Jau kopš neatminamiem laikiem cilvēki ir tirgojušies – maksājuši un mainījušies ar kažokādām, aitām, zeltu un sudrabu, grašiem, pistoliem, papīra rubļiem un ko tik vēl ne. Šodienas tirdzniecībai ir skaidrāki un saprotamāki noteikumi, taču darīt to, ko protam, ražot citiem nepieciešamas preces un pirkt to, kas vajadzīgs, ir palicis tieši tāpat kā pirms tūkstošiem gadu.
Tūristu piepildīts un atzinīgi vērtēts
Rīgas Centrāltirgus ar tā unikālo arhitektūru, kā arī tirgošanās tradīcijām un preču daudzveidību ir kļuvis par ievērojamu ārvalstu tūristu apskates objektu. Aprēķini parāda, ka tūrisma sezonas laikā tirgu apmeklē simtiem tūkstoši tūristu. Apzinoties, ka Centrāltirgus vairs nav tikai tirdzniecības vieta, bet arī valsts reprezentācijas objekts - gluži kā bibliotēka vai mākslas muzejs, Centrāltirgus vadība arvien lielāku uzmanību pievērš servisam, kas nepieciešams tūristiem. Kā viens no šādiem servisa objektiem kalpos Gastronomijas paviljonā iecerētā ēdināšanas zona ar daudzveidīgu piedāvājumu, kurā katrs apmeklētājs varēs izvēlēties sev tīkamāko no vairākiem stendiem un nesteidzīgi baudīt maltīti, esot pašā notikumu epicentrā - starp tirgotājiem un pārdevējiem, izjūtot tikai tirgum raksturīgo gaisotni. Tapšanas stadijā ir tūrisma informācijas centrs, kur apmeklētāji varēs uzzināt visu par un ap tirgu, kā arī citām Rīgas ievērojamākajām vietām. Plānots izveidot arī tirgus muzeju, bet pagaidām šis projekts gaida savu kārtu saspringtajā tirgus attīstības procesā.
Latvijas lielākais tirdzniecības centrs
Lai arī Rīgā tiek būvēti arvien lielāki tirdzniecības centri, kas piedāvā praktiski visu, kas nepieciešams cilvēka ikdienai, Rīgas Centrāltirgus vēl arvien ir viena no populārākajām tirdzniecības vietām, kuru dienā vidēji apmeklē 60 tūkstoši cilvēku. Sabiedrība ir it kā sadalījusies divās daļās - ir tirgus fani, kuri iepērkas galvenokārt tirgū - viņiem ir zināma sava iecienītā maizes lete, biezpienu pērk tikai konkrēti no viena cilvēka, garšvielas par labākajām atzītas no cita, bet gaļas paviljonā nekļūdīgi šie cilvēki atrod šķiņķa gabaliņu tieši savam galdam. Ir otri - tos, kurus uz tirgu ar varītēm neaizdzīsi. Visticamāk, tamdēļ, ka viņi vienkārši nezina, kādas priekšrocības paver iepirkšanās tirgū. Ir vēl trešie - tie, kuri uz tirgu aiziet dažas reizes gadā, lai apskatītos, kas mainījies, vai arī atrastu ko īpašu svētku galdam - svaigas zivis, cūkas šņukuru, Latgales speķi vai lielos zirņus.
Ar laiku sabiedrības iepirkšanās paradumi mainās - mūs vairs neapmierina nobružāti svari, neglīti stendi un nosmulējušies pārdevēji. Mums ir nepieciešama sakārtota infrastruktūra, glīta vide, smaidīgi tirgotāji un ļoti plašs sortiments, jo sen ir pagājuši laiki, kad varēja iegādāties tikai dažu veidu maizi un viena veida desu - tagad produktu klāsts ir tik plašs, ka maize vairs nav tikai maize - kāda ir, tādu pērkam - un desa vairs nav tikai desa, bet gan ļoti daudzveidīgs pārtikas produkts. Katram ražotājam tā ir unikāla, un starp pārdošanas letēm noteikti atrodama tā, kas tieši tev garšo vislabāk.
Gastronomijas paviljons nāk ar labām ziņām
Sekojot līdzi laikam, Rīgas Centrāltirgus ik gadu iegūst jaunus vaibstus - tas kļūst pievilcīgāks, ērtāks, sakārtotāks. Jau iepriekšējā periodā tirgus ir mainījies, un tuvākie gadi tirgum būs lielo pārmaiņu laiks, jo tuvu noslēgumam ir ne tikai Gastronomijas paviljona rekonstrukcija, kas turpināsies ar citu paviljonu atjaunošanu, bet arī pieguļošā teritorija.
Komentējot Gastronomijas paviljona rekonstrukciju, valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks vēsta: «Šobrīd rekonstrukcijas darbi pamazām nonāk to beigu fāzē, līdz ar ko cerīgi raugāmies uz tirdzniecības atjaunošanu rekonstruētajā paviljonā jau pavasarī, kad paviljons atdzims līdz ar jauno tirdzniecības koncepcijas realizāciju.
Pirmo reizi paviljona vēsturē tiks īstenots ēdināšanas zonas (food court) projekts, kurā jau šobrīd savu dalību apstiprinājuši virkne gan pazīstamu, gan jaunu Latvijas uzņēmumu. Ēdināšanas zonu izveide ir jauna tendence, ko var novērot arī citos pasaules tirgos, ļaujot pircējiem ne vien iegādāties pārtikas produktus, bet arī vērot tirdzniecības procesu. Kā interesantākos piemērus jaunienācējiem Gastronomijas paviljonā varu minēt latviešu un lietuviešu virtuves restorānu Milda; ielu ēdināšanas (street food) paraugus ar pankūku, kebabu un hamburgeru piedāvājumiem, kas viennozīmīgi tirgum piesaistīs gados jaunus pircējus; Dimdiņu un Skārņa, kā arī itāļu delikatešu tirgotavas; turklāt līdz ar Skārņa tirgotavas atvēršanu Centrāltirgū atgriezīsies medījuma izstrādājumu tirdzniecība, kas bija populāra pirmskara gados. Savu vēlmi tirgoties gastronomijas paviljonā apstiprinājuši arī Lāči un Skrīveru saldumi. Rekonstruētajā paviljonā iecerēta arī kulinārijas tirgotava ar nelielu ražotni tirgus pagrabstāvā, nodrošinot jaunu darba vietu izveidi.
Ekrānšāviņš no avīzes
Šobrīd tirgotāju interese par rekonstruējamo paviljonu ir pat lielāka nekā vietu skaits pašā paviljonā, līdz ar ko turpinām izvērtēt dažādos tirgotāju priekšlikumus, lai patīkami pārsteigtu rīdziniekus un pilsētas viesus jau no pirmās paviljona atklāšanas dienas.
Vienlaikus varam apliecināt, ka visiem līdzšinējiem gastronomijas un bakalejas produktu tirgotājiem tiks nodrošinātas tirdzniecības vietas Centrāltirgus teritorijā.»
Tirgus kļūs par Vecrīgas sastāvdaļu
Zināmā mērā kā trūkumu tirgus attīstībai var uzskatīt dzelzceļa uzbērumu, kas pilsētu sadala tā kā divās daļās. Rodas sajūta, ka Vecrīgas pusē ir viena pasaule, aiz dzelzceļa pavisam cita. Līdz ar Rail Baltica projekta attīstību, būtiski mainīsies arī pilsētas ģeogrāfija - novācot dzelzceļa uzbērumu, pilsēta atkal kļūs par vienu veselumu - faktiski abas līdz šim šķirtās puses saplūdīs ar vecpilsētu, radot vienotas teritorijas sajūtu un būtiski uzlabojot pieejamību. Artis Druvinieks: «Šo darbu nozīmi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un tirgus modernizācijā pastiprina iepretim tirgum iecerētā starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Rīgas stacija, kas piesaistīs arvien jaunus tirgus apmeklētājus. Esam gandarīti, ka ar Pilsētas attīstības departamenta atbalstu būs iespēja realizēt kanālmalas transporta kustības zonas paplašināšanu, nodrošinot gājēju un velosipēdistu kustību, Centrāltirgus ielas rekonstrukciju, atjaunojot tramvaja pieturas un ceļa segumu, un veikt citus apjomīgus darbus, kā rezultātā spēsim sasniegt jaunus rezultatīvos rādītājus, radot jaunas darba vietas un veicinot komersantu nefinanšu investīcijas, tādējādi paaugstinot arī Rīgas Centrāltirgus konkurētspēju kopumā.»
Kanālmala un pagrabi iegūs jaunu veidolu
Daudziem nav pat zināms, ka zem tirgus paviljoniem faktiski ir vesela pilsētiņa ar sarežģītām komunikācijām, tostarp saldētavām, noliktavām, transporta kustības tuneļiem un visu citu, kas nepieciešams preču sistemātiskai piegādei un uzglabāšanai. Diemžēl iebrauktuve no kanālmalas puses, kā arī tur izvietotie atkritumu konteineri nerada sakārtotas vides iespaidu. Tāpēc pavisam drīz situācija radikāli mainīsies.
Rīgas Centrāltirgus sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Jakovels vēsta: «Centrāltirgus ārtelpai un pazemes telpām steidzami nepieciešami pārbūves un labiekārtošanas darbi, jo inženierkomunikācijas ir novecojušas un sliktā stāvoklī. Tāpēc nepieciešams sākt objekta pārbūvi. Rīgas pašvaldība projektu Rīgas Centrāltirgus kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija, 1. kārta izvirzījusi kā prioritāru Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma saņemšanai.»
Projekts Rīgas Centrāltirgus kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija, 1. kārta paredz Centrāltirgus zivju, sakņu, gastronomijas, piena un gaļas paviljonu pagrabstāvu un savienojošo tuneļu vienkāršotu atjaunošanu, Centrāltirgus teritorijas kanālmalas pārbūvi no Maskavas ielas līdz Prāgas ielai un no Prāgas ielas uz Gogoļa ielas pusi, kā arī Centrāltirgus ielas un lietusūdens kanalizācijas sistēmas pārbūvi un ielas seguma atjaunošanu no Prāgas ielas uz Maskavas un Gogoļa ielas pusi. Īstenojot projektu, atkritumu konteineri vairs nebūs redzami, kā arī ieplānotā projekta realizācija sniegs iespēju izveidot ne tikai sakārtotu, bet arī vizuāli izteiksmīgu objektu, kas piešķirs svaigu elpu pierastajai vietai.
Projektu plānots īstenot līdz 2020. gada pavasarim. Būvprojekta izstrādei ir piešķirts finansējums no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda 230 000 eiro apmērā, un tā izstrādi veiks SIA Baltex Group. Būvdarbiem, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai paredzēts finansējums sešu miljonu eiro apmērā, no kuriem ERAF finansējums būtu ap pieciem miljoniem eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums - 913 000 eiro. Projektu realizēs Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.
Līdz ar šā un citu ieplānoto projektu realizāciju, tiks atvērta jauna lappuse Rīgas Centrāltirgus vēsturē, kas esošajā veidolā uzticīgi kalpo jau 87 gadus.
