L&T Lielajai talkai Rīgā būs galvenais sponsors

L&T ir lielākā atkritumu apsaimniekošanas kompānija Latvijā, kura ne tikai atbildīgi veic uzticētos pienākumus, bet aktīvi iesaistās arī sociālajās norisēs, kas veicina vides saglabāšanu un kvalitatīvu mūsdienīgu atkritumu apsaimniekošanu.

Par aktualitātēm uzņēmuma darbībā uz sarunu Neatkarīgā aicināja L&T valdes priekšsēdētāju Reini Cepli.

– Nupat ir pieņemts lēmums, ka L&T būs galvenais 2011. gada Lielās talkas atbalstītājs. Kādi secinājumi izdarīti pēc šā gada Lielās talkas, un kādas izmaiņas gaidāmas nākampavasar?

– Tiešām, Lielās talkas datums jau ir noteikts – tā notiks 2011. gada 30. aprīlī. Tāpat kā šajā gadā, arī nākamgad būsim lielākais talkas atbalstītājs un dalībnieks.

Atkritumu savākšana Rīgā ir atšķirīga no atkritumu apsaimniekošanas citās Latvijas vietās, jo šeit ir daudz lielāks iedzīvotāju blīvums, sarežģīta infrastruktūra un vēl virkne nianšu, ko izprot tikai šīs nozares speciālisti. Tāpēc tad, kad iepriekšējās talkas organizatori pie mums vērsās ar lūgumu palīdzēt izvest no pilsētas savāktos atkritumu maisus, mēs sapratām, ka ir jābūt vienai organizācijai, kas uzņemas pilnu atbildību un izmaksas, kas saistās ar atkritumu izvešanu. Nevar noliegt, ka sākumā bija neliels uztraukums, jo nevarējām prognozēt, cik aktīvi būs cilvēki, cik tie būs organizēti, cik daudz atkritumu tiks savākts, cik lieli būs izdevumi un cik transporta vienību mums vajadzēs. Talkas apkalpošanai uz trīs dienām novirzījām sešas ekskluzīvas atkritumu savākšanas mašīnas, un kopumā process noritēja ļoti veiksmīgi. Bija laba informācijas aprite starp talkas organizatoriem un mūsu dienestu.

Dalība nākamajā talkā ir likumsakarīga, un domāju, ka tā arī turpmāk kļūs par mūsu uzņēmuma tradīciju.

Nākamajā gadā vairāk uzmanības jāvērš uz maisu atpazīstamību, jo šogad baltos maisus atšķirt bija grūti un tos varēja dabūt visur. Ne mazums bija piemēru, kad maisos tika samesti būvgruži, iztīrītas privātās garāžas un pagrabi, kas pēc būtības neatbilst Lielās talkas definīcijai. Talkai ir jādod sabiedrisks, nevis individuāls labums.

– Kāda ir savākto atkritumu apjoma tendence?

– Vienīgais atskaites punkts mums ir 2010. gada talka, kad tika savāktas vairāk nekā 300 tonnas. Ceru, ka nākamajā gadā atkritumu apjoms būs mazāks, jo talkas uzdevumam vajadzētu vairāk būt saistītam ar labiekārtošanu un koku stādīšanu, nevis mēslu savākšanu. Pēc būtības atkritumu savākšana ir jāveic pašvaldībām, nevis iedzīvotājiem. Rīga ir parādā saviem iedzīvotājiem lielu paldies!

– Vai ir iespējams šķirot talkā savāktos atkritumus?

– Mēs par to esam domājuši. Bija ideja atkritumus šķirot jau talkas vietā, taču tad uz katru talkas vietu, kādu Rīgā šopavasar bija ap 100, mums nāktos sūtīt vismaz trīs četras mašīnas – viena savāktu plastmasu, cita papīru, vēl cita stiklu un metālu. Tad ir jādomā, kas videi nodara lielāku kaitējumu – vai nešķirotu atkritumu noglabāšana poligonā, vai sadedzinātās degvielas izmešu daudzums, kas nonāk atmosfērā. Zinot, ka Getliņu poligonā ir uzstādītas biogāzes savākšanas iekārtas un darbojas koģenerācijas stacija, veco lapu klātbūtne atkritumos tikai veicina biogāzes izdalīšanos un sapūstot poligonā faktiski rada videi labumu. Tas attiecas ne tikai uz talkas laikā savāktajiem bioloģiskajiem atkritumiem, bet arī tieši pašlaik, kad aktīvi tiek vāktas nobirušās lapas no skvēriem, parkiem, kapiem. Protams, var veidot arī kompostēšanas laukumus. Manuprāt, šobrīd efektīvāk ir noglabāt bioloģiskos atkritumus Getliņu poligonā.

– Vai piekrītat, ka cīņa par atkritumiem kļūst arvien spīvāka?

– Jā, kaut arī tas izklausās pēc kurioza. Poligoni ir ieinteresēti noglabāt pēc iespējas lielāku apjomu, jo tā ir reāla naudas plūsma, ko samaksā atkritumu īpašnieks. No otras puses, atkritumu īpašnieks ir ieinteresēts maksāt mazāk un šķirot atkritumus, lai noglabāt vajadzētu pēc iespējas mazāk. Atkritumi ir jāšķiro, bet mūsu valstī ir radīta sistēma, ka atkritumu šķirošanai nepieciešamo infrastruktūru ar ES līdzfinansējumu vieglāk iegūt tieši tiem uzņēmumiem, kuri apsaimnieko poligonus. Tas nav pareizi! Atkritumu šķirošanai ir jānotiek to rašanās vietās.

