Ar Atspēriena atbalstu izveido savu ražotni

POZITĪVS GRŪDIENS. «Pateicoties grantu programmai Atspēriens, mēs izveidojām savu ražotni. Iegādājāmies visu nepieciešamo tehniku, lai paši varētu sākt ražot HEBE produktus. Esam palielinājuši ražošanas apjomus, kā rezultātā strādājam pie jaunu produktu ieviešanas,» stāsta bērnu apģērbu zīmola HEBE dibinātāja Inga Blumberga © Publicitātes foto

Ideja par sava uzņēmuma dibināšanu Ingas Blumbergas prātā iešāvās pavisam pēkšņi – kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, taču ar tās realizāciju viņa nesteidzās. Vismaz gadu tika apsvērti visi šāda lēmuma plusi un iespējamie riski, līdz 2013. gadā Inga teica pārliecinošu «jā», radot bērnu apģērba zīmolu HEBE.

Produkcija ceļo uz ASV, Japānu

Starts uzņēmējdarbībā nebija rozēm kaisīts, gūts ne mazums punu, tomēr dalība grantu programmā Atspēriens deva vajadzīgo pozitīvo impulsu nepadoties - par iegūto finansējumu tika izveidota ražotne un iegādāta vajadzīgā tehnika - tas patiesi bija īsts atspēriens tālākai izaugsmei.

HEBE ir viena no 139 Atspēriena atbalstītajām idejām astoņu gadu laikā. Šobrīd grantu programma izsludina kārtējo uzņēmēju pieteikšanos finansiālā atbalsta saņemšanai.

Šobrīd Ingas vadītajā uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, un uzņēmēja spriež, ka pašreizējās telpās jau kļuvis par šauru. HEBE ir ieguvis stabilu klientu loku Latvijā, taču jau no pirmās uzņēmuma dienas skats tika vērsts arī uz ārvalstu tirgiem. Pateicoties neatlaidībai un lielam ieguldītajam darbam, produkcija ir pamanīta arī ārpus Latvijas. Latvijā ražoto valkā bērni Lielbritānijā, Somijā, Šveicē, Nīderlandē, Dubaijā, Krievijā, ASV, Japānā. Inga stāsta, ka Latvijas patērētāji vairāk iecienījuši krāsainus apģērbus, tikmēr citviet priekšroka tiek dota neitrālākiem krāsu salikumiem.

Ar pozitīvu skatu nākotnē

Uzņēmums ir apņēmies sevi tirgū pieteikt un apliecināt arī kā mīksto rotaļlietu radītāju un nākotnē, iespējams, piedāvāt apģērbus arī pieaugušajiem. Taču, kā stāsta Inga, uzņēmuma sūtība nav vien saražot un pārdot, bet iedot produkcijai arī pievienoto vērtību, un viņu fokuss ir zaļās domāšanas vēl aktīvāka iedzīvināšana. Piemēram, vienā no kolekcijām ietverti vides problēmas aspekti, proti, uz apģērbiem atainoti ziloņi, tīģeri, pandas un degunradži - dzīvnieki, kuru skaits pasaulē sarūk, savukārt nākamā kolekcija skars globālās sasilšanas jautājumus. «Gribam veidot informatīvus pasākumus, kopā pulcējot mammas un bērnus, lai atgādinātu par notiekošo dabā un parādītu, kā mēs katrs varam mazināt klimata pārmaiņu radītās sekas,» akcentē Inga.

Viņa mudina jaunos uzņēmējus izmantot sniegtās atbalsta iespējas no malas, jo saprot, cik būtisks ir atbalstošs plecs, it sevišķi sperot pirmos soļus biznesā. «Noteikti iesakām jauniem uzņēmumiem pieteikties grantu programmai Atspēriens, jo tā ir lieliska iespēja,» stāsta bērnu apģērbu zīmola HEBE dibinātāja.

Atbalsts līdz 15 000 eiro

Grantu programma, ko koordinē Rīgas dome, līdz šim atbalstījusi 139 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 1 150 000 eiro apmērā. Un tagad Atspēriens izsludina jaunu pieteikšanos. Pieejamais kopējais atbalsta apjoms būs līdz 89 664 eiro. Vienam uzņēmumam pieejamā granta maksimālais apjoms ir 15 000 eiro.

Šis būs noslēdzošais Atspēriena konkurss, kurā kopš programmas dibināšanas piedalās Swedbank.

«Pirms astoņiem gadiem, kas bija pēckrīzes laiks, kad kopā ar Rīgas domi izveidojām grantu programmu, redzējām, ka šāda veida iniciatīva ir vitāli nepieciešama mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Tolaik jaundibinātiem uzņēmumiem bija grūti iegūt tik nozīmīgo līdzfinansējumu savas biznesa idejas iedzīvināšanai. Šodien biznesa vide ir mainījusies un uzņēmumiem pieejamas dažādas finansējuma piesaistes iespējas ne tikai vietējā, bet pat pasaules mērogā. Savukārt aizvien iztrūkstoša ir izglītības dimensija - zināšanu nodošana par biznesa ideju virzību tirgū, investoru piesaisti, finanšu plūsmas plānošanu un citiem līdzīgiem jautājumiem. Tāpēc Swedbank turpinās iesākto kursu uzņēmumu izglītošanā,» norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

150 jaunu darba vietu

«Pieredze rāda, ka piešķirtie granti dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem ātrāk stabilizēties un attīstīt savu uzņēmējdarbību,» saka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Dzintars Balodis, piebilstot, ka Atspēriena dalībnieki šo gadu laikā radījuši vairāk nekā 150 jaunu darba vietu.

Uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus grantu programmai līdz 6. aprīlim Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, 308. kabinetā. Informācija par grantu programmu un ar to saistītajām aktivitātēm (semināriem u.c.) pieejama: www.atsperiens.lv, kur sadaļā saistītie dokumenti iespējams lejupielādēt konkursa nolikumu un pieteikuma veidlapas.

Grantu programmai var pieteikties privātpersonas vai komersanti, kas reģistrēti Rīgā ne ilgāk kā divus pilnus gadus. Grantu programmas pieteikumus vērtē atbilstoši iepriekš izstrādātiem kritērijiem - galvenokārt pēc biznesa idejas ilgtermiņa, dzīvotspējas un oriģinalitātes. Šajā konkursā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tieši inovatīvajām idejām, kas var izpausties dažādos veidos.

Prioritārās jomas

Kā prioritārie grantu programmas virzieni noteikti transports un uzglabāšana, tūrisms un ar to saistītās nozares, ražošana (jo īpaši: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, metālizstrādājumu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, pārtikas produktu un dzērienu ražošana), informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un būvniecība.

Uzņēmēji, kuru sagatavotie pieteikumi iegūs augstāko novērtējumu, saņems piedāvājumu slēgt līgumu par līdzfinansējuma piešķiršanu. Grantu programma (līdz 80% apmērā) atbalsta jauno komersantu izdevumus, kas saistīti ar specifiskas tehnikas un licenču iegādi, grāmatvedības vai juridisko pakalpojumu apmaksu, interneta mājaslapas izstrādi, darbinieku apmācību, mārketinga materiālu izveidi, telpu īri un labiekārtošanas izmaksām u.tml.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.