Pokrova kapos izgāž būvgružus

© Raitis Plauks, f64

Lērums būvgružu, metāllūžņi un auto riepas izgāztas Pokrova kapu piemalē, tieši blakus Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīcai Rīgā.

Pokrova kapu pārvaldnieks Viktors Smirnovs par izgāztajiem būvgružiem blakus baznīcai vien nosaka, ka attiecīgā teritorija nepieder baznīcai: "Tas ir privātīpašums. Kam tas pieder, nezinām." Uz jautājumu, kāpēc šī privātā teritorija ir apjozta ar sētu tā, ka vismaz vizuāli rada iespaidu, ka īpašums pieder baznīcai, V. Smirnovs skaidru atbildi dot nespēja. Tāpat atbilde netika sniegta uz jautājumu, kā gan automašīna varēja nokļūt līdz vietai, kurā izgāzti būvgruži. Pēc teritorijas apskates – vienīgais ceļš ir tieši cauri Pokrova kapiem.

Zemesgrāmatas izraksts liecina, ka nekustamais īpašums Pokrova kapu teritorijā Mēness ielā 3 ar kopējo platību 70 669 kvadrātmetri pieder Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīcai. Pašreizējie kapu īpašnieki ir noslēguši līgumu ar uzņēmumu SIA Atols HK par zemes nomu. Par uzņēmumu SIA Atols HK gan informācija ir vairāk nekā skopa.

Rīgas pašvaldības policijas preses sekretāre Inese Tīmane Neatkarīgajai norādīja, ka policija nebija informēta par būvgružu izgāztuvi nedz no iedzīvotāju, nedz kapu apsaimniekotāju puses. Lai noskaidrotu situāciju, policijas pārstāvji devās uz Mēness ielu 3. I. Tīmane norāda, ka policisti kapu teritorijā konstatēja būvgružu izgāztuvi un ir sākta administratīvā lietvedība.

Fiziskām personām par atkritumu izgāšanu draud sods līdz 250 latiem, juridiskām – līdz 1000 latiem. Kam teritorija būs jāsakopj un jāsamaksā administratīvais sods, policija tuvākajā laikā noskaidros.

Līdz šim par Pokrova kapu teritorijas nekopšanu vairākas reizes administratīvi sodīta tieši SIA Atols HK.

Jāatgādina, ka notikumi ap Pokrova kapiem ne reizi vien nonākuši sabiedrības uzmanības centrā gan kapu zemes īpašnieku – Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudzes – neieinteresētības dēļ kapu teritorijas pastāvīgā apsaimniekošanā, gan dažādu biznesa interešu dēļ saistībā ar privāto kapsētu.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais