Zinot, ka Latvijā ir tikai viena licencēta krematorija – SIA Rīgas kremācijas centrs – krematorija, mazliet mulsina fakts, ka, ievadot Google atslēgas vārdus kremācijas pakalpojumi, saņemu informāciju par desmitiem firmu, kuras sniedz kremācijas pakalpojumus.
SIA Rīgas kremācijas centrs – krematorija direktors Aivars Ozols uzsver: "Gandrīz katrs apbedīšanas uzņēmums piedāvā arī kremācijas pakalpojumus, un mums tas šķiet neloģiski, un baidos, ka ir ne tikai nelikumīgi, bet arī neētiski. Tikai daži no apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem sadarbojas ar mūsu uzņēmumu, pārējo pakalpojumu sniedzēju darbības mums un droši vien arī aizgājēja palicējiem paliek noslēpums. Iespējams, ka mirstīgās atliekas tiek vestas uz Igaunijas krematoriju, bet trūkst precīzas dokumentācijas un uzskaites – pelnu urnas nav reģistrētas Latvijas reģistros. Turklāt, lai likumīgi izvestu nelaiķi no Latvijas, nepieciešams izņemt tā saukto līķa pasi, ko izsniedz Vides veselības pārvalde. Cik ir izdevies noskaidrot – ar mērķi izvest līķi kremācijai uz Igauniju neviena juridiska un privāta persona to nav saņēmusi. Nereti piederīgie pēc kāda laika meklē informāciju pie mums, bet mums tās nav, jo neesam snieguši šo pakalpojumu. Vēl pavisam nesen piederīgie sāka meklēt mirušā tēva pelnus, bet tos atrast vairs nevar. Savukārt mūsu uzņēmums visu kremācijas procedūru veic atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai – pelni tiek iepildīti metāla urnās, katra no tām aizvākota un iegravēts personas vārds un dzimšanas un miršanas dati."
Kremācija maksā 175 latus. Tā ir cena, kas ir nemainīga gan privātpersonām, gan tām apbedīšanas sabiedrībām, kas kā starpnieki izmanto Rīgas krematorijas pakalpojumus. Likumsakarīgi, ka apbedītāji vēlas nopelnīt un kopumā bēres izmaksā vairāk nekā tad, ja piederīgie bez starpniekiem vērstos SIA Rīgas kremācijas centrs – krematorija, kas tāpat kā citas apbedīšanas sabiedrības sniedz plašu pakalpojumu klāstu – līķu transportēšanu un uzglabāšanu morgā visu diennakti, bēru organizēšanu un arī kremēšanu. Turklāt lielā atvadu zāle ir vienīgā Rīgā, kas var uzņemt lielu pavadītāju pulku, nodrošinot komfortablus apstākļus – gan sēdvietas, gan siltu telpu, gan vietu muzikantiem un korim.
Lai sakārtotu likumdošanu, kas saistās ar ar nelaiķu izvešanu no mājām un slimnīcām, transportēšanu, uzglabāšanu, apbedīšanu un kremēšanu, SIA Rīgas kremācijas centrs – krematorija vadība, sadarbojoties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistiem, strādā pie apbedīšanas likuma, ko turpmāk varētu iesniegt Saeimai izskatīšanai. "Nevar pieļaut tādus ētikas pārkāpumus, kādus redzam šobrīd – pie mirēja gultas sēž ne tikai piederīgie, bet arī apbedīšanas firmu pārstāvji, lai būtu pirmie, kuri saņems cilvēka mirstīgās atliekas un uzņemsies bēru rīkošanu. Piederīgie šādā brīdī ir viegli ietekmējami un piekrīt gandrīz visam, ko iesaka apbedītāji. Vēlāk gan nākas maksāt par lietām, kas nav vajadzīgas. Dažas apbedīšanas sabiedrības pēc savas iniciatīvas veic līķa sekciju, kas konkrētā situācijā nav nepieciešama, un pieprasa atlīdzināt gan šos izdevumus, gan nesamērīgi dārgus transporta pakalpojumus. Morgos, kamēr naudu nesamaksā, tikmēr līķi tuviniekiem apbedīšanai neizsniedz, un nav ko slēpt – ir gadījumi, kad līķis tiek vests ar maizes mašīnu un otrā dienā ar to pašu transportu ved pārtiku. Bet bēres taču nav jubileja, ko var atlikt, kamēr norit strīdi..." sašutis par izveidojušos situāciju apbedīšanas nozarē, kuru neregulē likumdošana, ir Aivars Ozols.
Aplūkojot statistiku, redzams, ka kremācija arī Latvijā kļūst arvien populārāka – pērn kremētas apmēram 2000 cilvēku mirstīgās atliekas. Jāatzīmē, ka ik gadu ir vidēji par 10% kremācijas gadījumu vairāk. Šogad notikums, kas ieguva plašu rezonansi, bija Līvu basģitārista Jāņa Groduma bēres. Jānis jau pirms nāves bija teicis, ka vēlas tikt kremēts un pelni izkaisīti dzimtajā Liepājā. Aivars Ozols atzīmē, ka pavadītāju nav bijis īpaši daudz, jo lielākā daļa no mūziķa atvadījās jau piemiņas koncertā Vērmanes dārzā. Arī krematorijas lielajā zālē bēres noritējušas gods godam.
Sapratne, ētika un miers ir pats svarīgākais, kad citā saulē pavadām savus mīļotos, tāpēc arī šādās situācijās meklēsim ceļus, kas ir drošas un zināmas vērtības, nevis uzticēsimies garāmgājējiem...