"Rīgas ūdens" rosina vienkāršot inženiertīklu izbūvi

© Publicitātes foto

SIA Rīgas ūdens (RŪ) nosūtījis vēstuli Ekonomikas ministrijai (EM) ar ierosinājumu veikt grozījumus EM izstrādātajā un jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta noteikumu projektā, kas plāno izmaiņas Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos.

RŪ vēlas vērst uzmanību uz nepieciešamību steidzami rast risinājumu normatīvajos aktos noteiktās kārtības pieslēguma centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai būvniecības vienkāršošanai, pretējā gadījumā tiek nopietni apdraudēta RŪ realizētā ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta mērķu sasniegšana.

Šā projekta ietvaros RŪ no 2012. līdz 2015. gada beigām veica jaunu inženiertīklu izbūvi Mārupē (Rīgas administratīvās teritorijas robežās), Katlakalnā un Bolderājā, nodrošinot centralizētā kanalizācijas tīkla pieejamību 6000 iedzīvotājiem, bet centralizētās ūdensapgādes tīkla pieejamību - 4200 iedzīvotājiem. Lai sasniegtu šā projekta mērķus, līdz 2021. gada martam jāpieslēdz centralizētajiem tīkliem visi tie iedzīvotāji, kuriem tā ietvaros ir nodrošināta pieslēguma pieejamība. Taču līdz 2018. gada beigām faktiskais centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaits minētajos rajonos sasniedza 15,3%, bet ūdensapgādei - 16,6% no kopējā iespējamā pieslēgumu skaita. Galvenie šķēršļi to skaita palielināšanai ir pieslēgumu ierīkošanas izmaksas, kā arī būvniecības procesa sarežģītība. Proti, ja pašiem būvdarbiem nepieciešamas divas līdz piecas dienas, tad būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde un saskaņošana ilgst no trim līdz sešiem mēnešiem.

2017. gada 6. jūnijā spēkā stājušies Atsevišķu inženierbūvju noteikumi paredz vienkāršotu inženiertīkla pievada būvniecību viendzīvokļa dzīvojamai ēkai, ja šie būvdarbi neskar ārējo inženiertīklu aizsargjoslas. Diemžēl šo regulējumu nevar pielietot attiecībā uz projekta skartajām teritorijām, jo tikai aptuveni 2% gadījumu ūdensvada vai kanalizācijas pievada būvniecība minētajos rajonos neskar citu komunikāciju tīklu aizsargjoslas. Pārējos gadījumos nepieciešams iziet visai sarežģīto un laikietilpīgo būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņošanas procesu. RŪ piedāvā vienkāršoto inženiertīkla pievada būvniecības procedūru attiecināt uz jebkurām dzīvojamām mājām (ne tikai viendzīvokļa), kā arī gadījumiem, kad šīs aizsargjoslas tomēr tiek skartas, saskaņojot pievada novietojuma plānu ar citiem inženiertīklu īpašniekiem. RŪ uzskata, ka tas ievērojami paātrinātu pievada būvniecībai nepieciešamās dokumentācijas izstrādes termiņus un samazinātu arī būvniecības izmaksas.

Šis priekšlikums konceptuāli apspriests arī ar lielākajiem inženiertīklu īpašniekiem - a/s Gaso, a/s Sadales tīkls un pašvaldības aģentūru Rīgas gaisma -, kuriem iebildumu pret to nebija.

Svarīgākais