Feldsbergs: Krievu salai blakus esošo teritoriju iedzīvotāju veselībai kaitīgie putekļi nedraud

PĀRVĒRTĪBAS. Krievu sala projekta attīstības laikā ir būtiski mainījusies – bijušā purva un degradētas teritorijas vietā tagad ir mūsdienīga ostas infrastruktūra © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Jau 2009. gadā tika izstrādāts un 2015. gadā aktualizēts profesionāli un kvalitatīvi izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) ostas aktivitāšu pārcelšanai no Andrejsalas un Eksportostas uz Krievu salu. Vērtējot no kopējā pilsētas attīstības viedokļa, vides ieguvumi ir milzīgi.

Taču cilvēkiem, kuri dzīvo Bolderājā, droši vien ir gluži vienaldzīgs fakts, ka Andrejsalas iedzīvotāju dzīves vides kvalitāte uzlabojas. Tas ir normāli un pašsaprotami, jo dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā un katrs aizstāv savas intereses. Nevaru noliegt, ka cilvēkiem, kuri iepriekš dzīvoja vidē, kur blakām bija purvs un degradēta teritorija, dzīves vides apstākļi mainīsies. Tas var nepatikt. Arī pats esmu bijis līdzīgā situācijā - senāk dzīvoju praktiski meža vidū, bet tagad apkārt ir uzbūvēts Ziepniekkalna dzīvojamais rajons. Ir jāsaprot, ka mēs dzīvojam pilsētā un tā attīstās. Protams, kādam nepatīk, ka garām brauc automašīnas, kādam nepatīk, ka piestāj kuģis, bet visiem neizpatiksi.

Visa pamatā ir likums

Svarīgākais ir ievērot likumu - ko tas atļauj un ko tas aizliedz. Šajā gadījumā IVN ir iestrādāti un dzīvē realizēti visi procesi un raksturlielumi atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem.

Osta projekta realizācijas procesam ir piegājusi ļoti precīzi un atbildīgi, jo, neievērojot likumu un tajā noteiktos robežlielumus, pastāvēja riski zaudēt ES piešķirto finansējumu. Osta labi apzinās, ka, tikai ievērojot visus ES noteiktos kritērijus, iespējama finansējuma piesaiste - ekonomiskais kritērijs ir ļoti iedarbīgs, tāpēc ostai nav bijis iespējams kaut ko nošmugulēt.

Par putekļiem

Attiecībā uz Krievu salu varu pateikt, ka blakus esošo teritoriju iedzīvotājus veselībai kaitīgie putekļi neapdraud - to garantē gan uzstādītās mūsdienīgās tehnoloģiskās iekārtas, gan vēja jeb putekļu siena. Analogas putekļu sienas beramkravu laukumu norobežošanai tiek uzstādītas ļoti daudzās pasaules ostās.

Rīga nav tā pilsēta, kur cilvēki cieš no smoga - jā, ir vietas, kur dažkārt un tikai dažās vietās gaisa kvalitātes rādītāji pārsniedz likumā noteiktos robežlielumus. Eiropas Komisija laiku pa laikam raksta Rīgai priekšlikumus, taču tie ir pamatoti ar pašu Rīgas ierēdņu skrupulozo pieeju - ja ir uzdots atrast vietu un laiku, kur tiek pārsniegti noteiktie robežlielumi, tad, kārtīgi meklējot, tos var atrast. Mēs, latvieši, laikam esam tāda nācija, kas vienmēr kāda priekšā grib izpatikt. Teiksim godīgi, Rīgas pilsēta priekšzīmīgi izpilda visas ES prasības, bieži vien daudz precīzāk nekā Eiropa pati.

Svarīgākais