Ameriks: Krievu salas termināļi ir piemēroti ogļu un jebkuru citu kravu pārkraušanai

VELNS NAV TIK MELNS, jo ostas ietekme uz gaisa kvalitāti Rīgā ir 10 līdz 15% robežās – pārējo gaisa piesārņojumu rada autotransports, individuālās māju apkures sistēmas, kā arī izkaisītā smilts un sāls ziemas periodā un citi piesārņojuma avoti, uzsver Andris Ameriks © Publicitātes foto

Rīgai ir trīs ienaidnieki: putekļi, trokšņi un smakas. Gan katrs atsevišķi, gan visi kopā tie rada neērtības pilsētas iedzīvotājiem un pasliktina vides kvalitāti. Apzinoties šo problēmu, kā arī ņemot vērā nacionālā līmeņa un Eiropas Savienības vides prasības un noteiktos normatīvus, dzīves vides kvalitāte mums ir prioritāte numur viens. Ar minētajiem ienaidniekiem kopā plecu pie pleca cīnās gan Rīgas dome, gan Rīgas brīvostas pārvalde.

Ogļu kravas no centra aiziet

Rīgas vēsturiskā centra - Andrejsalas un Eksporta ostas - tuvumā dzīvojošo cilvēku, kā arī uzņēmumu un iestāžu darbinieku lielākie ienaidnieki ir putekļi un trokšņi, kas tiešā veidā saistās ar ogļu kravu apstrādi ostas termināļos.

Putekļi visvairāk rodas ogļu pārkraušanas procesā ar novecojušām tehnoloģijām un tehnoloģiskā procesa neievērošanā, arī ja ogļu kaudzes nav pietiekami aplaistītas un uzpūš stiprāks vējš pilsētas virzienā, tad putekļu daudzums gaisā pieaug. To pilsētas iedzīvotāji nekavējoties pamana.

Otra nelaime ir trokšņi - vilcienu vagonu grūstīšana tepat Eksporta ielā, kā arī iebraukšana ostas termināļos rada gan satiksmes sastrēgumus, gan trokšņus. Tuvumā esošo māju iedzīvotājiem trokšņi it īpaši traucē naktīs.

Ņemot vērā iepriekš teikto, esam gandarīti, ka Rīgas brīvostas pārvaldei ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu 75 miljonu eiro apmērā un, izmantojot arī pašas Rīgas brīvostas finanšu resursus, uzbūvēt jaunas piestātnes, kuru atrašanās vieta un mūsdienīgā infrastruktūra piemērota ogļu pārkraušanai. Uzsveru, ka tas nav atbalsts uzņēmējdarbībai, bet gan tikai un vienīgi uz vides aspektiem balstīts projekts, kas turpmāk būtiski samazinās ostas saimnieciskās darbības atstāto ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

Šobrīd darbi norit atbilstoši plānotajiem termiņiem, ievērojot šāda veida objektiem noteiktās nacionālā un starptautiskā līmeņa vides prasības un noteikumus. Es ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, varbūt arī agrāk, neviens ogļu kilograms netiks pārkrauts Daugavas labajā krastā, šobrīd esošajās SIA «Strek» un SIA «Rīgas centrālais termināls» teritorijās.

Instruments konkurētspējas uzlabošanai

Krievu salas projekts noteikti pozitīvi ietekmēs visas ostas saimnieciskās darbības rezultātus - kravu apstrāde būs ātrāka, tātad konkurētspējīgāka, kā arī būtiski samazināsies ietekme uz vidi. Arī tagad, kad vērojams ogļu kravu samazinājums, ogles vēl arvien veido apmēram trešo daļu no kopējā kravu apjoma Rīgas ostā. Jaunie Krievu salas termināļi ir piemēroti ne tikai ogļu kravu, bet jebkuru citu kravu grupu, t.sk., arī konteineru, apstrādei un pārkraušanai. Uzņēmējdarbības efektivitātes ziņā ļoti būtisks ir jauno piestātņu dziļums - turpmāk kuģi varēs piekraut pilnu vienā piestātnē. Atgādināšu, ka šobrīd kuģu uzkraušanai bieži tiek izmantotas vairākas piestātnes, tostarp Daugavas vidū esošā Žurku salas dziļūdens piestātne, kur ogles līdz kuģim tiek nogādātas baržā. Līdz ar Krievu salas projektu samazināsies kuģu uzkraušanas laiks, kā arī būtiski saruks vides riski, kas pastāv šodien.

Mūsdienīgas tehnoloģijas vides drošībai

Bez šaubām, Krievu salā jau tapusī un vēl būvniecības stadijā esošā infrastruktūra ir atbilstoša 21. gadsimtam un neatpaliek no Eiropas ostu labākajiem piemēriem. Viens no elementiem, kas rada pārliecību, ka ogļu putekļi vairs netraucēs pilsētas dzīvi, ir 23 m augstas putekļu jeb vēja sienas būvniecība. Siena, kādas analogi ir atrodami daudzās pasaules ostās, tostarp ASV un Kanādā, ieskaus ogļu kravu laukumus no trīs pusēm, brīvu atstājot tikai Daugavas līniju jeb piestātnes. Arī mainoties vēja virzienam, vēja jeb putekļu siena pasargā no putekļu mākoņiem, jo tās būvniecībā izmantotais materiāls ir daļēji vēja caurlaidīgs un, mazinot vēja plūsmu, vienlaikus neļaus putekļiem izplatīties plašāk.

Piebildīšu, ka, runājot kopumā par Rīgas pilsētas gaisa kvalitāti, tostarp putekļu īpatsvaru, ostas ietekme ir 10% līdz 15% robežās. Lielāko apjomu dod autotransports ar dīzeļa dzinējiem un individuālā māju apkure, kā arī smilšu un sāls apjoms, ko ziemas periodā izkaisa uz Rīgas ielām un kas pavasarī ir jāsavāc. Neskatoties uz iepriekš teikto, Rīga ir zaļa un tīra pilsēta un pavisam noteikti nav vadošajās pozīcijās uz citu Eiropas pilsētu fona vides piesārņojuma ziņā.

Autors: Andris Ameriks, Rīgas domes vicemērs, Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs

Svarīgākais