Piena paviljona daudzveidība – no kaņepju eļļas līdz 100% sviestam

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Faktiski jau piena paviljons nav atvēlēts tikai un vienīgi piena produktiem, lai gan šī preču grupa paviljonā ir dominante – šeit plašā piedāvājumā ir gan Latvijā, gan ārvalstīs rūpnieciski ražoti piena izstrādājumi ļoti plašā klāstā, gan mazo pienotavu produkcija, gan mājražotāju rokām tapušie produkti.

Piena paviljonā var iegādāties tādu maizi, kādu lielveikalā neatrast, un tādas bulciņas, kā vecmāmiņa laukos cep. Tikai ir viens bet - lēnu garu, nesteidzoties, vispirms ar acīm apskatot, tad noprovējot, var atrast tieši to, kas kārojas.

SVAIGPIENA sieri ir veselīgi un patiesi ļoti garšīgi. Jāatzīmē, ka arī viegli kūpināts svaigpiena siers ir īstos dūmos noturēts un ieguvis neatkārtojamu garšu / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Piens ir reabilitēts

Vēl nesen par lielu ienaidnieku tika uzskatīti piena tauki, taču nu jau zinātnieki pierādījuši, ka piena tauki nav slikti - tie ir pat labi, un uzturā ieteicams lietot gan pienu, gan sviestu, gan krējumu. Lai ko arī teiktu zinātnieki, katrs cilvēks, kurš domā par savu veselību, kuras pamatā vienmēr ir bijusi ir un būs pārtika, zina, ka nedrīkst vispārināt - arī piens no piena un sviests no sviesta atšķiras. Tāpēc galvenā uzmanība jāvelta tam, kur un kā augušas gotiņas, ar ko tās barotas, kā slauktas un kā piena produkti pagatavoti. Lielajos piena pārstrādes uzņēmumos ražotajos produktos izsekot izcelsmei un pārstrādes procesiem nav iespējams, tāpēc, manuprāt, labāk izvēlēties mājražotāju piedāvājumu. Kā paši piensaimnieki atzīst: mēs neesam tik bagāti, lai ražotu sliktu produkciju. Zemnieku saimniecības Vētras piena produktu letes saimniece stāsta: «Centrāltirgū pārdodam no savas saimniecības 30 govīm iegūtā piena produktus nu jau vairāk nekā 10 gadus. Te viss ir īsts - piens ir izgriezts, lai iegūtu krējumu un tālāk sviestu, bet vājpiens pārtop biezpienā un sieros Piedāvājam arī pilnpiena biezpienu, lai katrs pats var izvelēties pēc savas gaumes un vajadzības.» Protams, tagad gotiņas dzīvo kūtī, bet ar pirmajiem zaļajiem zāles stiebriem dosies ganībās, lai sasmeltos saules gaismu un saēstos sulīgo zāli.

Saimniecei ir ne tikai piens, biezpiens, krājums un sviests, bet arī ļoti plašs sortiments ar svaigpiena sieriem - vispopulārākie esot ar amoliņu un ķiplokiem, bet arī paprikai, ķirbju sēklām un citām piedevām ir savs cienītāju loks.

Ak, kaņepīte!

VESELĪGAI MALTĪTEI. Saimnieks starp ēdienreizēm iesaka cepumus - saldinātus un nesaldinātus - no kaņepēm, no ciedru riekstiem, kas Latvijā citur nav redzēti, no auzām, bet saldajā ēdienā īstu franču citronkūku vai brauniju / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Kad šķiet, ka Rīgas Centrāltirgus ar neko jaunu vairs nevar pārsteigt, neviļus nākas uzskriet virsū kaut kam tādam, ko sen jau meklēji - Latvijā audzētu kaņepju izstrādājumi - ne tikai sagrūstas kaņepes kopā ar medu, mandelēm, sviestu un vēl visu, kas veselīgs un ķermenim noderīgs, bet arī eļļas un pat cepumi. Letes saimnieks, ko var meklēt Piena paviljona mājražotāju sektorā, ir ne tikai varen runīgs, bet arī savu lietu pārzinošs - zina stāstīt, cik vērtīgo aminoskābju katrā produktā, kā tas gatavots, kur izejvielas iegādātas un kas katrai kaitei piemērotāks. Vispār jau te nav nekādi joki, bet gan svēta patiesība, ka kaņepes uzturvērtības ziņā var pielīdzināt gaļai, bet šobrīd, kad aiz loga ir ziema, kaņepju izstrādājumi ir gluži kā multivitamīnu komplekss. Pietiek trīs reizes dienā pa piciņai sagrūstu kaņepju sēklu ar tikpat vērtīgām piedevām - katrs pats pēc savas gaumes var izvēlēties no pieciem dažādiem variantiem -, lai organisms spētu pretoties visām slimībām, tostarp stiprinātu sirdi, kaulus un asinsvadus.

Piedāvājumā saimniekam arī auksti spiestas eļļas, tajā skaitā ķirbju, melno ķimeņu, mandeļu, kaņepju, saulespuķu un citu sēklu. Eļļas spiestas tepat Rīgas pievārtē, ievērojot eļļu spiešanas labo praksi. Vaicāts, kā zināms, ka eļļa iegūta tiešām no kvalitatīvām izejvielām, saimnieks vēsta: «Gan mandelēm, gan citām izejvielām, no kā iegūtas eļļas, ir izcelsmi apliecinoši dokumenti, kas apliecina, ka tas ir bioloģiski tīrs un nevainojami audzēts, līdz ar to veselīgs un sniegs gaidāmo rezultātu.» Jāpiebilst, ka pretēji vispārzināmajam, ka saulespuķu sēklu eļļai piemīt specifiska smarža, auksti spiestai saulespuķu eļļai ir viegla, ļoti patīkama sēklu smarža un nav izteiktas garšas. Jāteic gan, auksti spiestā saulespuķu eļļā nedrīkst cept, bet gan izmantot to tikai svaigā veidā. Citādi tā neglābjami tiks sabojāta un zaudēs savas lieliskās īpašības.



Latvijā

Agrā sestdienas rītā Kolkā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,4 grādiem, kas ir jauns 16. novembra siltuma rekords šajā novērojumu stacijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Svarīgākais