Daudzi domā, ka, pārdodot otrreizējās izejvielas, var labi nopelnīt. Diemžēl varu pateikt, ka summa, ko iegūstam par otrreizējo izejvielu pārdošanu, nesedz izmaksas, kas rodas, savācot šķirotos atkritumus. Atkritumus šķirojam, domājot par vidi, nevis peļņu.

– L&T taču turpina atkritumu šķirošanu?

– Jā, mūsu teritorijā ir uzstādīta Latvijā lielākā atkritumu šķirošanas līnija, kas tiek aktīvi ekspluatēta. Iedzīvotāju attieksme pret dalīto atkritumu savākšanu ir dažāda – vieni to dara ar prieku, citiem nepatīk, ka dažādie konteineri aizņem pārāk daudz vietas pagalmā. Šķirošanu var veicināt tikai noglabāšanas maksas būtiska palielināšana. Eiropā par noglabāšanu ir jāmaksā nesalīdzināmi vairāk.

– Viena lieta ir piespiest šķirot atkritumus ar mākslīgi sadārdzinātu noglabāšanas maksu, cita – veidot sabiedrisko domu: šķirot atkritumus, tas ir pareizi. Kura jums šķiet pieņemamāka metode?

– Abas. Mūsu uzņēmums nevar ietekmēt atkritumu noglabāšanas cenu, jo mums ir cits darbības virziens, taču mēs varam strādāt ar sabiedrību un veicināt tās izpratni par atkritumu šķirošanas ieguvumiem. Nu jau par tradīciju kļuvušas mūsu izglītojošās akcijas L&T Ekoskola, kas norit divas reizes gadā. Akciju laikā notiek semināri, kā arī tiek organizētas otrreizējo izejvielu savākšanas sacensības. Lai mudinātu skolu jaunatni iesaistīties šajos pasākumos, balvām atvēlam diezgan lielus līdzekļus. Gribu atzīmēt, ka mēs aktīvi iesaistām arī krievu plūsmas mācību iestādes, kas bieži paliek ārpus sociālām un sabiedriskām aktivitātēm. Pavasarī makulatūras vākšanas akcijā galveno balvu saņēma tieši krievu skolas audzēkņi.

Patlaban norit mūsu kārtējais projekts, kurā akcentēta ir sadzīves elektronikas, tai skaitā datoru, monitoru, tosteru, ledusskapju, telefonu un tamlīdzīgi, savākšana.

– Kur nonāk sašķirotie atkritumi?

– Latvijā ir daži atkritumu pārstrādes uzņēmumi, bet industrija kā tāda nav izveidota. Es uzskatu, ka tas ir labi, jo Latvija ir pārāk maza, lai šeit varētu notikt normāla uzņēmējdarbība, pārstrādājot tikai Latvijā radītos atkritumus. Tas nozīmē, ka vajadzētu papildus importēt atkritumus, lai nodrošinātu pilnu pārstādes uzņēmuma darba apjomu. Vai Latvijai to vajag – nē! Es vienmēr esmu teicis, ka labāk samaksāt kādai valstij, kas ir gatava pārstrādāt mūsu atkritumus, nevis padarīt mūsu valsti par izgāztuvi, jo neviena pārstrāde nav bez atlikuma – vienmēr paliks kas tāds, kas piesārņos mūsu vidi. Arī tad, ja atkritumi tiek dedzināti, gaisā nonāk izmeši un ķīmiskie savienojumi, pelni, filtros uzkrātās vielas.

– Iepriekšējā Saeima pēdējās darba dienās pieņēma jauno atkritumu apsaimniekošanas likumu. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem?

– Varu pateikt, ka uztraukumam nav pamata, jo esošā sistēma netiks lauzta, bet gan 10 gadu laikā pakāpeniski nomainīta. Rīgā izmaiņas gaidāmas 2020. gadā.

Galvenie akcenti likumā saistās ar atkritumu vākšanu – valstij būs vairāk pienākumu, lai tiktu nodrošināta šķirošana un dalīto atkritumu savākšana, bet nekustamo īpašumu saimniekiem un namu apsaimniekotājiem būs vairāk pienākumu konteineru izvietošanā. Arī privāto māju īpašniekiem būs daudz grūtāk izvairīties no līgumu slēgšanas par radīto atkritumu apsaimniekošanu. Pagaidām tikai Vecrīgā ir palikusi sistēma, kad atkritumus katrs pats noteiktā laikā iznes uz ielas un iemet garāmbraucošajā atkritumu savākšanas mašīnā. Diemžēl daudzi savus atkritumus atstāj uz ielas, un no rītiem Vecrīga izskatās visai briesmīgi. Arī mēs no savas puses meklēsim ceļus, lai atkritumu apsaimniekošana būtu nemanāma pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Jāatzīst, ka Rīga ik gadu kļūst tīrāka un sakoptāka.