Kopš maija Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājiem teritorijas uzturēšanā palīdz 100 jēru ganāmpulks.
Ierodoties poligonā, nezinātājam aitas ieraudzīt neizdodas nemaz tik viegli, tomēr SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns apliecina – ganāmpulks sveiks un vesels savu uzdevumu pilda. Atkritumu laukuma neaktīvās daļas zāli jēri apēdot kā dzīvas pļaujmašīnas. Zāli noganīt esot finansiāli izdevīgāk nekā pļaut. Speciālists pieļauj, ka nākamgad poligonā varētu ieviest arī zosis. Gluži tāpat kā aitām šiem putniem neesot nepieciešama īpaša barība, pietiekot ar zāli un ūdeni, un jēri kopā ar zosīm pļavas varētu noēst divreiz ātrāk nekā šogad.
Tas gan esot tikai sākums ekoloģiskai saimniekošanai Getliņos. Līdzīgi darbojoties arī atkritumu poligoni citviet Eiropā, piemēram, Zviedrijā un Nīderlandē.
Lai gan Getliņu vārds iedzīvotājiem parasti asociējas tikai ar atkritumu izgāztuves vietu, I. Stirāns atzīst, ka tā ir tikai redzamākā daļa no tā, kas notiek poligonā. "No atkritumu laukuma līdz ziedošam dārzam," – nākotnes plānus raksturo speciālists. Papildus aitām un nākamgad arī zosīm, kas palīdzētu teritorijas apkopšanā, plānots audzēt tomātus un puķes. "Tas norāda, ka Getliņos zeme nav mirusi, tā turpina dzīvot un attīstīties," uzsver I. Stirāns.
Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs atklāj – sākotnējā iecere, ka dzīvniekus rudenī nokaus un gaļu atdos Rīgas Zooloģiskajam dārzam, ir mainījusies, proti, aitas varētu pārdot lauksaimniekiem un pievienot citam ganāmpulkam.
Aitu aploku izveidē atkritumu poligonā Getliņos ieguldīti 10 000 latu. Investīcijas ietver 100 jēru, elektriskā gana, videokameru un ganāmpulka apsargāšanas sistēmas iegādi, piebraucamo ceļu ierīkošanu, kā arī dzīvnieku patvertnes būvniecību, liecina aģentūras LETA informācija.