācijās viņi neapjuktu, bet organizēti rīkotos. Šādām apmācībām noder dažādi simulatori, kuru skaitu vajadzētu palielināt. Diemžēl ieceru realizēšanu kavē naudas trūkums." Taču rokas nav nolaistas – drīzumā plānots veidot privātās partnerības projektu, kura mērķis būs atjaunot sporta ēku, kur atrodas peldbaseins, un izveidot ūdenī krītošas glābšanas laivas simulatoru. "Šādas zināšanas ir nepieciešamas, ja vajag evakuēties no kuģa." Tāpat, piesaistot Eiropas naudu, turpinās infrastruktūras uzlabošana un, iesaistoties Vides ministrijas projektā, drīzumā tiks siltināta viena no akadēmijas ēkām.